ES mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai AER īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā būtu 20%. Jāteic, ka Latvija šo mērķi pat pārsniegusi. Pašlaik Latvijas kopējā enerģijas patēriņā AER aizņem 37,1%.
Arī kukurūza nav drauds
Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka Latvijā atšķirībā no vairākām Rietumeiropas valstīm vismaz pagaidām nepastāv riski, ka AER attīstība notiktu uz bioloģiskās daudzveidības rēķina. Kā uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta direktors profesors Aleksandrs Adamovičs: «Riski izveidot kādas dominējošās monokultūras tieši AER attīstības dēļ pašlaik nepastāv. Lai gan izteikti pārmetumi, ka pārāk plaši tiek audzēta kukurūza, tomēr neredzu, ka tā varētu pārvērsties par monokultūru, iznīcinot pārējās kultūras. Monokultūru dominante vērojama atsevišķos reģionos Dānijā un Vācijā, kur savulaik pārāk aizrāvās, piemēram, ar kukurūzu. Jānorāda, ka būtu nepareizs uzstādījums - vai nu AER attīstība, vai bioloģiskā daudzveidība. Ja šīs lietas uztver kompetenti un pārdomāti, tās ir savienojamas. Pašlaik Latvijā ir 86 biogāzes ražotnes, no kurām darbojas 56 ražotnes. Tas ir pozitīvs rādītājs, jo tās ir gan darbvietas, gan sakārtota infrastruktūra.»
To, ka Latvijas situācijā spriedzes starp AER attīstību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nav, apliecina arī Latvijas Agrārās ekonomikas institūta pētnieks Pēteris Lakovskis. «Viens no iemesliem, kāpēc mums nav šīs pretrunas, ir tas, ka lauksaimniecības un meža zemju sadalījums ir ļoti līdzīgs. Nav tā, ka dominētu lauksaimniecības zemes, kurās izvērstos kāda monokultūra. Pagaidām neredzu draudus, ka arī plaši audzētā kukurūza varētu izspiest citas kultūras. Tomēr nenoliedzami gan kukurūzas, gan rapša īpatsvars pieaug,» teic P. Lakovskis un arī norāda, ka ir svarīgi, uz kādiem AER veidiem tiek likts uzsvars. Viņaprāt, Latvijā tā varētu būt koksne, tas arī neapdraudētu bioloģisko daudzveidību.
Riskus rada kailcirtes
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, analizējot koksnes izmantošanu alternatīvās enerģijas ražošanā, stāsta: «Meža īpašuma formu sadrumstalotība, kā arī Latvijas ainavas raksturs nerada milzīgus riskus nacionālā līmenī izveidot lielus viendabīgu energomonokultūru stādījumus, tie, izņemot atsevišķus gadījumus, nebūs vairāk kā 100 hektāru vienkopus. Riskus es redzu saistībā ar kailciršu veidošanos. Turpinoties tik plašam to pielietojumam ainavā un veicot intensīvu mežizstrādes atlieku izvākšanu, protams, pakāpeniski pieaug riski no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Īpaši tas saistāms ar sausās koksnes izvākšanu, kuras saglabāšana mežā ir viens no stūrakmeņiem labvēlīgas dzīvotnes nodrošinājumam dažādām sugām. Ar atmirušo koksni saistīti 20-30% no visām mežā mītošajām sugām.»
Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš gan atzīst, ka līdzsvars ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu jāmeklē. «Tomēr, ja mēs domājam, kā ierobežot klimata pārmaiņas, AER ir jāattīsta. Ja tam jāupurē pāris hektāru zālāja vai dabiskās pļavas, kas būtu jānopļauj, tas nav nekas dramatisks,» pauž A. Kārkliņš.
Aptaujātie eksperti uzsver, ka nākotnē, pieaugot tehnisko kultūru īpatsvaram, ja saimnieko saprātīgi, var izvairīties no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.