Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

No Ukrainas bēgošā nauda tiks rūpīgi pārbaudīta

Esat dzimis Ukrainas pilsētā Harkovā. Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējo situāciju tieši Harkovas reģionā?

Harkovas reģions un pati Harkova ir ļoti īpaša Ukrainas teritorija. Jāņem vērā, ka pārsvarā tur dzīvo krievvalodīgie, it īpaši Harkovas pilsētā, bet arī reģiona ciematos krievvalodīgo ir apmēram 50% no visiem iedzīvotājiem. Vēl jāņem vērā, ka Harkovas reģionā nav tik vērienīgas ražošanas kā Doņeckas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes reģionā. Cilvēki, kuri dzīvo Harkovas reģionā, ir mierīgi laucinieki, viņiem nav raksturīga iesaistīšanās politiskajās aktivitātēs. Harkovā un Harkovas reģionā bija prokrievisko spēku mēģinājumi noskaņot cilvēkus aktīvai politiskai darbībai, bet šie centieni neguva īpašu atbalstu, jo iedzīvotāji augstu vērtē mieru un negrib konfliktus.

Ukrainas ekonomika piedzīvo grūtus laikus, tiek ieviesti nopietni taupības pasākumi. Kā varētu panākt ekonomiskās situācijas uzlabošanos?

Situācija Ukrainā pašreiz ir tik slikta, ka jāņem talkā visvienkāršākās metodes, kuras zina katrs ekonomists. Patlaban Ukrainas valdībā ir daudz cilvēku ar lielu ekonomisko pieredzi, piemēram, par Ukrainas valdības pagaidu premjerministru ievēlētais Arsēnijs Jaceņuks strādājis Ukrainas Nacionālajā bankā.

Domāju, viņi saprot, ka svarīgākais ir nodrošināt Ukrainai ārvalstu aizdevumus, sniegt atbalstu bankām, maksāt pensijas, kā arī pabalstus maznodrošinātajām cilvēku grupām. Jaunajai Ukrainas valdībai palīdz tas, ka tautas dusmas jau pierimušas. Pašreizējai valdībai ir dots tautas uzticības kredīts. Ja tiks veiksmīgi organizētas Valsts prezidenta vēlēšanas, uzticības kredīts tiks pagarināts. Jāņem arī vērā, ka Ukraina ir agrāra valsts, un pārtikas produkti visā pasaulē tiek ļoti labi pieprasīti.

Daudzi Ukrainas iedzīvotāji atbalsta savas valsts iestāšanos NATO un pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Cik reāls ir scenārijs, ka Ukraina drīzumā kļūst par ES un NATO dalībvalsti?

Ceļš uz ES un NATO būs Ukrainas politikas galvenais vektors - tagad, kad izveidojusies jauna valdība. Viktora Janukoviča laikā šis jautājums nevarēja atrisināties, jo Janukovičam atbalstu nodrošināja galvenokārt krievvalodīgie Ukrainas iedzīvotāji.

Daļa Austrumukrainas iedzīvotāju neatbalsta Ukrainas virzību uz NATO, bet tas, ka Ukraina varētu iestāties ES, viņus neuztrauc. Propagandas dēļ daudzi Austrumukrainas iedzīvotāji, it īpaši tie cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu, uzskata, ka NATO ir Ukrainas ienaidnieks. Vidējā un vecākā gadagājuma iedzīvotājus grūti pārliecināt par pretējo. Jaunā paaudze Ukrainas virzību uz NATO jau uztver citādi. Tāpēc visparastākais referendums parādīs, ka Ukraina izvēlējusies to ceļu, kuru atbalstot Ukrainas iedzīvotāji stāvēja Maidānā un par kuru dzīvības atdeva jauni cilvēki, un šis ceļš nozīmē virzību uz eiropeiskām vērtībām, ko daudzi uzskata par Ukrainai izdevīgāko ceļu.

Jūsuprāt, Viktors Janukovičs pērn rudenī nenovērtēja, cik spēcīga ir Ukrainas tautas vēlme iestāties ES?

Janukovičs pat necentās tautas noskaņojumu izvērtēt, jo viņš visu mērīja naudā. Janukovičs tiešām gatavojās Viļņas samitā parakstīt dokumentus par Ukrainas virzību uz ES, bet tikai tādā gadījumā, ja būtu saņēmis garantijas, ka iegūs naudu savai atkārtotai pārvēlēšanai nākamajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Šādas garantijas no Eiropas viņš nesaņēma, toties saņēma garantijas no Krievijas, no prokrieviskajiem spēkiem. Janukoviču vispār nevar saukt par politiķi, jo viņš ir cilvēks, kurš domā tikai par savu labumu. Tas, ka ar nelielu balsu pārsvaru Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts šāds cilvēks, kurš domā tikai par personiskā labuma gūšanu, nenovērtē situāciju globāli un nedomā par savas tautas labklājību, ir Dieva sods Ukrainas tautai.

Trasta komercbankai ir sava pārstāvniecība Ukrainā. Kā notiekošais ietekmējis pārstāvniecības darbu?

Vēl nekā, jo notikumi attīstās ļoti strauji, neatceros citu situāciju, kad vēl notikumi būtu attīstījušies tik strauji. Pašreiz nozīmīgas pārmaiņas Ukrainas finanšu sektorā vēl nav jūtamas, bet, visticamāk, tā dēvētā kapitāla bēgšana un kapitāla izvešana no Ukrainas tomēr notiks. Nauda, kas piederēja cilvēkiem, kuri bija pie varas Janukoviča laikā, «bēgs» no Ukrainas, respektīvi, naudas īpašnieki vēlēsies savu kapitālu no Ukrainas izvest - vai nu baiļu motivēti, vai arī vienkārši tāpēc, ka būs atstādināti no «barotavām» un vēlēsies pārcelties uz kādu citu Eiropas valsti, turp aizvedot arī savu biznesu. Jau patlaban izskan jautājumi, kā Latvijā var atvērt kontu, kā var saņemt uzturēšanās atļauju, bet domāju, ka ikviena Latvijas banka un arī citu Eiropas valstu bankas ļoti rūpīgi izvērtēs šādu interesi, jo tas ir pašas bankas reputācijas jautājums. Visi potenciālie, ar Ukrainu saistītie, banku klienti tiks rūpīgi pārbaudīti.

Neplānojat bankas pārstāvniecību Kijevā slēgt?

Pārstāvniecību noteikti neslēgsim, ja mēs tā rīkotos, tas liecinātu, ka mēs Ukrainai neticam, bet - tieši pretēji - mēs šai valstij ticam. Ukraina turpinās dzīvot un attīstīties. Tieši tagad gaidāms, ka daudzas citas valstis un starptautiskās institūcijas Ukrainai sniegs atbalstu. Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji jau pauduši gatavību atbalstīt Ukrainu. Domāju, ka arī daudzas Eiropas valstis Ukrainai sniegs atbalstu, pat izstrādās situācijai atbilstošas palīdzības programmas.

Kas jāņem vērā uzņēmējam, piemēram, no Latvijas, strādājot Ukrainā?

Biznesa vide Ukrainā ir jūtami mainījusies. XX gadsimta deviņdesmitajos gados gan mēs Latvijā vēl tikai mācījāmies, kā nodarboties ar uzņēmējdarbību, gan arī Ukrainas iedzīvotāji vēl mācījās, kā veidot biznesu. Tolaik tiešām varēja runāt par uzņēmējdarbības vides nacionālajām iezīmēm, bet patlaban es nenošķirtu Ukrainas biznesa vides praksi un citās Eiropas valstīs ierastās biznesa tradīcijas, jo Ukrainā viss notiek tāpat kā citās Eiropas valstīs, piemēram, svarīgi darījumi tiek slēgti, piesaistot juristus un konsultantus.

Ukrainas iedzīvotāji grib, lai viņu valsts iestātos ES tieši tāpēc, ka viņi jūtas tādi paši kā ES dalībvalstu iedzīvotāji. Ukrainas jaunieši prot vairākas svešvalodas, izglītības sistēma ir tāda pati kā Rietumos. Korporatīvā kultūra daudzos aspektos ir tāda pati kā ES dalībvalstīs.

Ukrainas vidusmēra iedzīvotāji ir turīgāki vai trūcīgāki nekā vidusmēra iedzīvotāji Latvijā?

Grūti salīdzināt tāpēc, ka vidusmēra Ukrainas iedzīvotājs atrod darbu savā valstī, vidusmēra Latvijas iedzīvotājs meklē darbu ārvalstīs un, ja atrod, iegūst iespēju nopelnīt vairāk, nekā pelna cilvēki Ukrainā. Ekonomiskā migrācija Ukrainā notiek, bet tā nav tik plaši izplatīta kā Latvijā, turklāt pārsvarā notiek Ukrainas robežās - cilvēki labāk atalgota darba meklējumos pārceļas no viena šīs valsts reģiona uz citu.

Taču, ja runājam par summām, jāuzsver atšķirīgais cenu līmenis. 425 eiro alga Latvijā ir ļoti maza, bet tikpat liela alga Ukrainā ir vidēja darba samaksa, kādu saņemot var normāli dzīvot, jo cenas ir zemākas. Jāpiemin gan, ka Ukrainas iedzīvotājiem ir pieticīgākas prasības pret materiālo labklājību, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotājiem, turklāt daudzas ikdienā nepieciešamās pārtikas preces Ukrainas iedzīvotāji saražo savās nelielajās lauku saimniecībās un izaudzē dārzos.

Kopumā jāsaka, vidējā samaksa par līdzvērtīgu darbu Ukrainā ir zemāka nekā Latvijā, taču menedžeru un vecāko speciālistu darba samaksa ir augstāka, piemēram, banku sektora vadības algas Latvijā, manuprāt, ir reizes divas zemākas nekā banku sektora vadības algas Ukrainā.

Latvijā uzņēmēji ļoti bieži saka - dažādi politiķu un valsts institūciju lēmumi viņiem vairāk traucē nekā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību. Kā ir Ukrainā?

Ikviena valdība «traucē» attīstīt uzņēmējdarbību, jo nevienam uzņēmējam nepatīk ne kontroles pasākumi, ne arī aizvien jauni nodokļi. Tomēr es neteiktu, ka Ukrainā būtu īpašas problēmas, kas traucētu biznesa attīstībai, jo ir visa uzņēmējdarbības veidošanai nepieciešanā likumdošana. Mēs gribam, lai Latvijā ienākuma nodoklis tiktu samazināts, bet nevar noliegt - Ukrainā šis nodoklis ir lielāks.

2013. gada jūnijā jūs medijiem sacījāt, ka krīze Latvijā zaudējusi asumu, tomēr ekonomika nav atveseļojusies. Kā patlaban domājat - krīze Latvijā ir pārvarēta?

Nenoliedzami, mēs Latvijā jau pirms vairākiem gadiem sasniedzām krīzes zemāko punktu un tagad pamazām atkal kāpjam augšup, bet vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes gadu līmeni. Te var pieminēt a/s Liepājas metalurga (LM) maksātnespēju, šis viens gadījums - tik vērienīga mēroga uzņēmuma maksātnespēja - neļauj apgalvot, ka mēs piedzīvojam ekonomikas augšupeju. LM maksātnespējas dēļ ļoti daudz cilvēku kļuvuši par bezdarbniekiem un arī valsts budžetā vairs neienāk iepriekš šī uzņēmuma maksātie nodokļi. Turklāt neredzu, ka Latvijā veidotos mēroga ziņā LM līdzvērtīgi uzņēmumi. Nevar noliegt, ir jaunas ostas platformas, piemēram, uzņēmums Uralhim atklāja savu ostas platformu Latvijā, bet tā ir tikai apkalpošana, nevis ražošana. Mūsu valstī neveidojas liela mēroga ražošanas uzņēmumi.

Arī runājot par nekustamo īpašumu nozari, redzam, ka netiek celtas jaunas mājas. Daudzi mēģina pārdot ēkas, kuras uzceltas iepriekšējos gados. Joprojām redzamas nepabeigtas būves, kuru celtniecība apstājusies. Ja krīze būtu pārvarēta, visas būves būtu pabeigtas, nekustamie īpašumi - izpārdoti un tiktu celtas jaunas ēkas. Krīzes dēļ daudzu banku rokās nonākuši nekustamie īpašumi. Patlaban bankas nesteidzas izpārdot nekustamos īpašumus to pārziņā, bet pārdošanu veic klusi, mierīgi un nesteidzīgi. Tas arī liecina, ka krīze vēl nav pilnībā beigusies.

Aptaujas rāda, Latvijas iedzīvotāju uzticība bankām ir samērā zema, iespējams, vainojams tajā ir Latvijas krājbankas krahs un vēl citu banku grūtības. Kas būtu jādara, lai uzticība bankām mūsu valstī augtu?

Tas ir ļoti smags jautājums. Protams, ka situācija ar Krājbanku negatīvi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos bankām. Lai gan šīs bankas nosaukums - Latvijas krājbanka - liek domāt par naudas krāšanu, tā nebija īsta krājbanka, tā bija īsta komercbanka, kuru interesēja iespēja nodrošināt ieguvumus saviem akcionāriem maksimālā apmērā, bet tas neizdevās ar Krājbankas rīcībā esošo bankas kapitālu. Par to, ko vajadzētu darīt, lai pieaugtu iedzīvotāju uzticēšanās banku sektoram, varētu uzrakstīt doktora disertāciju, bet pats elementārākais - būtu svarīgi sabiedrībai pēc iespējas vairāk stāstīt par banku darbību, skaidrot banku nozīmi kopējā valsts ekonomikā, uzsvērt, ka ne banku valdes, ne arī banku akcionāri nav ieinteresēti banku problēmu radīšanā.

TBK ir pārstāvniecība arī Honkongā. Ir jūtama Honkongas uzņēmēju interese par iespēju veikt darījumus mūsu valstī vai iegādāties īpašumus Latvijā?

Ja godīgi, pagaidām liela interese par Latviju Honkongas uzņēmēju vidū nav vērojama. Bet tāpēc jau mēs pārstāvniecību atvērām, lai Honkongas uzņēmējiem varētu pastāstīt par Latvijas ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi. Mūsu galvenais stratēģiskais mērķis gan ir cits - Latvijas uzņēmējiem izveidot ceļu uz Ķīnu, jo Honkonga, kā mēs zinām, ir Ķīnas ekonomiskās telpas daļa. Tomēr gadiem ilgi Honkonga bijusi cieši saistīta ar Lielbritāniju, un tāpēc Honkongas biznesa videi ir gluži citāda struktūra nekā Ķīnas biznesa videi - Honkongā uzņēmējdarbība pieradusi balstīties uz Lielbritānijas likumdošanu un britu pieredzi, darba valoda biznesa vidē ir angļu valoda. Tāpēc eiropiešiem tieši no Honkongas paveras labs ceļš uz Ķīnu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

A/s Trasta komercbanka

Latvijas finanšu tirgū darbojas kopš 1989. gada.
Padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs - Igors Buimisters. Valdes priekšsēdētājs - Gundars Greize.
Akcionāru skaits: 42 (no tiem - 31 fiziskā persona, 11 juridisko personu).
Darbinieku skaits (2012): 258.
Latvijā darbojas Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Ir filiāle Kiprā, kā arī pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā un Honkongā.
2013. gada 4. ceturksni noslēdza ar 2,2 milj. eiro lielu peļņu.
Kapitāla un rezervju apjoms (31.12. 2013.): 54,89 milj. eiro.
Aktīvu apjoms (31.12.2013.): 415,46 milj. eiro.
Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms (31.12.2013.): 335,48 milj. eiro.
Bankas kredītportfelis (31.12.2013.): 113,78 milj. eiro.
Avots: Trasta komercbanka, Lursoft

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?