«Airētāja karjerai viņam kaut kā pietrūka, kaut centība bija liela. Taču atklājās, ka Zigurdam ir Dieva dota dzirksts pedagoģijā, trenera talants, kuru viņš grib un prot likt lietā,» atceras V. Baltiņš.
Aplis pirmajam trenerim
Zigurds Zujevs pirms vairāk nekā 35 gadiem nokļuva Kurzemes pilsētiņā Valdemārpilī. Tur paša rokām, arī burtiskā nozīmē kā celtniecības darbu pratējs, veidojis airēšanas bāzi netālajā Sasmakas ezerā, pirmo toreizējā Talsu rajonā. Nu jau vairākās paaudzēs uz to mācīties kanoe un smailīšu apseglošanas gudrībās kā diža magnēta vilkti ierodas ne vien vietējie jaunieši, bet arī brauc bērni un jaunieši pat no 20 un pat 30 kilometru attāliem ciemiem. Un bijušie audzēkņi, kas no Valdemārpils ir prom uz mācību laiku sporta skolās vai augstskolās, pārbraucot mājās, noteikti noairē pāris apļu sava pirmā trenera acu priekšā Sasmakas ezerā.
Viņu skaitā ir Dagnis Iljins, tagadējais Ventspils Augstskolas students, kurš pasaules U-23 meistarsacīkstēs olimpiskajā 1000 metru kanoe distancē šovasar kļuva par pasaules vicečempionu, bet pēc tam ieguva piekto vietu Eiropas pieaugušo meistarsacīkstēs Portugālē.
Atrādīties un kādu padomu vai uzmundrinājuma vārdu no trenera saņemt ierodas šīgada Eiropas junioru vicečempions smaiļošanā 200 metru distancē Roberts Akmens, kurš pie Zujeva uz treniņiem brauca no Virbu pagasta, bet tagad turpina izglītību Murjāņos. Sporta ģimnāzijā Majoros savu meistarību tagad papildina daudzbērnu ģimenē augušie dvīņi no Laidzes Guntars un Guntis Kundziņi. Viņu vecāki Zigrīda un Visvaldis lepojas ar dēlu no Latvijas junioru un pieaugušo sacensībām smaiļošanā pārvestajām balvām, ar pateicību atceroties, ka pie sportiskā strādīguma viņus radinājis tieši Zujevs.
Atsaucīgs trenera aicinājumam pārstāvēt savu novadu jebkurās sacensībās ir talantīgais Arnolds Kudrjavcevs. Pie Zigurda trenējas arī no daudzbērnu čigānu ģimenes nākušais valdemārpilietis Rahmads Stromans. «Es nezinu, kādā veidā treneris izkārto man nepieciešamo materiālo nodrošinājumu nodarbību un sacensību apmeklēšanai, jo mana ģimene to nevar atļauties. Viņš man iemācījis sajust pelnītas uzvaru garšu, un ceru, ka vēlāk šī pieredze noderēs arī citās dzīves jomās,» saka Rahmads, piebilstot, ka airēt pie Zujeva sācis arī viņa jaunākais brālis.
Sakritība vai varbūt likumsakarība, bet tandēmā ar savu pirmo treneri nesen sākusi strādāt viņa bijusī audzēkne Saiva Rodiņa, kurai ir maģistra grāds sporta pedagoģijā un augstākā izglītība. «Kad sapratu, ka profesionālajā sportā neiesakņošos, nolēmu tajā palikt treneres un ārstes kvalitātē. Neapšaubāma loma šajā izvēlē bija mana trenera personībai. Esmu ļoti gandarīta, ka tagad ir iespēja nepastarpināti pasmelties no milzīgā viņa dzīves un darba pieredzes pūra,» atzīst Saiva.
Ar godīgumu un darbu
«Ir tikai dabīgi, ka jaunieši, uztrenējuši spēku, mērķa labad ir gatavi riskēt un iet uz visu, neprognozējot pārgalvības sekas sev un citiem. Mans darbs ir panākt, lai viņi to dara atbilstoši sasniegtajai meistarībai,» saka Z. Zujevs. Viņš, triju pieaugušu, arī airēšanas skolu izgājušu dēlu tēvs, nekad neaizmirst, ka vecāki viņam uztic pašu dārgāko - savus bērnus. Trenera jaunākie audzēkņi bijuši tikai septiņus astoņus gadus veci. Zigurds aizvien pats patur prātā un jauniešiem māca, ka laivotāji paviršības vienkārši nevar atļauties.
«Zigis jauniešu raksturā izcili vienkārši un cilvēcīgi māk ielikt godīguma un strādīguma pamatu, jo pats uz tā stāv,» vērtē airētāja Roberta Akmeņa tēvs, sporta laivu būves uzņēmējs no Virbiem Mārtiņš Mihņevičs. Viņš airēšanas bāzi atbalsta arī kā sponsors un pats piedalās sacensībās tautas klasē.
«Zigurds ir vārdos paskops, ar saviem pedagoģiskajiem atradumiem neplātās,» par novadnieku saka valdemārpilietis skolotājs un privātuzņēmuma vadītājs Igurds Baņķis, kurš daudzus gadus jauniešiem visaugstākajā līmenī māca ne vien būvgaldniecību, kokgriešanu un koktēlniecību, bet arī dzīves gudrības. «Zigurdam rūp, lai jauniešu muskuļu spēka un izturības pieaugums būtu līdzsvarā ar dvēselisko izaugsmi. Nav taisnība, ka mūsdienu jaunieši ir slinki, neuzņēmīgi, ciniski. Sirdī viņi gribētu būt pozitīvi, bet blakus varbūt nesaredz paraugu, kam sekot. Un tad no pašu pieredzes un vecāko biedru nostāstiem Zigurdā ierauga cilvēku, kas savu darbu dara absolūti godīgi un nesavtīgi, kas par viņu uzvarām priecājas kā par savējām, kurš viņiem tik ļoti uzticas un kuram viņi var tikpat cieši uzticēties arī lietās, ko pat vecākiem ne vienmēr gribas atklāt,» vērtē I. Baņķis.
Jāmeklē sirdī
«Man, protams, ir savi paņēmieni, kā savstarpēju saprašanos ar bērniem un jauniešiem iedibināt. Taču vārdos tos grūti aprakstīt, labākie varianti katru reizi no jauna paša sirdī un pieredzē jāpiemeklē. Neslēpju sveci zem pūra, taču šaubos, vai citiem treneriem mani ieteikumi derētu. Jo situāciju daudzveidība sportā ir neaprakstāma, tā darot krāsainu un neatkārtojamu arī trenera šķietami vienmuļo darbu,» atzīst treneris.
«Zigurdā ir kāds noslēpumains dvēseles spēks un rakstura magnēts, kas pievelk un ļauj saturēt kopā bērnus un jauniešus,» domā smaiļošanas sporta veterāns Eduards Juhņevičs.
«Mans lielais un nemainīgais uzdevums ir attaisnot visu manu audzēkņu cerības - ka ikvienam no sirds palīdzēšu sportā sasniegt viņam tobrīd maksimāli iespējamo. Jaunatne un airēšana ir un būs visa mana dzīve. Šai ziņā mani drīkst saukt par fanātiķi, neapvainošos,» saka vairākkārt par Talsu novada labāko treneri atzītais Zigurds Zujevs.