Kopumā 2012. gada sākumā ES bija gandrīz 900†000 HIV pacientu, no tiem visvairāk Portugālē - 0,7% iedzīvotāju, kam sekoja Austrija, Francija, Spānija un Itālija - 0,4% iedzīvotāju katrā no šīm valstīm. Pasaulē HIV pacientu skaits ir ievērojami lielāks un mērāms 35 miljonos pacientu.
Pārāk vēlu atklāj
ES visizplatītākais HIV inficēšanas veids ir homoseksuāli vīriešu kontakti - 40% gadījumu 2012. gadā. (Tam seko heteroseksuāli kontakti, īpaši, ja kāds no partneriem ir no Āfrikas Subsahāras reģiona.) PVO Eiropas reģions par vienu no HIV epidēmijas ierobežošanas stūrakmeņiem pasludinājis tieši preventīvas kampaņas homoseksuālu vīriešu vidū.
Runājot par HIV pacientu ārstēšanu, ES viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pārāk vēla HIV diagnozes atklāšana (2012. gadā tādi bija teju 49% gadījumu), kas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Kā uzsver vadošie HIV apkarošanas speciālisti Eiropā, minētā slimība nav izārstējama, taču tā ir ārstējama. Tas nozīmē, ka ar laikus sāktu un pareizu terapiju HIV pacientu mūža ilgums var būt diezgan garš. Tieši tāpēc teju 50% novēloto HIV diagnožu ir nepiedodami daudz. Tas ir saistāms ar to, ka daudzi no HIV inficētajiem pieder pie sabiedrības riska grupām - narkomāni, cietumnieki, prostitūtas -, kas neveic regulāras veselības pārbaudes.
ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns, runājot par šīs slimības apkarošanu, teicis: «Vispārēja pieejamība HIV ārstēšanai nozīmē daudz vairāk nekā tikai to, ka tie, kam tas nepieciešams, šo ārstēšanu arī saņem. Vispārēja pieejamība paredz arī nemitīgus centienus sasniegt tās sabiedrības grupas, kuras ir marginalizētas, kriminalizētas un kurām nav balsstiesību.»
Kritiskais šūnu skaits
Spriežot par laikus atklātām diagnozēm, būtisks ir jautājums, kad sākt ārstēšanu. Jāpiebilst, ka ES, tāpat kā citviet pasaulē, tiek izmantota tā dēvētā antiretrovirālā terapija (ART), kurā tiek izmantotas vairāku zāļu (parasti trīs) kombinācijas, tā sauktais kokteilis, kas palēnina vīrusa attīstību. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ART apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem un tajā lietotās zāles ir iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Tomēr katrā valstī atšķiras kritēriji, kad sākt ART.
PVO 2013. gadā pieņemtās vadlīnijas HIV ārstēšanā iesaka to sākt, kad par cilvēka organisma imunitāti atbildīgās šūnas nokritušas zem 500 šūnām uz kubikmilimetru. Tajā pašā laikā PVO atzīst, ka finansiālu ierobežojumu dēļ tas nav iespējams vairākās valstīs. Tāpēc tur priekšroka dodama tiem pacientiem, kuru šūnu skaits nokritis zem 250. Vairākumā valstu ART terapija tiek sākta, kad to skaits ir zem 350. Jāteic, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kura to sāk tikai zem 250 šūnām uz kubikmilimetru. Veselības ministrijā to skaidro ar finansējuma trūkumu un norāda, ka tā ir bijusi prioritāte visos līdzšinējos budžeta pieprasījumos. Pagaidām gan nav zināms, kad šajā jomā varētu būt kādas izmaiņas.
Lietuvā no 2013. gada ART terapiju lieto, kad šūnu skaits uz kubikmilimetru ir starp 200 un 350. Pērn Lietuvā ART terapiju saņēma 407 pacienti, no kuriem vairākums (40%) bija inficējušies intravenozo narkotiku lietošanas ceļā. Lai saņemtu šo terapiju, pacientiem jādodas vai nu uz Viļņu, vai Kauņu, Šauļiem, vai Klaipēdu. ART terapijā tiek izmantotas visas zāles, kas reģistrētas ES, un tās tiek apmaksātas no valsts budžeta.
Igaunijā ir visdrūmākā situācija ar HIV izplatību visā Baltijā, it īpaši tas attiecas uz Igaunijas austrumos esošo pilsētu Narvu, jo tieši tur konstatēts vairākums inficēšanās gadījumu. Šajā valstī, tāpat kā lielākajā daļā ES valstu, ART terapiju piemēro, kad šūnu skaits ir zem 350, un tā tiek apmaksāta no valsts budžeta. Igaunijā, tāpat kā Lietuvā un Latvijā, visvairāk inficēto ir starp intravenozo narkotiku lietotājiem, ar to arī saistīta vēlā saslimšanas gadījumu diagnostiska. Tāpēc ES, kas veica Igaunijas HIV ārstniecības izvērtējumu, ieteica veikt obligātus HIV testus ne tikai asins donoriem, bet arī visām grūtniecēm, kā arī intravenozo narkotiku lietotājiem. Jāpiebilst, ka ES tikai 11 dalībvalstīs ar likumu noteikts, ka HIV pacientiem par savu slimību jāinformē savi seksuālie partneri. Šāds likums nav spēkā nevienā no Baltijas valstīm.
Galvenie izaicinājumi
Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centrs pēc kārtējā HIV monitoringa izstrādājis ziņojumu ar rekomendācijām dažādām valstīm. Lūk, dažas no tām. «Nodrošināt ar finansējumu aizvien pieaugošo pacientu skaitu, kuriem nepieciešama ART terapija, - Bulgārijā, Igaunijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā un Lielbritānijā»; «nodrošināt pietiekamu HIV speciālistu skaitu - Lietuvā»; «novērst pārtraukumus HIV zāļu piegādē - Čehijā»; «novērst grūtības ar ART terapijas un atbalsta pakalpojumu decentralizāciju (respektīvi, sekmēt vienmērīgu ģeogrāfisko pieejamību) - Itālijā, Latvijā, Rumānijā, Slovēnijā un Zviedrijā».
Runājot par ART terapijas izmaksām, jāteic, ka saskaņā ar PVO datiem tās izmaksas kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem būtiski samazinājušas - vidēji no 1100 dolāriem (887,67 eiro) uz pacientu gadā līdz 315 dolāriem (254,20 eiro), lai gan cenas ir atšķirīgas katrā no valstīm.
Viens no ART terapijas mīnusiem gan ir pacientu imunitāte pret zālēm. Tāpēc tika sākts projekts EuResist, lai savāktu pēc iespējas vairāk datu, kā pacientu organisms izturas pret šo konkrēto vīrusu. Projekta rezultātā tika radīta datubāze, kas aptver 62†000 pacientu. Datubāzes ietvaros arī radīta automātiska prognozēšanas iespēja, kas, pamatojoties uz konkrētā pacienta datiem, ļauj izvēlēties visefektīvāko ART terapiju, pret kuru pacienta organisms nav imūns. Sistēmas izveidotāji cer, ka ar tās palīdzību neveiksmīgu terapiju gadījumi samazināsies no 20% uz 12%.
Runājot par svarīgākajiem Eiropas izaicinājumiem HIV ierobežošanā, Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centra direktors Marks Sprengers kā galveno min mērķtiecīgu riska grupu - homoseksuālu vīriešu un intravenozo narkotiku lietotāju - prevenciju, kas ietver arī bezmaksas HIV testu veikšanu. Daudzi speciālisti ir pārliecināti, ka HIV ierobežošanā vislielāko ieguldījumu dotu narkomānijas apkarošana.