Vērojot nesenos notikumus, uzstādījumam, ka paši nodokļos neko nejēdzam, sāku piekrist arī es, jo izskatās, ka nevaram saprast pat to, vai darbaspēka nodokļi mums ir augstāki nekā Igaunijā. Uzņēmēju organizācijas (LTRK un LDDK) vienā balsī apgalvo, ka tā ir. Tam pievienojas arī Swedbank Finanšu institūts. Turpretī FM uzskata, ka tā nav. Auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers (PWC) un Pasaules Bankas (PB) kopīgs pētījums Paying Taxes 2016 pielēja šai ugunij krietnu devu eļļas - pētījumā apgalvots, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir gandrīz uz pusi mazāks nekā Igaunijā.
Kāpēc tik krasas viedokļu un ciparu atšķirības?
Pareizā atbilde ir viena - darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Kā to pierādīt? Darba devējus interesē kopējās darbaspēka izmaksas, ieskaitot visus nodokļus, kas par darbinieku jāmaksā valstij. Savukārt darbiniekus interesē, cik viņi saņems «uz rokas». Starpība ir darbaspēka nodokļu slogs, ko var izteikt kā procentu no darba devēja izmaksām. Šī ir ļoti vienkārša Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Jau vairākus gadus OECD publicē Taxing Wages apskatu par organizācijas dalībvalstīm. Saskaņā ar OECD datiem Igaunijā nodokļu slogs darbiniekam, kurš nebija laulāts, kam nebija bērnu un kurš saņēma vidējo algu, bija 40%. Latvija nav OECD dalībvalsts, bet nodokļu slogu tādam pašam darbiniekam var aprēķināt ar VID kalkulatora palīdzību. Tie ir 42,5%, kas ir vairāk nekā Igaunijā, ko arī bija nepieciešams pierādīt.
Visas obligātās sociālā nodokļa iemaksas ir darbaspēka nodoklis, bet kāpēc tad joprojām figurē tik dažādi aprēķini? Viss ir vienkārši. Minētais PWC/Pasaules Bankas pētījums neanalizē reālus reprezentatīvus uzņēmumus, jo tas ir pārāk dārgi, ja jāaptver visa pasaule. Tā vietā tiek analizēts izdomāts, fiktīvs uzņēmums, kurš darbojas pieņēmumu pasaulē. Saskaņā ar pētījuma metodoloģiju no visiem darbaspēka nodokļiem tiek ņemti vērā tikai tie, kurus formāli jāmaksā darba devējam.
Tomēr kamdēļ vispār tik karstas debates par darbaspēka nodokļiem? Pat ja tie par pāris procentiem ir augstāki nekā kaimiņvalstīs, kas no tā? Lieta tāda, ka pat daži procenti var izšķirt uzņēmēja konkurētspēju, to, vai viņš savu produkciju spēs pārdot vai ne.
Latvijas nodokļu sistēma ir labvēlīga lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kam darbaspēka izmaksas veido nelielu kopējo izmaksu daļu. Cita situācija ir nozarēs, kur lielākas izmaksas ir par cilvēkkapitālu - informāciju tehnoloģijās, augstākajā izglītībā un zinātnē, profesionālajos un finanšu pakalpojumos. Augsti darbaspēka nodokļi liedz šīm nozarēm attīstību, bet to speciālistiem liek skatīties uz darba iespējām ārzemēs.
* Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs