Diena, izpētot partiju EP priekšvēlēšanu programmu, secina, ka šajā ziņā visvairāk grēko Saeimā nepārstāvētās partijas, izņēmums ir Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā minētais tiešām attiecas tikai uz EP.
Savukārt no Saeimā pārstāvētajām partijām, solot neizpildāmo, blefo Saskaņa un ZZS. Saskaņa sola panākt «ES (Eiropas Savienības) sociālās dimensijas stiprināšanu un stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, ieskaitot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, piesaistot tos reālajam iztikas minimumam, kā arī veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, mājokļa politikas standartus». Jāteic, ka ES līmenī netiek noteikts iztikas minimums, minimālā alga vai pensija. Tāpat EP nelemj par to, kā dalībvalstis nodrošina veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Jāatgādina, ka darba algu, pensiju un dažādu pabalstu apmērs ir tikai un vienīgi katras valsts kompetencē. Līdz ar to EP kandidātu solījumi cīnīties par lielākām algām vai pensijām ir vai nu nezināšana labākajā gadījumā, vai vēlētāju muļķošana ļaunākajā.
Vēlētājiem neizpildāmu solījumu došanas ziņā neatpaliek arī ZZS. Tā sola iestāties par to, lai Latvijas valdība pilnībā ratificētu ES Sociālo hartu, kam ar EP lemto nav nekāda sakara. Turklāt ZZS pat nav papūlējusies noskaidrot, ka šī Sociālā harta neattiecas uz ES, bet Eiropas Padomi.
Vēlētājus muļķo arī tādas jau pašlaik EP pārstāvētas partijas kā Latvijas Sociālistiskā partija (Alfrēds Rubiks) un Latvijas krievu savienība (Tatjana Ždanoka). Sociālisti sola medicīnas pamatpakalpojumu bezmaksas pieejamības panākšanu un medikamentu cenu regulējumu visā ES teritorijā - lietas, par kurām netiek lemts ES līmenī. Savukārt krievu partija galveno uzsvaru liek uz izglītību krievu valodā, kas arī ir Latvijas iekšējais jautājums.
Ja Saeimā pārstāvētās partijas tikai atsevišķos savas programmas punktos māna vēlētājus, tad tādu partiju kā Alternative, LSDSP, Kristīgi demokrātiskā savienība un Latvijas atdzimšanas partija programmās minētais ir attiecināms tikai un vienīgi uz nacionālo kompetenci un nav atrodams gandrīz nekas, kas patiešām ietilptu EP kompetencē.
Tā, piemēram, partija Alternative (Aleksandrs Mirskis) sola ievērojami palielināt algas medmāsām, nodrošināt invalīdiem un pensionāriem, kā arī maznodrošinātajiem kvalitatīvu apkalpošanu un aprūpi, kā arī vērsties pret vardarbību ģimenēs. LSDSP nekautrējoties apgalvo, ka panāks tādu ES direktīvu, kas ieteiks stingrāku valsts kontroli zāļu lieltirgotāju peļņas iegrožošanā. Atrodama arī tāda ar darbu EP nesaistīta frāze kā «izglītībai, sākot ar pirmsskolu, ir jāveicina patriotisma, nacionālās kultūras un mākslas apgūšana, tai jābalstās uz cilvēktiesībām, kristīgām un ģimenes vērtībām». Latvijas atdzimšanas partija (Andris Rubins) pēc principa «papīrs pacieš visu» nesaistīti ar darbu EP ierakstījusi, ka «pensijām cilvēkiem ar 20 gadu darba stāžu ir jābūt ne mazākām kā 400 eiro mēnesī, piemaksājot vēl papildus 10 eiro par katru nostrādāto gadu». Protams, sola arī ārstu un medmāsu algas ES līmenī.
Savukārt Kristīgi demokrātiskās savienības programmu (Mareks Raups) veido vien tādu frāžu savārstījums kā «esam par ilglaicīgu ekonomikas stratēģiju un atsakāmies no nedrošiem un īslaicīgiem risinājumiem. Ilglaicīgas ekonomiskās stratēģijas pamatā ir noturīgas morālās vērtības».
Politoloģe un RSU profesore Ilga Kreituse Dienai norāda, ka šādas aplamības partiju programmās rodas tāpēc, ka liela daļa deputātu nezina, ar ko nodarbojas EP un kādi jautājumi tiek lemti ES līmenī. Partijas vienkārši populistiski sola to, kas rūp vēlētājam. Un, protams, algas ir saprotamākas nekā ES federalizācijas jautājumi. Arī Providus direktore Dace Akule bilst, ka šajā gadījumā ir sajaukusies muļķība ar apzinātu vēlētāju maldināšanu.