ECB aktivitāšu rezultātā, lai arī nedaudz, tomēr tiek amortizēta Krievijas rubļa krituma negatīvā ietekme uz eksportu uz austrumu kaimiņvalsti.
Valūtu kari
Vietējās valūtas devalvēšana, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti valstīs un palielinātu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos, nav nekas jauns, taču jauna ēra sākās tūlīt pēc nesenās 2008.-2009. gada finanšu krīzes beigām. Tad pasaules ārējā tirdzniecība tikai sāka atgūties, banku sistēma bija nestabila bilancēs vēl esošu dažādu tā dēvēto toksisko finanšu aktīvu dēļ, bet iekšējais patēriņš - vārgs, mājsaimniecībām un korporācijām baidoties uzņemties jaunas saistības. Tobrīd banku sektors slikto bilanču dēļ nevarēja atļauties palielināt kreditēšanu.
Lai samazinātu ilgtermiņa procentu likmes un tādējādi veicinātu kreditēšanu un atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) palielināja savu bilanci finanšu tirgū, realizējot dažādas finanšu aktīvu uzpirkšanas programmas (angļu valodā - quantitative easing jeb QE), izraisot dolāra vērtības mazināšanos pret citām pasaules valūtām.
Lai sargātu savu eksportētāju konkurētspēju, dažādu valstu centrālās bankas valūtu tirgū veica intervences, taču sastingums ekonomikā arī tām aizvien biežāk lika nospiest naudas drukājamās mašīnas pogu, un finanšu tirgus žargonā radās jauns termins «valūtu kari». Šāda veida ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas procesā aizvien vairāk iesaistās arī ECB, kura drīzumā paredzējusi pirkt arī dalībvalstu valdību vidēja un ilgtermiņa aizņēmuma vērtspapīrus. Vērtspapīru pirkšanai piedrukātā nauda likumsakarīgi veicina eiro kursa kritumu un aktivizē jautājumu par jauniem valūtu kariem.
«Lai arī skaļi to tā nesauc, domāju, ka centrālo banku rīcība tāds kara paveids ir. Mērķis jau nav ieriebt citiem. Galvenais mērķis ir inflācijas stutēšana ar visām pieejamām metodēm, kas beidzas ar ietekmi uz valūtu tirgu,» spriež SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš. Skaidrojot valūtu tirgus norises, viņš teic, ka tirgus dalībnieki izvērtē naudas pieplūduma un zemo procentu likmju ietekmi uz cenu un veic attiecīgas darbības. «Vairāk naudas, veicot finanšu aktīvu uzpirkšanu, zemākas procentu likmes, lielāka interese doties prom un meklēt valūtu ar augstākām likmēm un labākām nākotnes izredzēm,» finanšu tirgus dalībnieku motivāciju skaidro SEB bankas eksperts.
Jautājums par paritāti
Pašreizējās norises globālajā finanšu sistēmā vērstas uz tālāku eiro vērtības mazināšanos pret ASV dolāru. «ECB sāk QE, ASV to pārtraukusi. ECB noteica negatīvas procentu likmes depozītiem, ASV runā par pacietību pirms likmju celšanas, eirozonā deflācija, ASV inflācija - kāds pamats pārdot dolārus un pirkt eiro? Pagaidām šāda spēcīga pamata nav, un tas veicina dolāra vērtības kāpumu. Skatoties, cik strauji eiro cena no 1,20 dolāriem nokļuva 1,10 dolāru tuvumā, pastāv iespēja šogad ieraudzīt arī paritāti,» situāciju raksturo A. Lāriņš. Viņaprāt, te svarīga loma ir ECB rīcībai un rīcības rezultātiem.
«Ja ECB pasākumi dos pozitīvus rezultātus eirozonā, eiro cena var arī atgūt daļu zaudējumu. Katrā ziņā mēs jau tuvākajā laikā sagaidām eiro cenas atzīmēšanos zem 1,10 dolāru robežas. Daudz kas atkarīgs no naftas cenu uzvedības un ietekmes uz globālo inflāciju, uz ko tad attiecīgi reaģēs centrālās bankas,» vērtē SEB finanšu eksperts.
Līdzīgu viedokli pauž ieguldījumu sabiedrības M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris, norādot, ka pašreizējais Eiropas un ASV centrālo banku rīcības pretstats rada pateicīgu fonu tālākam dolāra kāpumam ne tikai pret eiro, bet arī pret daudzām citām pasaules valūtām. «Tas, vai eiro un dolāra kurss sasniegs paritāti, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai FRS nemainīs savu retoriku par likmju celšanu. Neskatoties uz ASV ekonomikas visai labajiem rādītājiem, inflācija turpina samazināties. Turklāt pēdējā laikā uz pusi samazinājušās naftas cenas nekādi neveicina inflācijas gaidu uzlabošanos. Ja FRS ir apņēmības pilna uzturēt inflāciju savu mērķu līmenī, par likmju celšanu tai būtu vēl uz kādu laiku jāaizmirst. Tādā gadījumā dolāra kāpums varētu pierimt,» tirgus variācijas komentē M2M speciālists.
Kāpj arī mārciņa
Lai arī dolāra un eiro savstarpējā mijiedarbība neapšaubāmi ir svarīga, Latvijas eksportētājiem šobrīd daudz aktuālāka tēma ir saistīta ar to, kas notiek eiro attiecībās ar britu mārciņu un Ziemeļvalstu valūtām. Šajā ziņā šķietami vislabāk klājas tiem uzņēmumiem, kuri veic eksportu uz Lielbritāniju. Britu valūtas vērtība pret eiro pēdējā pusgada laikā augusi apmēram par astoņiem procentiem, tādējādi Apvienotās Karalistes tirgus Latvijas eksportētājiem šobrīd ir izdevīgs ne tikai saistībā ar iepriekšējos gados valstī notikušajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, kas kāpinājuši valsts iekšējo pieprasījumu, bet arī rada iespēju tikt pie ieņēmumu uzlabojumiem, pateicoties izdevīgākam valūtas kursam.
To pamanījuši arī eksportētāji. Kokmateriālu kurināmā ražotāja Manco Energy Latgale valdes loceklis Jānis Trēziņš stāsta, ka, pateicoties izdevīgākam mārciņas kursam, iespējams vieglāk panākt kompromisu ar pircējiem par produkcijas cenām. «Protams, arī pircēji var izrādīt vēlmi kaut ko nopelnīt uz valūtas kursa rēķina, cenšoties nedaudz pamainīt cenu, taču kopumā pagaidām tirgus svārstības eksportam uz Lielbritāniju ir labvēlīgas,» vērtē uzņēmējs. Runājot konkrēti par saviem ieguvumiem, viņš lēš, ka eksporta ieņēmumi no vienas pārdotās produkcijas kravas patlaban ir apmēram par pieciem procentiem augstāki nekā vidēji iepriekšējā piegādes perioda laikā, kurš ilga no maija līdz septembrim.
Naftas gūstā
Eiro kursa kritums ļāvis uzlabot Latvijas eksportētāju situāciju Skandināvijas tirgos, kuros vērojama samērā ieilgusi Zviedrijas kronas un Norvēģijas kronas vājināšanās.
Norvēģijas gadījumā redzams, ka pēdējā mēneša laikā līdz februāra vidum šīs valsts valūta sākusi pat nedaudz nostiprināties un pret eiro pieaugusi aptuveni par pieciem procentiem. «Norvēģija ir naftas gūstā. Procentu likmju līmenis uz globālā fona pievilcīgs, un, ja centrālā banka neturpinās likmju pazemināšanu, kronai ir labas izredzes pakāpties. Tai pozitīva būtu arī naftas cenas atgūšanās,» vērtē A. Lāriņš.
Arī H. Beķeris uzskata, ka saistībā ar ECB aktivitātēm kvantitatīvās stimulēšanas jomā eiro varētu kļūt vājāks pret Norvēģijas kronu. Viņaprāt, līdzīgas tendences eiro varētu piedzīvot arī pret Zviedrijas kronu un Anglijas mārciņu.