Šobrīd nav skaidra pati sabiedriskā medija veidošanas politika. Elektronisko mediju tirgus ir samulsis no tā, ka ik pa laikam NEPLP kopā ar Latvijas Televīzijas vadību, mazāk Radio, nāk klajā ar jauniem paziņojumiem un atbilstošiem papildu naudas pieprasījumiem.
Savulaik, veidojot apvienotā medija koncepciju, Ainārs Dimants apliecināja, ka nekādā gadījumā netiks veicināta krievu raidījumu skaita palielināšana 7. kanālā. Šobrīd paziņojumi ir kardināli pretēji - vienbrīd, ka tiks veidots viens kanāls, tad runā par Baltijas vai pat visas Eiropas kanālu. Kā lai pārējā mediju telpa plāno savu dzīvi, ja nav nekādas skaidrības, kas notiks ar mediju sistēmām Latvijā, kādā veidā tās tiks pārtransformētas, un kā tas ietekmēs pārējos mediju tirgus spēlētājus.
Kādā ziņā tas var ietekmēt visus pārējos medijus?
Tiek transformēts reklāmas tirgus. Ja sabiedriskie mediji nepiedalītos reklāmas tirgū un ja nebūtu žēl nodokļu maksātāju naudas, tad šādus eksperimentus varētu taisīt. Mēs ļoti labi redzam, ka lēmumi par darbības virzieniem un naudas piešķiršanu tiek pieņemti bez jebkādiem ekonomiskiem pamatojumiem, bez jebkādiem ekspertu slēdzieniem. Es tikko biju apaļā galda diskusijā, kurā piedalījās krievu mediju eksperti, pētnieki, analītiķi, kuri viennozīmīgi pateica: krievu mediju veidošana Latvijas Televīzijā pie esošās situācijas ir pilnīgi bezjēdzīga.
Kāpēc?
Iztērēs lielu naudu, bet atdeve pie tās situācijas, kādi ir krievu auditorijas ieradumi, nebūs. Par Baltijas kanālu uzreiz varam aizmirst, jo auditorijas skatīšanās paradumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā ir ļoti atšķirīgi. Un Latvijā, piedodiet man, bet ar varu piespiest krievus skatīties Latvijas sabiedrisko televīziju ir neiespējami. Jo ilgus gadus ir kultivēta tradīcija to neskatīties.
Latvieši paši atstūmuši krievus?
Krievu auditorija Latvijas Televīzijā līdz šim neko interesantu nav atradusi, un nav bijis arī tai saistoša piedāvājuma. Ja kāds latviešu gudrinieks tagad stāsta, kā mēs taisīsim priekš krieviem televīzijas kanālu, skaidrs, ka tie ir tikai tukši vārdi. Jo krievu mediju eksperti vispār šajās sarunās nav pieaicināti. Kā var uztaisīt krievu kanālu, neiesaistot pašus krievus?!
Bet, piemēram, Latvijas Radio 4 ir viens no populārākajiem Latvijā. Labs piemērs citiem.
Tur ir ilgstoša tradīcija. Cik gadu jau darbojas valsts radio kanāls krievu valodā! Otra lieta, ka līdz ar retranslēto radiostaciju milzīgo skaitu Latvijā krievu valodā raidošo radio tirgus vispār nebija attīstījies. Līdz ar to Latvijas Radio 4 bija ļoti labas iespējas uzrunāt Latvijas krievus, ko viņi arī izmantoja. Latvijas Televīzija konsekventi to nedarīja. Un tagad pēc šādiem histēriskiem paziņojumiem viņi domā piesaistīt krievus?
Būtisks jautājums: kāds ir mērķis - uzrunāt krievu auditoriju šobrīd, kad ir Ukrainas krīze, vai ilgtermiņā nodarboties ar krievu integrāciju? Ja ir pirmais, tad krievu sabiedrība būtu jāuzrunā caur tiem medijiem, kurus viņi jau lieto.
Tātad būtu jāveido sabiedriskais pasūtījums tajos mediju kanālos, ko jau lieto atbilstošā auditorija?
Jā, jūs zināt, kā notiek mediju plānošana, ja grib sasniegt auditoriju.
Bet, ja viņi grib pievērsties šai auditorijai ilgtermiņā, tad ir jāiesaista krievu sabiedrība, ar to jāsadarbojas, veidojot ilgtermiņa projektu. Līdzšinējā valsts politika bija integrēt uz latviešu valodas bāzes un nekāda krievu sabiedrības uzrunāšana krievu valodā nenotika. Tad pasakiet, kas ir mainījies?! Izskaidrojiet, ko darīsiet, kādā veidā tas tiks realizēts un cik tas maksās. Nevis tā, kā tagad notiek - atnāk un paziņo: jums jābūt politiskai gribai piešķirt mums naudu un tad mēs domāsim, kā to naudu tērēt. Nevienā komerciālā projektā šāda ačgārna pieeja nav pat iedomājama!
Varbūt ir politisks pasūtījums mainīt prioritāti un plānošanai nav laika?
Es redzu tikai citu iemeslu - ka tā nauda ir jātērē kaut kur citur, kur tās pietrūkst. Jo šādā veidā nekādu politisko pasūtījumu nevar realizēt. Viņi nesasniegs auditoriju. Paskatieties, kas notika, kad slēdza RTR Rossija retranslāciju un kad Lattelecom pārtrauca raidīt TV3 interaktīvajā apraidē, jo nevarēja vienoties par maksu. Kur vajadzēja būt Latvijas Televīzijai jaunākajos auditoriju pētījumos? Droši vien, ka pirmajai? Bet kur tā ir? Jaunākais TNS pētījums uzrāda, ka skatītākais kanāls šobrīd ir PBK, tad nāk TV3, LNT, NTV Mir Latvija un tikai tad ir LTV1, kam uzticēšanās samazinās.
Kur rezultāts tam, ka Latvijas Televīzijai tiek radītas priekšrocības un nemitīgi piešķirti milzu līdzekļi no budžeta? Rezultāta nav.
Kaut ko dara nepareizi?
Ekspertus neklausās, pārdomātu politiku neveido, sistēmiski neplāno.
Kas iepriekš bija prioritātes, kam prasīja piešķirt naudu sabiedriskajos medijos? Bija definēts, ka tas ir jauniešu radio, jo prioritāte ir jauniešu auditorija. Tagad pēkšņi izrādās - nē, mums ir jātaisa krievu medijs.
Manuprāt, šobrīd atsevišķa cilvēku grupa NEPLP kopā ar sabiedrisko televīziju izmanto politisko konjunktūru, lai izplēstu no budžeta pēc iespējas lielāku naudu, jo pašlaik ir politiski labs fons.
Vēlēšanas?
Pirmkārt, vēlēšanas, otrkārt, notikumi Ukrainā. To tagad izmanto kā tādu medusmaizi. Es atvainojos, ka šādā veidā salīdzinu, bet principā Ukrainas notikumi tika izmantoti, lai palielinātu Latvijas Televīzijas budžetu. Tad jautājums - ko pretī saņem skatītājs? Kā redzam no auditorijas pētījuma, pilnīgi pretēju produktu tam, kas atbilst mediju lietošanas ieradumiem un pieprasījumam.
Skarbi vārdi. Bet ko Latvijas Televīzijai vajadzētu darīt, lai, pirmkārt, sasniegtu lielāku auditoriju, otrkārt, tomēr uzrunātu krievus?
Vajadzētu pret sabiedrisko mediju izturēties nevis politiski, bet gan profesionāli. Attīstība ir mērķtiecīgi jāplāno ilgtermiņā. Nepieciešama konceptuāla skaidrība, ko veidosim, ko neveidosim. Kamēr netiks profesionāli plānotas auditorijas, to ieradumi, ticības, vērtības, tikmēr nekas arī nenotiks.
Pieminējāt politisko aspektu. Vai sabiedriskos medijus izmanto kādu politisko spēku interesēs?
Jā, izmanto. Es, piemēram, gribu skaidri zināt, kuri politiķi iedeva pirmoreiz 600 tūkstošus, kurš nupat piešķīra tos aptuveni 700 tūkstošus...
Lēma slēgtās sēdēs...
Te jau ir tā problēma! Tas liek domāt, ka pieeja bija: mēs jums iedosim naudu, lai jūs esat politiski lojāli. Nevis, lai veidotu sistēmisku, mērķtiecīgu mediju politiku Latvijā. Tas pasliktina Latvijā veidoto mediju situāciju un arī demokrātiju valstī kopumā. Jo demokrātiskā sabiedrībā vajadzētu būt pēc iespējas lielākai satura dažādībai, diemžēl pie mums to nespēj nodrošināt. Esam viena no tām valstīm ES, kur ir vismazāk vietējo kanālu un vietējā satura veidotāju. To veicina arī vienotā sabiedriskā medija projekts, kas paredz vienotās redakcijas, apvienotās sistēmas. Man ir tāda sajūta, ka mērķis panākt, lai saturs tiek veidots kā vienoti kontrolēts, kas vēl vairāk mazinās demokrātiju un satura daudzveidību un ved uz zināmu satura monopolizāciju. Es zinu tikai vienu valsti, kurā tā ir. Tā ir Baltkrievija. Mēs ejam uz tās modeli.
Mums, protams, ir smagas problēmas, kāpēc grūti veidot demokrātisku vietējo mediju sistēmu Latvijā - mazs iedzīvotāju skaits, mazs tirgus, bet līdz ar to valsts galvenajai funkcijai būtu jābūt nevis šī satura mazināšana, bet tā daudzveidības veicināšana.
Jābūt valsts pasūtījumam arī komerckanāliem?
Protams! Bet problēma, ka domājam ļoti šaurās kategorijās. Jāsaprot, ka digitālajā pasaulē platformas transformējas - prese un televīzija pāriet internetā. Arī Diena lasāma gan drukātas avīzes formātā, gan internetā. Un tā ir arī ar citiem medijiem. Tāpēc saturs jāskata atsevišķi no nesējiem. Valstiski būtu jādomā tikai par to, cik daudz un kādas kvalitātes ir mūsu vietējais saturs. Platformas, caur ko to vēstīt, pašas atradīsies. Bet līdz tam neaizdomājas. Šobrīd notiek naudas pārdale par labu tai vai citai mediju grupai, nevis pārdomāta budžeta līdzekļu izmantošana, veidojot nopietnu, korektu komunikāciju ar sabiedrību.
Kā mainīt attieksmi?
Šobrīd nepieciešama nopietna diskusija par mediju politikas veidošanu un attīstību Latvijā. Lai aizsargātu savu valsti, lai paši veidotu savu produktu, būtu ar neatkarīgu viedokli, nevis tikai ietekmētos un atražotu Krievijas, CNN, BBC un citas televīzijas, citu valstu presi un internetu.