Daudz runāts, ka politiķu reputāciju visvairāk grauj... paši politiķi. Pamatā ar savu rīcību, kura neatbilst sabiedrībā vispārpieņemtajiem priekšstatiem par to, kas būtu sagaidāms no tautas priekšstāvjiem. Spilgtu piemēru netrūkst. Par nu jau bijušo 12. Saeimas deputātu Andri Vilku (VL-TB/LNNK), kurš bija sarīkojis traci neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnā un arī slimnīcā, kur nogādāts pēc tam, kad atrasts guļam uz ielas. Par dzērumā pie auto stūres pieķerto Vienotības deputātu Veiko Spolīti, kurš no partijas gan izstājās, tomēr Saeimas deputāta mandātu saglabāja pat pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā. Par Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošo Saeimas deputātu Arturu Kaimiņu, kurš arī bija izraisījis skandālu dzērumā, bet faktiski tā arī palika nesodīts. Par iepriekšējās Saeimas deputātu Nikolaju Kabanovu (Saskaņa), kurš kunga dūšā bija ieradies uz parlamenta komisijas sēdi. Jā, var teikt, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kas nebūtu vispārināmi, bet teicienu par darvas pilienu medus mucā taču zināt...
Lielākā problēma ir, nevis kā attiecīgā gadījumā reaģē pats «varonis» (viņš vismaz tiek kārtīgi nosodīts publiski), bet gan pārējo viņa kolēģu centienos iespējami ignorēt notiekošo. Par mundiera godu, izskatās, neviens nesatraucas. Vairāk rūp, ka tik pašu neaiztiek, ka tik pats nesavārtās, pieduroties tam konkrētajā brīdī publiski par netīru uzskatītajam.
Nupat atkal ir divi skandāli (gan nesaistīti ar dzeršanu, bet tomēr), kas visdrīzāk tiks ilgi pieminēti kā politiskās šmuces piemēri, bet kur atkal spilgti redzama pārējo politiķu vēlme pastāvēt malā, «neiezīmēties». Runa ir par VARAM ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) izraisīto autoincidentu Vecrīgā un par daudzajiem amatapvienošanas pārkāpumiem, ko iepriekšējos gados pieļāvis nākamā aizsardzības ministra amatā nominētais Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS). Kāpēc no šos politiķus pārstāvošajām partijām, to līderiem, arī premjeres nedzirdam skaidru nostāju, kā vērtējami šie pārkāpumi? Atkal kaut ko nogaida? Labi, Bergmaņa gadījumā, kaut nodarītais acīmredzams, pirms nosodīšanas vismaz formāli jāsagaida KNAB vērtējums par iespējamiem valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem. Bet tad prasītos vismaz politisko līderu publiski aicinājumi šo vērtējumu sagatavot iespējami ātri. Jo vairāk tāpēc, ka pavisam drīz Saeimai būs jālemj par jaunā ministra apstiprināšanu. Jeb Pēcjāņu dienās - vēl pirms pabeigta iespējamo pārkāpumu izvērtēšana - aši iecels Bergmani jaunajā amatā un paši prom brīvdienās? Ja tā, šis atkal būtu vēstījums, ka politiķiem morāle ir, kā saka, pie vienas vietas. Vajag tā?