Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Patlaban konkurence degvielas tirgū ir ļoti asa

Kādas norises pašlaik ir pasaules naftas tirgos, un kā tās ietekmēs cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS)?

Degvielas cenas Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, tiešā veidā ietekmē cenas pasaules tirgos. Latvija 100% naftas produktu importē, jo mums nav ne savas ieguves, ne pārstrādes. Mēs esam pilnībā atkarīgi no ārējiem tirgiem. Protams, ne jau Sīrijas vai Lībijas nafta vai pārstrādātie naftas produkti nonāk Latvijas tirgū. Tas būtu ļoti dārgi no loģistikas viedokļa. Mēs saņemam resursus, kuri ir lētāki un tuvāk. Bet stāsts ir par biržu - izejot no šiem politekonomiskajiem rādītājiem pasaulē, biržā ar cenu notiek spekulācijas. Piemēram, Sīrija apturēja naftas eksportu, bet ne jau tāpēc pasaulē būtu kļuvis mazāk naftas - Saūda Arābija pašlaik iegūst un realizē vairāk. Reāla naftas deficīta Eiropā nav. Biržā faktiski ir riska spekulācijas piecenojums, diemžēl kādam par to jāmaksā, un tas ir gala patērētājs pie sūkņa.

Kāds cenu ziņā bija 2013. gads?

2013. gads cenu ziņā bija ļoti mierīgs gan tirgotājiem, gan patērētājiem - naftas cenas un naftas produktu cenas, salīdzinot ar 2012. gadu, kad bija sasniegti rekordi, samazinājās. Šī cenu kustība bija tādā kā vienā koridorā, tās svārstījās aptuveni piecu santīmu robežās. Savukārt 2011., 2012. gadā šie kāpumi bija desmitos santīmu. Ārzemju eksperti runā par to, ka visi - gan politiskie, gan tehniskie - rādītāji liek domāt, ka 2014. gadā naftas un naftas produktu cenām vajadzētu būt vēl zemākām nekā 2013. gadā, bet 2015. gadā prognozē vēl zemākus cenu līmeņus. Jācer, ka politiskā situācija Tuvajos Austrumos, ja ne gluži normalizēsies, tad neattīstīsies kādi jauni asie punkti. Faktiski cena varētu palikt pašreizējā līmenī. Arī gan patērētājiem, gan tirgotājiem tas būs izdevīgi, ja nebūs šo satricinājumu ar lieliem cenu kāpumiem.

Kas vēl bez naftas produktu cenām pasaulē ietekmē degvielas cenu Latvijas DUS?

Aptuveni puse no mazumtirdzniecības cenas ir nodokļi, benzīnam tie ir 50%, dīzeļdegvielai - aptuveni 45%. Tie ir nemainīgi, tādējādi zināmā mērā arī neitralizē lielas degvielas cenu svārstības, jo pasaules cena būtībā veido tikai pusi. Ja pasaules cena pieaug vai samazinās par 10%, tad uz mazumtirdzniecību tas atstāj tikai 5% iespaidu. Tāpēc nereti arī sabiedrība jautā: «Pasaules cenas mainās tik strauji, kāpēc mēs to neredzam DUS?» Tieši tāpēc, ka tā nav 100% ietekme uz degvielas cenu. Nodokļi, par laimi, mums tik bieži nemainās. Mazumtirdzniecības uzcenojums ir vidēji 5-10%. Noteikti gribu uzsvērt, ka tā nav peļņa. Tas ir uzcenojums, no kura jānodrošina personāla un DUS uzturēšana. Peļņai paliek 1%, kas ir arī vidējais rentabilitātes rādītājs nozarē. Protams, uz visu Latvijas apgrozījumu, kurš veido vienu miljonu tonnu jeb vienu miljardu litru naftas produktu gadā, arī tas 1% veido kopējo peļņu pie 10 miljoniem. Bet uz kopējā fona degvielas mazumtirdzniecība ir ļoti mazrentabls bizness. Piemēram, telekomunikāciju nozarē rentabilitāte ir lielāka nekā 20-30%.

Šī nodokļu daļa katrā valstī ir savādāka. Kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar kaimiņiem - Lietuvu, Igauniju?

Kopš Latvijā ir eiro, ir arī it kā krietni vieglāk salīdzināt cenas Latvijā un Igaunijā. Bet noteikti jāpievērš uzmanība tam, ka nodokļi nav vienādi. Mūsu un kaimiņvalstu nodokļu apmēri ir dažādi. Igaunijā ir mazāks PVN, kas atstāj iespaidu uz mazumtirdzniecības cenu. Šo 50% cenas slogu veido vairāki nodokļi, lielāko svaru nes akcīzes nodoklis, kas Baltijas valstīs arī nav vienādā līmenī. Klāt nāk valsts rezervju nodeva. Katras valsts politika ir bijusi savādāka, igauņiem ir stipri labāka valsts rezervju sistēma. Igaunija pirmskrīzes laikos savlaicīgi sāka par to domāt un par lētām cenām iepirka naftas produktus, līdz ar to viņiem šī nodeva ir faktiski trīs reizes zemāka nekā mums. Latvija šo procesu uzsāka 2011. gadā, kad faktiski bija cenu pīķis, un objektīvi šīs izmaksas ir lielākas. Esmu spiests iemest akmeni dažu mediju lauciņā, kuri janvāra pirmajās nedēļās sāka šīs cenas salīdzināt Latvijas un Igaunijas DUS. Benzīns Latvijā, ņemot vērā nodokļus un nodevas, ir nedaudz dārgāks, dīzeļdegviela - ievērojami lētāka. Piemēram, kādā konkrētā šī gada dienā Latvijā benzīns bija par 2,5 eirocentiem dārgāks nekā Igaunijā. Tajā pašā laikā dīzeļdegviela Latvijā bija par 3,5 centiem lētāka nekā Igaunijā. Lietuvā dīzeļdegviela ir pat lētāka nekā pie mums, tāpēc ka viņiem ir mazāks akcīzes nodoklis. Baltijas valstis nodokļu ziņā viens pret vienu nav salīdzināmas, tāpēc nevar arī viens pret vienu skatīties, cik degviela maksā vienā DUS Latvijā, cik - kādā DUS Igaunijā. Cenas nav vienādas pat viena DUS tīkla ietvaros, jo konkurence ir ļoti asa. Arī Konkurences padome (KP) definējusi tādu jēdzienu kā mikrotirgus - pilsētu un pat pilsētu rajonu mērogā. Ir vietas, kur vienā kvartālā ir pat četri DUS, un tur visuzskatāmāk strādā tirgus ekonomikas likumi - tur, kur ir liels piedāvājums, attiecīgi cena samazinās. Kur konkurence mazāka - cena savādāka. Tāpēc nav objektīvi salīdzināt Igaunijā kādas konkrētas pilsētas mikrotirgus situāciju, kur varbūt ir lētākā cena visā Igaunijā, ar kāda Latvijas mikrotirgus, iespējams, dārgāko cenu. Tā jau ir nevis ābolu un bumbieru, bet ābolu un kartupeļu salīdzināšana.

Kā vērtējat konkurenci Latvijas degvielas tirgū? Cik lielu daļu kontrolē lielie tirgotāji, un kā klājas mazajiem tirgotājiem?

Konkurence ir ļoti asa. Konkurence ir ne tikai kategorijās - lieli un mazie tirgotāji, bet arī lielie tirgotāji savā starpā ir ļoti nikni konkurenti. Mēs labi zinām, ka iedzīvotāju, tātad - patērētāju, skaits samazinās. Statistika gan rāda, ka ekonomika aug, bet to noteikti ne katrs izjūt savā maciņā. Patēriņš aug, bet patērētāju skaits samazinās. Notiek cīņa par katru klientu. Ja nebūtu konkurences, tirgotājiem būtu lielāka peļņa un rentabilitāte. Tieši ņemot vērā šo aso konkurenci, tiek skaitīts katrs santīms un beigu beigās rentabilitāte ir šis 1%.

Kā notiek cīņa par klientiem? Degvielas cenas tomēr ir ļoti līdzīgas, nav lielu atšķirību.

Tieši tā - cena visos DUS ir ļoti tuva, to arī KP, vairākas reizes pētot tirgu, atzinusi - cenu veidošanās, ņemot vērā, ka rentabilitāte ir ļoti maza un nav, kur samazināt peļņu, visiem tirgotājiem ir vienāda un caurspīdīga. Absolūti nav nekādas vienošanās - ja viens paaugstina cenu, pārējie seko. Tirgus ir pārāk atvērts, pārāk redzams. Ir vietas, kur vienā krustojumā ir 3-4 DUS. Protams, ja kādā cena mainās, pārējie to redz, to vienkārši nevar noslēpt. Kad kāds tirgotājs, analizējot biržas cenas, palielina degvielas cenu par 0,5 eirocentiem, bet pārējie konkurenti tajā pašā kvartālā uzskata, ka vēl var tirgot par iepriekšējo cenu. Beigās šis tirgotājs, kurš paaugstinājis cenu, ir spiests cenu pazemināt, jo pretējā gadījumā nelojālais klients, kurš skatās tikai uz cenu, dosies pie cita degvielas tirgotāja. Tādējādi arī pats tirgus regulē cenu. Pamatbāze - biržas cenas, no kā veidojas pamatcena, visiem principā ir vienāda, un faktiski ar 1-1,5 eirocentiem notiek spēle par to, kurš klientu pievilinās pie sevis, un tas tiek darīts ar servisu un lojalitātes programmām. Degvielas tirgotājiem, tāpat kā lielveikaliem, ir šīs atlaižu kartes, kas klientiem dod vēl papildu atlaides. Ja man makā ir konkrētā tirgotāja A atlaižu karte un ceļā gadīsies tirgotājs B ar lētāku cenu, visticamāk, es braukšu pie sava tirgotāja A, kuram esmu lojāls, bet par mazliet dārgāku cenu, zinot, ka es saņemu kādus citus bonusus. Tirgū ir arī klienti, kuriem ir daudzas lojalitātes kartes vai arī nav nevienas. Šie klienti skatās tikai uz cenu: «Ja tur ir par santīmu lētāk, kāpēc man jāpērk šeit, es pirkšu tur!» Tāpat nozīme ir pircēja ikdienas ieradumiem un prasībām. Arī lielie tirgotāji, šie TOP trīs zīmoli - Statoil, kam aptuveni vienādās pozīcijās seko Lukoil un Neste, piedāvā dažādu servisa līmeni. Nevis sliktāku vai labāku, bet dažādu.

Vai tādos Latvijas pagastos, kuros ir tikai viens DUS, degviela maksā dārgāk nekā Rīgā, kur ir daudz lielāka konkurence?

Teorētiski tā var būt. Konkurence ir mazāka, un uz tālāku reģionu arī transporta izdevumi ir lielāki. Sabiedrībā, un arī politiķos, ir tāds iesīkstējis uzskats, ka DUS ir kaut kas atsevišķs un īpašs, kur tiek pārdota tikai degviela. Pēdējo 20 gadu laikā daudzas DUS kļuvušas par tirdzniecības centriem, un degviela ir tikai viena no tā precēm. Mazpilsētā, kurā ir viens DUS, pārējās veikala preces ienes lielāku peļņu nekā degvielas tirgošana. Bieži vien, lai piesaistītu klientu, degviela pat var tikt pārdota arī mīnus zīmi, to dotē ar veikala precēm. Ja degviela būs dārga, klients aizbrauks uz 20 kilometru attālo pilsētu, kur varēs to iegādāties par lētāku cenu. Un arī citas veikala preces nopirks tur. Atkal tirgus likumi neļauj tirgotājam uzlikt tādu cenu, kā viņš gribētu, tai jābūt atbilstoši tirgus situācijai. Lauku reģionos degviela kopējā veikala apgrozījumā ir mazāk nekā puse. Arī lielajiem tirgotājiem Rīgā veikalu apgrozījums ir ļoti ievērojams.

Latvijā ir tādi degvielas tirgotāji, kuriem ir tikai viena DUS?

Jā, Latvijā ir diezgan daudz uzņēmēju, kuriem ir tikai viena DUS. Šie tirgotāji vairumā gadījumu strādā lauku reģionos. Galvaspilsētā mēs būtībā redzam trīs četrus zīmolus, un daudziem šķiet, ka visā valstī tā ir. Latvijā kopumā ir vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas nodarbojas ar degvielas tirdzniecību. Vēsturiski izveidojies tā, ka pilsētās, kurās ir tikai šis viens DUS, tas nav zem lielo tīklu zīmoliem. Lielie tirgotāji, kuri piedāvā plašāku servisu, primāri skatās uz apgrozījumu, un atsevišķās tālākās vietās lielajam tirgotājam ekonomiski nav izdevīgi ieviest savu līmeni, jo apgrozījums ir ļoti minimāls. Lielie tirgotāji arī rēķina naudu, un pilnīgi jebkurā vietā viņi neies. Šādas uzpildes stacijas, kas būtībā ir ģimenes uzņēmumi, reģionos paliks, un tieši šie ir tie gadījumi, kad lielāko apgrozījumu ienes veikals, un degviela ir viens no produktiem, ko veikals pārdod.

Latvijā būtu vieta jaunam, lielam un nozīmīgam tirgus spēlētājam?

DUS skaits Latvijā pret iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāks nekā Lielbritānijā, Viduseiropā tas ir divas reizes mazāks. Latvijā faktiski ir par daudz DUS. Arī konkurence zināmā mērā tāpēc ir par asu - tirgotāju ir vairāk nekā pircēju, salīdzinot ar lielajām valstīm. Jaunam tirgotājam faktiski nav kur ienākt. Tirgus ir pārblīvēts. Ja kāda no naftas kompānijām varētu izteikt vēlmi un ienākt tirgū, tad 99% gadījumu vienīgais ienākšanas ceļš ir, pārpērkot kādu no esošajiem tirgotājiem. Tādā veidā var ienākt jauns zīmols, bet tas nenozīmē, ka parādīsies arī jaunas papildu DUS. Mazākās varētu tikt pārbūvētas, bet DUS skaits nepalielināsies, tam nav kur palielināties.

Akcīzes nodokļa kāpums autogāzei no šī gada 1. janvāra ietekmējis degvielas tirgu?

Pašlaik nav novērots, ka pēkšņi janvārī līdz ar nelielo cenas pieaugumu būtu samazinājies autogāzes patēriņš. Protams, jebkurš nodokļu paaugstinājums nav labs ne no tirgotāju, ne patērētāju viedokļa, bet autogāze joprojām ir vairāk nekā divas reizes lētāka par benzīnu, līdz ar to šie pāris centu, kas tagad cenai pienākuši klāt, nevar atstāt iespaidu uz patēriņu. Autogāzes mazumtirgotāju bažas, kas pagājušajā gadā bija saistībā ar nodokļa palielinājumu, varēja būt saistītas ar to, ka tieši autogāzes tirgū konkurence pēdējā laikā ir krasi pieaugusi. Autogāzes tirgotājiem konkurence ir teju dubultojusies. Pilnīgi iespējams, ka tirgotājiem, kuri piedāvā tikai autogāzi, klientu skaits samazinājies, klienti aizgājuši pie citiem tirgotājiem, kuri līdztekus benzīnam un dīzeļdegvielai tirgo arī autogāzi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Degvielas tirdzniecības nozare

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija nodibināta 1998. gadā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas biedru vidū ir: Astarte nafta, DLL Serviss, Kurzemes degviela, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS, Latvijas Propāna gāze, LUKoil Baltija R, Neste Latvija, Orlen Latvija, Statoil Fuel&Retail Latvia, TransBaltic OIL, Vides konsultāciju birojs.
Latvijā degviela un autogāze tiek tirgota kopumā 616 mazumtirdzniecības vietās, turklāt ievērojami lielākā daļa - 438 - ir tieši degvielas uzpildes stacijas, liecina dati par situāciju 2013. gada 1. oktobrī.
Pēc aptuvenām aplēsēm, pērn pārdotas 1 060 136 tonnas degvielas, no tām 2 11 711 tonnas benzīna, 52 383 tonnas autogāzes un 796 042 tonnas dīzeļdegvielas.
Avots: Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?