Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Par draudiem domā līdzīgi

Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un zemu vai vidēju izglītības līmeni, bezdarbnieki, fiziska darba darītāji, krievvalodīgie, Latgalē un Rīgā dzīvojošie, 18-25 gadus veci, kā arī cilvēki, kas vecāki par 46 gadiem. Tas konstatēts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā.

Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kā arī jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, to nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.

Vienādi saredz draudus

Aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu neatbalsta Krievijas vēstījumus, līdz ar to viņi nav uzskatāmi par viendabīgām grupām, jo arī šo cilvēku vidū valda viedokļu dažādība. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes liek domāt par līdzšinējo integrācijas politiku valstī. Piemēram, 56,5% respondentu, kas ģimenē runā krievu valodā, un 13,9% cilvēku, kuri ģimenē sazinās latviski, piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu. Daugavpilī tā domā pat 63,2% iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk nekā Rēzeknē un pārējā Latgalē. 17% latviešu un 55,1% krievu valodā runājošo visā Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms.

Taču ir jautājumi, kuros latviski un krieviski runājošie ir teju vienprātīgi - par galvenajiem draudiem Latvijas sabiedrībai nosauktas zemas algas un sociālās garantijas, zema dzimstība, veselības aprūpes sistēma un korupcija. Aptaujā, kas tika veikta Latgalē 2016. gadā, papildus tika iekļauts arī jautājums par bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā kā vienu no nozīmīgākajiem draudiem Latvijas sabiedrībai. 82% Latgales respondentu atzina, ka tas ir drauds, un arī šajā aspektā varēja secināt, ka respondentiem ar latviešu un krievu valodu ģimenē viedokļi sakrīt.

Interesants ir vēl kāds secinājums par cilvēku noskaņojumu Latgalē. No vienas puses, tajā ir samērā liels atbalsts Krievijas vēstījumiem par Latviju. Tomēr atklājies, ka tie respondenti, kuri ikdienā lieto latgaliešu valodu, ir ar visaugstāko patriotisma līmeni un atbalsta Latvijas ģeopolitisko orientāciju uz Rietumiem. 78% latgaliski runājošo norādījuši, ka atbalstītu Latviju, ja Krievija sāktu kādas aktivitātes pret mūsu valsti.

Aptaujā tika iekļauts arī jautājums par dzīves kvalitātes salīdzinājumu Latvijā un Krievijā. Te atklājies, ka daudzi krievvalodīgie uzskata, ka dzīve Krievijā ir komfortablāka vairākās jomās. Viņu vērtējumā Krievijā ir labāki apstākļi darba atrašanai (35%), dzīvei vecumdienās (29%), labas izglītības iegūšanai (28%), sociālo garantiju saņemšanai (28%), drošībai par nākotni (28%) un veselības aprūpes saņemšanai (27%). Taču Krievijā bijusi samērā neliela daļa respondentu, tas nozīmē, ka priekšstatus radījuši Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Kur izmantos datus

Zinātnieku interese, veicot pētījumu, bijusi konstatēt vājās vietas, vērtējot situāciju pēc hibrīdkara principiem, Dienai stāsta LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Vērtējums sanācis plašāks nekā tikai aizsardzības aspektā, bet tā arī ir hibrīdkara īpatnība, viņa uzsver. Pirms materiāla publiskošanas (šobrīd kopsavilkums brīvi pieejams internetā) ar to iepazīstinātas amatpersonas, jo pētījums pamatā orientēts uz lēmumu pieņēmējiem, lai labāk varētu stiprināt valsts drošību.

Pētījumā daļa jautājumu saistīti ar sabiedrības saliedētību un uzrāda tās trūkumu, piemēram, piederības sajūtā Latvijai. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) norādīja, ka «šis pētījums ir ass atgādinājums, ka jāsakārto dažas pamatlietas, piemēram, Latvijas radio un televīzijas uztvere pierobežā». Tomēr, viņaprāt, daudzi secinājumi attiecas nevis uz integrāciju, bet drošības iestāžu kompetenci.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?