Atzīmējot keramiķa Viļa Vasariņa 110 gadu jubileju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs piedāvā izstādi Mākslas frontinieks, kas ļauj ielūkoties skaitliski nelielajā, bet pārsteidzoši daudzpusīgajā meistara daiļrades mantojumā. «Viņš izcēlās ar savu izteiktu rokrakstu un spēju iekļauties modernisma laikmeta aktuālajās strāvās,» sarunā ar laikrakstu Diena akcentē izstādes kuratore Rūta Rinka un norāda uz vairākiem keramiķa veidotajiem darbiem, kas tapuši Art Deco stilā.
Kuratore zina stāstīt, ka Viļa Vasariņa aizraušanās ar mākslu aizsākusies jau bērnībā, kas pavadīta gleznainajā Vaives pagastā. Viņš ir audzis triju bērnu ģimenē, kurā īpaši siltas attiecības izveidojušās ar vecāko brāli Artūru. Abi ir bijuši gluži vai apsēsti ar zīmēšanu un veidošanu mālā. «Viņi radījuši automašīnu modeļus ar visiem šoferiem pie stūres un kaltējuši tos saulē,» atklāj Rūta Rinka. Savas pirmās zināšanas mākslas jomā Vilis Vasariņš ieguvis Cēsu arodskolas mākslas nodaļā.
1924. gadā jauneklis devās uz Rīgu, lai turpinātu izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Par viņa nozīmīgākajiem skolotājiem kļuva divi ievērojami mākslinieki un pedagogi - Ludolfs Liberts, pie kura Vilis Vasariņš strādāja Latvijas Nacionālajā operā, un Rūdolfs Pelše, pie kura viņš padziļināti pievērsās keramikas daudzpusīgās pasaules iepazīšanai ar pastāvīgiem eksperimentiem. «Pirmais atstāja dziļu ietekmi uz viņa domāšanu, otrais - uz viņa tehnisko meistarību,» uzskata kuratore.
Izstāde ir apskatāma muzeja otrā un trešā stāva vestibilā. «Kāpjot pa kāpnēm no viena stāva uz nākamo, uzreiz var pamanīt šo milzīgo māla svečturi,» acīmredzamo vārdos noformulē Rūta Rinka. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē tapušā darba formā un rotājumos atspoguļojas Latgales podnieku tradīcijas un baroka reminiscences. Par šo svečturi Vilis Vasariņš 1939. gadā ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas Romas prēmiju - iespēju papildināt savas zināšanas Itālijā, kas palika neizmantota.
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada augustā, toreizējais LMA Keramikas meistardarbnīcas vadītājs tika iesaukts leģionā. Mākslinieka dzīve aprāvās nākamā gada 23. martā Kurzemes katlā. Pirms došanās prom sava dzīvokļa atslēgas viņš bija uzticējis labai paziņai Šmites kundzei. «Kad Rīgu ieņēma Sarkanā armija, viņa bija paguvusi aizskriet uz Viļa Vasariņa dzīvokli un paņemt vairākas mākslinieka lietas, kuras vēlāk novēlējusi Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam,» stāsta kuratore.
Izstāde Mākslas frontinieks Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz 3. jūlijam. Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.lnmm.lv.