Aptaujas liecina, ka vairākums ungāru varētu atbalstīt valdības nostāju, tomēr nav skaidrs, vai plebiscītā piedalīsies pietiekams skaits vēlētāju, lai to varētu uzskatīt par notikušu. Pat ja kvorums tiks sasniegts, referenduma rezultātiem nebūs juridiski saistoša spēka, norāda analītiķi un piebilst, ka balsojuma patiesais mērķis ir nostiprināt V. Orbāna pozīcijas.
Baidīšanas kampaņa
Ungārija 2015. gadā kļuva par vienu no Eiropas migrācijas krīzes karstajiem punktiem. Centrāleiropas valstī, caur kuru migranti un patvēruma meklētāji devās uz bagātākajām Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, pērn patvērumu lūdza 175 tūkstoši ārvalstnieku, pārsvarā no Afganistānas, Sīrijas un Ziemeļāfrikas. Pagājušā gada vasarā bija dienas, kad valsts robežu nekontrolēti šķērsoja pat 10 tūkstoši migrantu.
Reaģējot uz milzīgo migrantu pieplūdumu, Ungārijas valdība uz valsts dienvidu robežas ar Serbiju un Horvātiju izvietoja četrus metrus augstu žogu ar dzeloņdrātīm, par ko Budapešta saņēma nopēlumu no Briseles un citām ES dalībvalstīm. Savukārt V. Orbāns sevi pozicionēja kā izlēmīgu līderi, kurš Ungāriju un visu Eiropu mēģina pasargāt no imigrantiem, kas varot apdraudēt kontinenta drošību un «kristīgās vērtības».
Kopš pērnā septembra, kad pabeidza robežžoga būvniecību, Ungārijas robežu šķērsojušo migrantu skaits ir dramatiski samazinājies. Šomēnes pat bijušas dienas, kad tā saucamajās tranzīta zonās, kas izveidotas uz Ungārijas dienvidu robežas, nav reģistrēts neviens migrants. Tajā pašā laikā V. Orbāns runā par plāniem celt jaunu robežžogu, jo «ar pašreizējo nepietiek», un centru, kur varētu uzņemt «simtiem tūkstošu migrantu».
ES patvēruma meklētāju pārvietošanas plāns paredz, ka Ungārijai būtu obligāti jāuzņem 1294 personas, bet līdz šim tā nav uzņēmusi nevienu.
Ungārijas valdība pirms parīt notiekošā referenduma izvērsusi plašu kampaņu, lai pārliecinātu pilsoņus piedalīties un balsot pret ES plānu. Kampaņas, kurai, pēc dažādām aplēsēm, iztērēti 12-16 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas, ietvaros visā Ungārijā izvietoti plakāti ar bailes sējošiem vēstījumiem. «Vai zinājāt, ka terora aktus Parīzē veica imigranti?» vēsta viens no tiem, bet cits brīdina: «Tikai no Lībijas uz Eiropu vēlas doties gandrīz miljons migrantu.»
Novēršot uzmanību
Aptaujā, ko šonedēļ publicējis izdevums Heti Vilￃﾡggazdasￃﾡg, tikai 42% respondentu apstiprinājuši, ka balsos svētdienas referendumā. Tas nozīmē, ka balsojumā varētu nepiedalīties vismaz 50% balsstiesīgo, kas ir nepieciešams, lai referendumu atzītu par notikušu. Tajā pašā laikā 83% aptaujāto, kas plāno piedalīties, apgalvojuši, ka referendumā atbalstīs valdības nostāju.
Budapeštas Politiskā kapitāla institūta direktors Pēters Kreko ziņu portālam euronews.com apgalvoja, ka referendumam jebkurā gadījumā nebūs juridiska spēka, jo ES līgumi paredz, ka Brisele dalībvalstīm var uzspiest «migrantu kvotas». Viņaprāt, V. Orbāns referendumu var izmantot, lai vēl vairāk vājinātu politisko opozīciju pirms parlamenta vēlēšanām 2018. gadā.
Savukārt centriski kreisās opozīcijas partijas uzskata, ka referenduma mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no valdības nespējas risināt milzīgās problēmas veselības aprūpes un izglītības sistēmā. Nesen veiktā aptaujā 32% Ungārijas iedzīvotāju atbildējuši, ka valsts aktuālākā problēma ir veselības aprūpe, bet tikai 17% norādījuši uz migrantiem, raksta raidsabiedrība Deutsche Welle.