Uzbrūk prezidenta pilij
Jemena pēdējos divdesmit gadus ir ierauta konfliktos, kas izcēlās pēc tam, kad 1990. gadā vienā valstī apvienojās Ziemeļjemena, kur vairākums iedzīvotāju ir šiīti, un Dienvidjemena, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir sunnīti. Nereti islāma reliģijas divu lielāko atzaru sekotāji Jemenā savas domstarpības risinājuši ar ieroču palīdzību.
Pērn septembrī valsts galvaspilsētā Sanā ienāca šiītu kaujinieki no ietekmīgās hutiešu cilts, kas pārvalda Jemenas ziemeļrietumu provinci Saadu. Bruņotie dumpinieki ieņēma vairākas valdības ēkas un Sanas lidostu, pieprasot sunnītu prezidentam Abdelrabo Mansūram Hādī piešķirt plašākas politiskās pilnvaras šiītiem. Vēlāk hutieši un valdība noslēdza pamieru.
Relatīvais miers beidzās pagājušajā nedēļā, kad hutiešu kaujinieki nolaupīja prezidenta administrācijas vadītāju, tādējādi izrādot nepatiku pret valdības plānotajām izmaiņām konstitūcijā, kas paredz sadalīt Jemenu sešos federālos apgabalos. Pirmdien rajonā ap prezidenta pili norisinājās intensīvas apšaudes, notika uzbrukums arī premjerministra birojam. Pēc dažām stundām sekoja paziņojums par kārtējo pamieru.
A. M. Hādī pēc nākšanas pie varas 2011. gadā, kad tā saucamā Arābu pavasara laikā tika gāzts ilggadējais sunnītu prezidents Alī Abdulls Salehs, sāka intensīvu cīņu pret AQAP, kas izveidojās 2009. gadā, kad apvienojās Al Qaeda atzari Jemenā un Saūda Arābijā. Pateicoties amerikāņu piešķirtajam finansējumam, A. M. Hādī reformēja Jemenas bruņotos spēkus, kuriem vienubrīd izdevās iegrožot teroristu aktivitātes. Tomēr konflikts ar hutiešiem piespiedis valdības spēkus cīnīties divās frontēs.
Amerikāņi satraukti
Pēdējie notikumi Jemenā ir satraucoši Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem cīņā pret terorismu, jo briestošā varas maiņa valstī var apdraudēt amerikāņu ofensīvu pret AQAP. A. M. Hādī personīgi ir atļāvis amerikāņiem veikt aviācijas triecienus AQAP pozīcijām Jemenas teritorijā. Hutieši, kuru kaujinieki arī iesaistījušies sadursmēs ar džihādistiem, neatbalsta ASV pretterorisma programmu Jemenā.
Lielākā ieguvēja no Jemenā valdošā haosa ir tieši AQAP, kas var netraucēti sagatavot kaujiniekus un plānot jaunus terora aktus. Jemenas izlūkdienesti apgalvo, ka pirms dažiem gadiem AQAP apmācības nometnēs pabijuši brāļi Šerifs un Saīds Kuaši, kuri 7. janvārī uzbrukumā Charlie Hebdo redakcijai nogalināja 12 cilvēkus. Trīs nedēļās, ko viņi pavadīja Jemenā, brāļi apmācīti rīkoties ar šaujamieročiem.
Pirms džihādistu kustības Islāma valsts parādīšanās ASV par savai nacionālajai drošībai visbīstamāko teroristisko grupējumu uzskatīja tieši AQAP. 2009. gada 25. decembrī nigērietis Umars Fārūks Abdulmutallabs AQAP uzdevumā neveiksmīgi mēģināja uzspridzināties pasažieru lidmašīnā, kas no Nīderlandes galvaspilsētas Amsterdamas devās uz ASV pilsētu Detroitu.
Tiek uzskatīts, ka ar teroristisko grupējumu bija saistīts arābu izcelsmes ASV armijas majors Nidals Maliks Hasans, kurš 2009. gada novembrī Forthudas militārajā bāzē Teksasas štatā nogalināja 13 cilvēkus un pēc tam izdarīja pašnāvību. Karavīrs pirms uzbrukuma bija sarakstījies ar ASV dzimušo radikālo islāma garīdznieku Anvāru el Avlaki, kurš tobrīd bija AQAP ideologs.
2011. gadā ASV bezpilota lidaparāta uzbrukumā Jemenā nogalinātais A. el Avlaki iedvesmojis arī brāļus Džoharu un Tamerlanu Carnajevus, kuri 2013. gadā sarīkoja sprādzienus Bostonas maratona laikā. Jemenas «ieguldījumu» terorisma eksportā apliecina fakts, ka 76 no 122 atlikušajiem ieslodzītajiem Gvantanamo cietumā, kur ASV tur terorismā aizdomās turamos, ir Jemenas pilsoņi. Kopš cietuma izveides 2002. gadā tur ir pabijuši 115 jemeniešu, vēl vairāk ir bijuši tikai no Afganistānas un Saūda Arābijas.