Vislielākās domstarpības rada jautājums par minimālās algas paaugstināšanu un proporcijas maiņām Iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN). Jau ziņots, ka no nākamā gada minimālo algu paredzēts palielināt no 320 uz 360 eiro, savukārt IIN pašvaldības daļu samazināt par vienu procentu, atdodot to valstij.
Uz pašvaldību pleciem
Pret pašreizējo budžeta projekta redakciju iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Turklāt tā pārmet Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), ka viņa atstūmusi LPS no sarunām par budžetu. Valdība budžetu plāno apstiprināt rīt no rīta, taču tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (Vienotība) notikšot tikai rīt pēcpusdienā. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Dienai norāda, ka tā būs jau otrā tikšanās ar ministru saistībā ar nākamā gada budžetu. «Iepriekš uz daudziem jautājumiem viņš nevarēja atbildēt. Tāpat kā pagājušajā gadā, jautājums par IIN proporcijas maiņu nav atrisināts. Mēs šo pārdali piedāvājam atstāt pašreizējā redakcijā. Ir jāmeklē kompromisi,» norāda priekšsēdētājs. Paralēli tam LPS raizes rada minimālās algas palielināšana. «Tas, no vienas puses, dod ieņēmumus, bet pašvaldībām rada 25-30 miljonu eiro lielus izdevumus, lai šo starpību visiem kompensētu. Visa šī nodokļu reforma pagaidām ir tikai uz pašvaldību rēķina. Ir jāsaprot, ka pašvaldību iestādēs darbinieki saņem krietni mazāk nekā valsts pārvaldē,» norāda A. Jaunsleinis.
Premjere L. Straujuma sev adresētos pārmetumus noraida: «Ir jocīgi, ka LPS šobrīd tā izturas, jo sarunas bija konstruktīvas un viņi, tāpat kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un pārējie sociālie partneri, iesaistījās dialogā par budžetu.» Premjere norāda, ka sarunās par budžetu ministri demonstrējuši izpratni par reālo situāciju: «Gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība stingri pieturējusies pie budžeta deficīta mērķa - tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta,» viņa norāda.
Liela sablīvēšanās
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) nenoliedz, ka sarunas pa budžeta projektu joprojām ir saspringtas. Diena jau rakstīja, ka sākotnēji ministrijas iesniedza priekšlikumus vairāk nekā par 500 miljoniem eiro, iepriekšējais finanšu ministrs Andris Vilks lielās prasības nokritizēja un nebaidījās pārmest, ka caur šiem priekšlikumiem tiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi. Negribīgi, bet tomēr ministrijas savas prasības samazināja līdz 200 miljoniem eiro. Visgrūtāk bija priekšlikumus samazināt vēl par diviem miljoniem. Arī K. Šadurskis izceļ minimālās algas jautājumu: «Ja mēs paceļam algu par 40 eiro, kas ir ļoti nepieciešams, tad algas, kas līdz šim ir bijušas virs minimālās, «sablīvējas» vienā līmenī ar minimālo. Veselības ministrs norādīja, ka tagad medmāsa un sanitārs saņems vienādu algu, kas nav pareizi.»
To, ka ar minimālās algas celšanu vien nepietiks, norāda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: «Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies.»
Lai izvairītos no algas palielināšanas, daudzi uzņēmumu vadītāji privātajā sektorā formāli darbiniekus pataisa par nepilnas slodzes darbiniekiem, lai nevajadzētu maksāt pilnu minimālo algu. «Privātajā sektorā mēs to nevaram regulēt. Publiskajā sektorā to ir ļoti viegli izkontrolēt, un tas ir nopietns spiediens uz privāto sektoru,» norāda K. Šadurskis, noraidot bažas, ka varētu rasties disbalanss starp atalgojumu abos sektoros. «Vienmēr ir alternatīva darba ņēmējam meklēt vietu publiskajā sektorā. Aplokšņu algas joprojām ir ievērojama problēma. Privātajā sektorā visur pasaulē ir tā, ka algas ir augstākas nekā publiskajā. Mums tikai tagad privātais sektors mazliet ir apsteidzis publisko.» Runājot par IIN, K. Šadurskis norāda, ka LPS piedāvājums nebūtu labākais risinājums. «Tas palielinātu disproporciju starp nosacīti bagātajām un ne tik bagātajām pašvaldībām. Valdības piedāvājumā tomēr ir ievērots tas, ka minimālā summa uz cilvēku ir tie 500 eiro. Protams, tas nav izdevīgi Jūrmalai, Rīgai un Valmierai, bet, piemēram, Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai tas ir svarīgi,» skaidro komisijas vadītājs.