Iepirkšanās kā ekspedīcija
«Sastāvdaļu lasīšana uz pārtikas produktiem ir mūsu ikdienas nodarbe - nepirksim neko, kamēr nepārliecināsimies, ka produkts nesatur glutēnu. Ja tie ir kviešu cepumi, tad skaidrs. Taču, ja tas ir saldējums, kura sastāvā ir ciete, tad mēs neko nezinām, bet blakus stāv bērns un raud, jo grib to saldējumu,» Dienai stāsta celiakijas pacientu tiesību aizstāve Irina Rubinčika. Gan viņai, gan viņas bērniem ir pārtikas alerģija - organisms nepanes glutēnu, tas nozīmē, ka nedrīkst lietot produktus, kuru sastāvā ir kvieši, mieži un rudzi. Nedrīkst ēst, piemēram, maizi, makaronus, desu, saldējumu un citus produktus. Savukārt, ja ir vēlme dažādot ēdienkarti, nepieciešams pārliecināties, ka produkts nesatur glutēnu. Pēc I. Rubinčikas teiktā, šāds uzdevums problēmas nesagādā citās ES valstīs, jo tur no 2011. gada visi alergēni marķējumā tiek izcelti, savukārt Latvijā tie ne vienmēr ir norādīti vai arī ir grūti pamanāmi. Arī Diena tirdzniecības vietās pārliecinājās, ka lielākajā daļā marķējumu alergēni ir uzskaitīti, bet nav izcelti. Dažiem produktiem vispār nav iespējams izlasīt produkta sastāvu sīkās drukas dēļ.
I. Rubinčikas ģimene gan tāda nav vienīgā. Pēc biedrības Dzīve bez glutēna aprēķiniem, līdz 20% no visiem zīdaiņiem attīsta kādu no pārtikas alerģijām agrīnajos dzīves gados, savukārt celiakijas pacienti Latvijā ir ap 7000.
Ražotāju labā
Ar treknrakstā izceltiem alergēniem Latvija nav steigusies, lai dotu laiku ražotājiem pielāgoties jaunajām prasībām, Dienai paskaidroja Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone. Tomēr visiem alergēniem esot jābūt uzskaitītiem. Tāpēc, ja produkts satur glutēnu, tam būtu jāparādās. Citādi gan ir ar speciālu norādi, ka produkts glutēnu nesatur, - tā ir ražotāju izvēle.
Līdztekus fasētajai pārtikai gandrīz visos pārtikas veikalos pieejama arī sveramā pārtika, piemēram, dažādi salāti. Tiem patlaban nav obligātas prasības norādīt alergēnus, un tā ir paša veikala izvēle. Nelielā eksperimentā Diena pārliecinājās, ka Rimi veikalā pēc speciāla lūguma pārdevēja atnesa un uzstādīja paziņojumu par alergēniem, ko konkrētie produkti var saturēt. Tomēr, lai uzzinātu šādu informāciju, bija nepieciešamas 10 minūtes. Nākamajā dienā paziņojums virs salātu stenda gan atradās visu dienu.
Arī restorānos
Lai gan lielākās pārmaiņas regulas ieviešana nesīs tieši pārtikas ražotājiem, izmaiņas skars arī sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Proti, restorānos ēdienkartē būs jānorāda visas sastāvdaļas, kuras izmantotas ēdiena pagatavošanai, arī alergēni. Atšķirība gan ir tāda, ka šis nosacījums restorāniem nav obligāts. Katra ES dalībvalsts var izvēlēties, kā un vai noteikumus ieviest. G. Evardsone gan norādīja, ka patlaban tiek izstrādāti speciāli noteikumi regulas ieviešanai, kas Latvijā paredzēs obligātu alergēnu norādīšanu. Tomēr noteikumi ir tikai izstrādes procesā, tāpēc nav iespējams vēl pateikt, vai būs jāpapildina ēdienkartes vai jānorāda alergēni citā veidā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvis Kaspars Bahmanis Dienai minēja, ka labākais risinājums varētu būt visas ēdiena sastāvdaļas norādīt virtuālajā vidē. Tomēr jau tagad atsevišķos restorānos tas ir norādīts ēdienkartēs. Tāpat vienmēr esot iespējams restorānā noskaidrot, vai konkrētais ēdiens nesatur kādas izejvielas, no kurām klientam ir alerģija.
Sūdzību daudz
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Vineta Grīnberga Dienai pastāstīja, ka dienests regulāri saņem sūdzības par pārtikas produktu marķējumu, tai skaitā, piemēram, par nesalasāmu marķējumu sīkās drukas dēļ. Tomēr šādos gadījumos nekādu sodu piemērot nevar, jo noteikumos nav noteikts, cik lieliem burtiem marķējumā jābūt. Savukārt jaunā regula paredz jau konkrētu burtu lielumu, tādējādi tiks kontrolēts, vai ražotājs to ievēro. Dienesta veiktajās pārbaudēs dažreiz tiek konstatēts arī fakts, ka marķējumā nav norādītas visas produkta sastāvdaļas. Šajos gadījumos gan sodu piemēro.
Tomēr arī jaunā regula, iespējams, nenesīs tūlītējus uzlabojumus, jo tā paredz pārejas periodu. Ja pārtikas produkti būs laisti apgrozībā pirms 14. decembra, tos varēs tirgot līdz pilnīgai to izpārdošanai arī tad, ja produkti neatbildīs jaunajām prasībām.
Papildus uzskaitītajam regula paredz arī prasību ievērot drukas un fona kontrastu. No 2016. gada pārtikas marķējumos obligāti būs jānorāda produkta uzturvērtība, arī sāls un cukura daudzums.