Pagājušajā nedēļā - lielā lietus kulminācijā - peldošais mākslas centrs Noass bija gluži vai vienīgā drošā vieta, ja velkam paralēles ar tā simboliskā nosaukuma jēgu. «Mums jau ar ūdeni saistīta tematika,» saka centra valdes priekšsēdētājs Dzintars Zilgalvis. Jau kopš 2001. gada Noasā ik sezonu notiek festivāls Ūdensgabali, un Rīgas ainava nav iedomājama bez savdabīgās galerijas uz AB dambja Daugavā. Ar katru soli, ejot uz galeriju, pieklust pilsētas dinamiskais ritms un ūdens slāpē automašīnu rūkoņu. Svētdiena uz dambja vispār ir kā miera osta, jo pāri ūdeņiem mīksti atveļas Vecrīgas baznīcu skaņas.
Šīgada festivāls Ūdensgabali tikko kā beidzies, bet tā ietvaros Noasā tika atklāta mākslinieces Kates Krolles otrā personālizstāde es varētu būt citur, kas apskatāma līdz pat 1. oktobrim. Māksliniece, stāstot par to, teic, ka izstādes apskatīšanai vajadzīgs laiks. «Katrs jau saskatīs kaut ko citu, bet ir jāļaujas, nav jāsteidzas.» Izmantojot visdažādākos medijus, Kate Krolle aplūko viņu interesējošās attiecības starp dabu un tās saikni ar cilvēka dzīvi, pieredzēm un instinktiem. Izstāde es varētu būt citur ir formas ziņā atšķirīgu darbu ansamblis, kurā tiek atklāts jautājums par vientulību un tās dabiskumu cilvēka būtnes kontekstā. Iepriekšējās K. Krolles izstādes impulss bija ekspedīcija Kirgizstānā un kristālu tēma, tagad zīmējumos dominē melnais oksidiāns - vulkāniskais kristāls, kas ir aizsargājošs un ārstējošs akmens.
Izstāde ir instalācija. «Neliels gaismas plankums sāk pulsēt telpā kā tikko piedzimis kaķēns. Neko neredzot, uztraukti tverot pēc gaisa, pirmo reizi savas īsās esamības laikā. Sekošana instinktiem ir vienīgā loģiskā un iespējamā turpmākā rīcība,» skaidro Kate. «Pretēji kaķa bērnam, cilvēkbērns iemācās uz saviem instinktiem nepaļauties un tiem neļauties. To skaidrais spēks baudāms vienīgi brīžos, kas mūs pārsteidz nesagatavotus, mirkļos, kuros mūsu trenētais prāts atdodas šim neizzinātajam zvēram. Vientulība ir dzīvniecisks instinkts.»
Uz jautājumu par mākslas uztveršanas sarežģītību Kate atbild ar pretjautājumu par attieksmi. «Mākslai ir tik daudz novirzienu un formu, ka katrs atrod sev piemēroto. Gan mākslinieks, gan arī skatītājs. Nav tādu jēdzienu kā vienkārša māksla un sarežģīta māksla. Man par saviem darbiem pašai grūti spriest. Tie ir tieši, bez konceptiem un filtriem.» Izstādes nosaukums es varētu būt citur arī ir bez zemteksta. «Šajā brīdī esmu šeit. Vienmēr jau prātā ir - ka vajadzēja būt citur, varēja darīt savādāk, bet… esmu tieši te un tagad,» skaidro Kate Krolle. «Realitāšu relativitāte.»