Esam aizvadījuši pirmo gadu 100% brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos. Būtībā tirgus jau ir atvērts astoņus gadus, kad 2008. gadā to atvēra juridiskajiem elektrības patērētājiem. Patlaban jaunā tirgus apstākļos darbojas arī mājsaimniecības. Kādi ir pirmie secinājumi?
Jums taisnība - lai gan šobrīd ļoti aktīvi tiek runāts, ka gadu esam nodzīvojuši atvērtā elektroenerģijas tirgū, patiesībā tas daļēji jau notika pirms astoņiem gadiem, taču pagājušajā gadā šo tirgu papildināja nedaudz vairāk nekā miljons jaunu klientu mājsaimniecību, kuri nu tagad var brīvi izvēlēties savu elektrības tirgotāju un pirkt elektrību pa tiešo no sava ražotāja. Kopumā var secināt, ka tirgus pilnīga atvēršana izdevusies bez īpašām problēmsituācijām, tomēr, protams, izkristalizējušās atsevišķas problēmas, kuras attiecīgi jānovērš - speciālistiem jādomā, kā atrisināt atsevišķas situācijas, kas neļauj mājsaimniecībām pilnībā izmantot jauno situāciju.
Proti?
Pirmkārt, tiem elektrības lietotājiem, kuri ir aktīvi un vēlas izmanot atvērtā tirgus priekšrocības, ir diezgan daudz jānopūlas - jāinteresējas, jāmeklē informācija par tirgotājiem, cenām un to veidošanos. Jāseko regulāri cenām. Taču no tā izriet cita problēma - ir daļa iedzīvotāju, kuriem nav ne datora, ne interneta pieslēguma, lai varētu pilnvērtīgi izmantot jaunās iespējas, un, manuprāt, šis ir valsts uzdevums - palīdzēt šiem cilvēkiem - gan rast iespēju piekļūt un lietot internetu, gan daudz plašāk organizēt mācības, lai daļai cilvēku palīdzētu apgūt datora un interneta lietošanu. Arī es esmu saņēmis daudz jautājumu no iedzīvotājiem - ko darīt, ja nav ne datora, ne interneta - kādas ir iespējas šiem cilvēkiem izmantot brīvā elektrības tirgus apstākļus, ņemot vērā, ka lielākā daļa jauno tirgus dalībnieku savus pakalpojumus piedāvā tieši internetā - viņiem nav ne plaša biroja, ne klientu apkalpošanas servisa. Viss notiek internetā.
Tā ir svarīga nianse, kuru noteikti jārisina, bet tā nav tieši saistīta ar elektrības tirgu...
Ir arī otrs, daudz būtiskāks aspekts - cenu atšķirība jeb konkurence, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir ārkārtīgi niecīga un, loģiski, nerosina cilvēkus aktīvi pašiem vērtēt un pieņemt lēmumus, kļūt par aktīviem tirgus dalībniekiem. Patlaban elektrības tirgū strādājošo tirgotāju cenu atšķirības ir ļoti niecīgas. Piemēram, klientam, kurš mēnesī patērē vidēji 100-200 kilovatstundu elektrības, gala cena pie dažādiem tirgotājiem atšķirsies par dažiem centiem. Manuprāt, tik maza cenas starpība attur cilvēkus no aktīvas rīcības, kā dēļ arī pagaidām ir ļoti niecīgs procents mājsaimniecību, kuras mainījušas elektrības tirgotāju, - gala rezultātā cilvēki vienkārši neredz būtisku ietaupījumu, kura dēļ būtu vērts pacensties un veikt nepieciešamās darbības, lai izvēlētos citu piegādātāju, lai arī varbūt tas piedāvā mazliet zemāku cenu. Tas ir tikai loģiski - cilvēks grib redzēt reālu ieguvumu, lai mainītu savus paradumus. Taču pašreizējā tirgus situācijā to ir grūti sasniegt - pie pašreizējās struktūras elektrības cena nav tas instruments, kas rosinās visu šo miljonu klientu vērtēt, rēķināt un pieņemt lēmumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu.
No jūsu teiktā es secinu - lai gan lielākā daļa no šī miljona klientu joprojām ir Latvenergo klienti, tomēr mēs nevaram patlaban viennozīmīgi izdarīt secinājumu, ka šie klienti ir izdarījuši savu izvēli - patiesībā lielākā daļa no tiem, tostarp arī es, reālu lēmumu nav pieņēmuši, bet vienkārši pieņēmuši situāciju, jo nav saskatījuši jēgu vai interesi kaut ko mainīt.
Jā, šajā jautājumā es jums varu piekrist, jo tiešām būtu nepareizi tā vienkārši uzskatīt, ka visi tie, kuri joprojām ir Latvenergo klienti, ir pieņēmuši apzinātu lēmumu. Kā jau minēju - pagaidām tirgus specifika ir tāda, ka nav reālu stimulu, kas rosinātu cilvēkus uz nopietnāku un atbildīgāku izvēli. Taču būtiski saprast, ka, pilnībā atverot tirgu, valsts uzdevums nebija stimulēt cilvēkus mainīt tirgotājus, lai viņiem būtu garantija, ka arī turpmāk tiks saņemta elektrība, jo tas tika garantēts tāpat - neatkarīgi no tā, vai viņi izdarīs kādu izvēli vai ne. Citiem vārdiem sakot - iedzīvotājiem nav jākļūst aktīvākiem tirgus dalībniekiem, lai turpinātu saņemt elektrību tādā pašā apjomā kā līdz šim.
Man kā klientam atliek secināt - elektrības tirgū nekas nav mainījies, kā saņēmu elektrību pirms gada un diviem mēnešiem, tā saņemu arī tagad, un arī cenas ziņā neko neiegūšu, ja nomainīšu esošo tirgotāju pret citu. Tikai liekas klapatas.
Nu tā gluži tomēr nevar teikt. Katrs tirgotājs cīnās par klientiem. Gan bijušais monopolists, gan arī tie, kuri sākuši darbību elektrības tirgū mājsaimniecībām. Lai arī nelielas, tomēr cenu atšķirības pastāv, un, jo elektrības lietotājs ir zinošāks, jo vairāk naudas viņš spēj ietaupīt. Sevišķi tas attiecas uz lietotājiem, kuri patērē lielu elektrības apjomu. Taču ne jau elektrības cena ir tas, ar ko nākotnē par klientiem konkurēs tirgotāji.
Bet?
Piedāvājuma klāsts. Jebkurā gadījumā ir noteiktas komponentes, kas veido elektrības cenu, - ražošanas izmaksas, piedāvājuma un pieprasījuma apjoms elektrības biržā, tirgotāja piecenojums, kas līdz ar to arī veido gala cenu konkrētajā brīdī. Faktiski gala tirgotāja piecenojums ir tas, ar ko savstarpēji konkurē tirgotāji, un šī starpība nevar būt liela, jo visi elektrību no ražotājiem iepērk par vienādu cenu. Tāpēc nākotnē klientus spēs piesaistīt tie, kuri veidos piedāvājuma paketes no dažādiem pakalpojumiem, kas gala rezultātā arī ļaus, izmantojot cenu līmeni, konkurēt par katru klientu. Patlaban gandrīz ikviena mājsaimniecība izmanto vairākus pakalpojumus - elektrību, televīziju, internetu, gāzi un citus. Ir atsevišķas kompānijas, kuras jau šobrīd sākušas savā piedāvājumā apvienot vairākus pakalpojumus, kas gala rezultātā nodrošina iespēju klientam par visu šo pakalpojumu paketi kopsummā maksāt mazāku kopējo gala cenu. Jāņem arī vērā, ka cilvēkam ir daudz ērtāk saņemt vairākus pakalpojumus no viena tirgotāja un apmaksāt vienu rēķinu ar vienu maksājumu, nevis regulāri domāt par to, kaut tikai neaizmirstu apmaksāt kādu no daudzajiem rēķiniem. Turklāt nenoliedzami - ja gala rezultātā iespējams par visiem pakalpojumiem kopsummā ietaupīt - tas būs īstais stimuls sākt domāt par kādām pārmaiņām savā ikdienas rutīnā.
Vai pasaulē šādi komplekso piedāvājumu precedenti ir labi zināmi?
Tālu nav jāmeklē. Tepat Igaunijā elektrības tirgu pilnībā atvēra nedaudz agrāk nekā Latvijā. Interesanti, ka arī Latvenergo meitas uzņēmuma Elektrum Eesti tirgus daļa Igaunijā pieaug. Tas tikai viennozīmīgi apliecina, ka viņi tur atraduši veidu, kā ar papildu bonusiem būt pievilcīgiem daļai Igaunijas mājsaimniecību. Tādēļ esmu pārliecināts, ka Latvijā kardinālas maiņas klientu struktūrā būs brīdī, kad tirgotāji sāks konkurēt ne tikai ar elektrības cenas starpību, bet ar pakalpojumu komplektiem. Piemēram, Igaunijas gāzes sistēmu nopirka uzņēmums, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi. Visticamāk, nākotnē šis uzņēmums saviem klientiem sāks piedāvāt plašāku pakalpojumu spektru. Līdzīga iespēja ir arī Latvijā - ja mums darbojas gāzes tirgotājs, kādēļ lai tas nevarētu papildus saviem klientiem piedāvāt arī elektrību? Variantu ir daudz. Ir tikai vajadzīgs laiks, lai tirgotāji saprastu savas iespējas un sāktu veidot pakalpojumu paketes. Pieļauju, pēc gada vai diviem Latvijā šī sistēma sāks darboties. Tad arī patērētāji sāks daudz vairāk vērtēt un rēķināt, un attiecīgi arī mainīsies tirgotāju klientu struktūra un skaits.
Starp citu, kā tirgus brīvlaišanu vērtē paši tirgus dalībnieki?
Ja neskaitām Latvenergo, pārējie tirgus dalībnieki pašreiz ir samērā mazi. Ir pagājis tikai pirmais gads, kad pamazām sāk parādīties kādas nianses, kas būtu vēl jāsakārto normatīvajos aktos, lai tirgus funkcionētu nevainojami. Tomēr kopumā var droši teikt, ka process bija pareizi izplānots un sagatavošanās darbi veikti maksimāli kvalitatīvi, lai jau no 2015. gada 1. janvāra tirgū darbotos brīvas konkurences apstākļi. Mazajiem tirgotājiem apgrūtinoša ir prasība kā vienu no tarifu piedāvājumiem nodrošināt izlīdzināto maksājumu, kad klients gadu maksā noteiktu summu neatkarīgi no elektrības cenas svārstībām. Protams, uzņēmumam ar maziem finanšu resursiem tas savā ziņā ir risks, jo brīdī, kad elektrības cena būtiski pieaugtu, tam nāktos segt starpību no saviem līdzekļiem. Taču tāda prasība ir visiem, un klientam ir tiesības izvēlēties. Protams, līdz ar to arī atšķiras elektrības cena par kilovatstundu, jo komersantam jāiestrādā riska koeficients šādiem gadījumiem. Vienlaikus daļa tirgotāju ir būtiski minimalizējuši savas darbības izmaksas - ja dažiem ir klientu serviss un cita veida atbalsta dienesti, citi komersanti darbojas tikai internetā - faktiski viņiem ir tikai interneta lapa un e-pasts, ar kura starpniecību tiek noslēgti līgumi ar klientiem un izsūtīti rēķini par patērēto elektrību. Protams, kā jau minēju, lai noturētu esošos klientus un piesaistītu jaunus, arī šiem tirgotājiem būs jādomā par pakalpojumu klāsta paplašināšanu.
Starp citu - pērn decembrī visi tirgotāji vienotā balsī solīja, ka šogad elektrības cena kritīsies aptuveni par 6%. Nupat to vien dzird, ka biržā cena ir ārkārtīgi palēkusies. Jāsaka - te nu bija... Solīto pazeminājumu varam aizmirst?
Ne gluži. Problēmas radīja divi apstākļi - nedaudz aizkavējās savienojuma atvēršana ar Skandināviju, kā arī Lietuvas pēkšņais lēmums strauji samazināt elektroenerģijas ražošanas apjomu. Sevišķi otrais faktors būtiski ietekmēja cenu biržā, jo tas notika brīdī, kad pieprasījums bija augsts. Faktiski Lietuva palielināja deficītu, kā dēļ, loģiski, cenas arī pieauga. Vēl tam visam klāt bargās ziemas dēļ bija traucēta Skandināvijas hidroelektrostaciju darbība. Tomēr nupat pilnā jaudas režīmā atvērts savienojums ar Skandināviju, tāpat darbojas arī savienojums ar Polijas elektrības tirgu. Tas ļauj cerēt, ka cenas biržā samazināsies līdz Skandināvijas līmenim. Te arī gribu piebilst - mums nevajadzētu nepareizi saprast, ka tagad cenām vajadzētu kristies nemitīgi. Pareizāk būtu teikt, ka cenas izlīdzināsies ar Skandināvijas līmeni, taču tās turpinās svārstīties atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma, gan arī citiem tirgu ietekmējošiem faktoriem.
Saeima pēc ilgām un karstām diskusijām tomēr pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju no nākamā gada. Paralēli tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas skaidri definē, ka Latvijas gāzes pārvades sistēma ir brīvi pieejama trešajām pusēm. Par šo vajadzību jau vairākkārt skaļi runāja Latvenergo, uzsverot, ka tas uzņēmumam ļautu samazināt elektrības ražošanas izmaksas, jo būtu iespēja iepirkt lētāku gāzi uzņēmuma koģenerācijas staciju vajadzībām. Vai tas attiecīgi ļauj domāt, ka arī elektrības kopējā cena varētu kristies?
Patiesībā šie lēmumi bija izmisuma solis, jo atbilstoši tiesību normām Latvijas gāzes pārvades sistēma oficiāli ir pieejama trešajām pusēm jau kopš 2014. gada. Taču dažādu iemeslu dēļ realitāte bija cita. Skaidrs, ka mājsaimniecības diez vai tagad brauks uz, piemēram, Lietuvu, lai tur noslēgtu līgumu par gāzes pirkšanu, jo tad izdevumi būtu lielāki nekā ieguvums. Taču te vairāk runa ir par lielajiem gāzes patērētājiem, to vidū arī Latvenergo, kam tagad ir juridiski skaidri definētas tiesības izmantot gāzes pārvades sistēmu, lai saņemtu gāzi no cita, pagaidām gan ārpus Latvijas strādājoša gāzes tirgotāja. Protams, dīvaina ir Latvijas gāzes pozīcija, liekot dažādus šķēršļus, jo tik un tā Latvenergo maksātu Latvijas gāzei gan par transportēšanas pakalpojumiem, gan, iespējams, arī par uzglabāšanu. Savukārt, runājot par iespējamu elektrības cenas krišanos, jāsaka, cenu kritums ir iespējams, jo, ja Latvenergo būs iespēja par lētāku cenu saražot elektrību, par zemāku cenu to varēs piedāvāt biržā. Konkurences rezultātā var kristies arī kopējā biržas cena un attiecīgi arī cena, kas jāmaksā gala patērētājam. Taču būtiski vēlreiz uzsvērt - nevajag gaidīt lielu cenu kritumu. Drīzāk elektrības cenas stabilizēsies un būs vērojama neliela mazināšanās tendence.