«Es ar Nolanu jau runāju. Viņš man apstiprināja, ka 10. aprīlī varētu būt Rīgā. Tas nozīmē, ka viņam pietiks laika sagatavot komandu pasaules čempionātam Minskā.» Tātad paliks? «Viņš grib turpināt darbu izlasē, un mums arī nav laika, lai sameklētu citu treneri,» Kirovs joprojām izvairījās no tiešas atbildes, bet beigās pateica. «Es domāju, ka Nolans turpinās strādāt izlasē.» Ja reiz Lipmans tā domā, tad acīmredzot līdzīgās domās būs arī LHF valde.
Olimpisko spēļu turnīrs gan parādīja, ka Nolanam obligāti nav jābūt kopā ar komandu sagatavošanās ciklā. Sočos taču viņš ieradās pirmās spēles priekšvakarā… «Šoreiz es tiešām gribu uzteikt Nolanu. Esmu ilgus gadus kopā ar izlasi lielos turnīros, un šī ir pirmā reize, kad nav pilnīgi neviena, kas slikti izteiktos par galveno treneri. Pilnīgi neviena,» uzsvēra Lipmans. Pēc LHF prezidenta domām, tam par iemeslu esot arī pareizā sastāva izvēle. Pilnībā esot attaisnojies Nolana lēmums komandā neiekļaut spēlētājus, kuriem allaž esot kādas pretenzijas. Personālijas Kirovs neatklāja. Pašiem vajagot nojaust, par ko ir runa.
Nolana veiksmes stāsts nebūtu iedomājams arī bez spēlētājiem, kuri cīnījās Sočos, - uzsver Lipmans. Protams, vispirms ir runa par kapteini Sandi Ozoliņu. Un ne tikai par viņu. «Pirmās priekšnojautas, ka kaut kas varētu sanākt, man bija jau tajā laikā, kad viens, otrs un trešais sāka runāt par iespējamo pārsteigumu sarūpēšanu Sočos. Masaļskis tā izteicās, un vēl viens otrs. Tas nozīmē, ka viņi ticēja, un šo ticību deva arī treneris.»
Jā, hokejā notikumi strauji attīstās ne tikai uz laukuma. Ātri var krist nežēlastībā, un tikpat ātri var atkal būt slavas saulītē.