Jaunais likumprojekts paredz veidot atsevišķu Sabiedrisko mediju padomi, šo mediju uzraudzību nodalot, un tā vairs nebūtu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kompetencē - tai paliktu komercmediju uzraudzības un regulatora funkcija. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis šonedēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē prezentēja jauno Sabiedrisko mediju padomes projektu, kura izstrādē ir ņemta vērā arī ārvalstu pieredze. Tā mērķis ir nostiprināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību. Pirmdien Kultūras ministrija prezentēs valdībā arī ilgi gaidītās Mediju politikas pamatnostādnes.
Nākamā gada sākumā beidzas pilnvaras četriem no pieciem NEPLP locekļiem. «Tas būtu skaists brīnums, ja Saeimai izdotos likumu pieņemt šogad. Taču tas ir izdarāms, ja ir vēlme,» Dienai sacīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA), kura gan neatceras, kad tādus apjomīgus projektus Saeima pieņemtu tik īsā laikā. Līdz 15. augustam Kultūras ministrijā varēs iesniegt priekšlikumus, kurus tā apkopos, lai septembrī Saeima varētu sākt šī likumprojekta izskatīšanu. Ja būs sajūta, ka parlaments nepagūs likumu pieņemt šogad, jaunās padomes izveidošanu varētu paredzēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pieļāva I. Laizāne. Viņa Kultūras ministrijas piedāvāto projektu uzskata par «kvalitatīvu un labu pamatu». Ministrija jaunās politikas iniciatīvās ir paredzējusi finansējumu jaunajai padomei, tas nebūs liels, jo algu maksātu tikai padomes priekšsēdim un viņa vietniekam, bet pārējie saņemtu atlīdzību par sēžu apmeklēšanu.
Jaunais projekts, par kuru pastāstīja R. Putnis, paredz, ka Sabiedrisko mediju padomē būs 13 locekļu un tās sastāvu apstiprinātu Saeima. Pārstāvjus NEPLP izvirzīja tikai valdošās partijas, taču jaunajā padomē savus cilvēkus, kuri nevarētu būt Saeimas deputāti, varēs ieteikt visas Saeimā pārstāvētās partijas. Projektā parlamenta virzītajiem padomes locekļiem ir paredzētas sešas vietas, ņemot vērā 12. Saeimā ievēlēto frakciju skaitu. Tas nozīmē, ka politiskajai pārstāvniecībai nebūtu vairākuma. Padomē paredzēts iekļaut 13 locekļus - vienu pārstāvi tajā deleģē Valsts prezidents, vienu - kristīgās konfesijas (šis pārstāvis nevarēs būt garīdznieks), piecus - nevalstiskās organizācijas. Lai rotācija notiktu secīgi, padomes locekļi būtu apstiprināti uz atšķirīgu pilnvaru termiņu. Saeimas izraudzītajiem pārstāvjiem tie būtu četri gadi, Valsts prezidenta deleģētajam - seši gadi, nevalstisko organizāciju - pieci gadi, kristīgo konfesiju - trīs gadi. Lai garantētu padomes locekļu neatkarību, viņu izvirzītāji nevarēs šīs personas atsaukt. Likumā plānots skaidri reglamentēt gadījumus, kādos padomes locekļi vietu tajā var zaudēt. Abiem sabiedriskajiem medijiem - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai - piedāvāts izveidot arī mediju ombudu, kas izvērtētu strīdus un sūdzības. Sabiedriskais pasūtījums būtu ar konkrētu darba uzdevumu un tā veikšanai nepieciešamo finansējumu.