Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +24 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 18. jūnijs
Madis, Alberts

Nepamosties pie drupu kaudzes, ko sauca ES

Bēgļu krīze Eiropā un pasaulē otrdien atspoguļojās arī ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā. Vairāku politisko spēku deputāti bija līdzīgos uzskatos, ka Latvijai ir jāpilda saistības, kuras tā uzņēmusies, taču tā nevarētu piekrist jaunām patvēruma meklētāju sadales kvotām. Tā vietā jāstiprina ES kopējā ārējā robeža, jāveicina to personu, kam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, atpakaļatgriešana izcelsmes valstīs un jāveic citi krīzes mazināšanas pasākumi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) ziņojumā Saeimas sēdē minēja četrus galvenos uzdevumus Latvijas ārpolitikā. Viņš uzsvēra, ka ir jāstiprina Latvijas ārējā drošība, panākot ilgtermiņa NATO spēku klātbūtni reģionā, jāveicina Eiropas Savienības vienotība, jāpabeidz iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un jāsekmē ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšana. «Eiropas politiskai un ekonomiskai vienotībai pārbaudījums būs gaidāmais referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā un Šengenas zonas nākotne,» teica ārlietu ministrs. Tāpēc ES un tās dalībvalstu līderiem būšot jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu ilgtermiņa risinājumus, «pretējā gadījumā mēs kādu rītu tik tiešām varam pamosties pie drupu kaudzes, ko kādreiz sauca par Eiropas Savienību».

Ārpolitikas debatēs, kuras vēroja arī ārvalstu diplomāti, viens uzsvars bija uz migrācijas krīzi un tās seku novēršanu. Ārlietu ministrs un arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicināja ielāgot, ka šo krīzi neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Tajā pašā laikā tās vēl neesot gatavas vienotai un saskaņotai rīcībai. «Migrācijas krīze ir devusi vaļu arī galēji labējām partijām sludināt atklātu rasismu un ksenofobiju. Daudziem politiķiem šis šķiet vienkāršākais veids, kā audzēt savus politiskos reitingus,» teica E. Rinkēvičs.

Debatēs par migrāciju runāja arī vairāki Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāti. Edvīns Šnore uzskata, ka Ārlietu ministrija ir pakļāvusies Eiropas Komisijas prasībām un lobējusi migrantu uzņemšanu. Viņa kolēģis Jānis Dombrava atgādināja - NA jau esot brīdinājusi, ka «masu imigrācija nesīs milzīgas problēmas Eiropai». Viņš jau saredzot pirmās sekas, kas liecina par neiecietību pret Eiropas dzīvesveidu un kristietību, noziedzību, likumu ignorēšanu. «Ja vēl lielāks bars ienāks Eiropas Savienībā, tad visa Eiropas drošība un identitāte būs apdraudēta. Kolēģi, es nevēlos, lai šīs problēmas atnāk līdz Latvijai,» teica J. Dombrava.

Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants apstiprināja, ka Latvijai ir jāpilda saistības, taču no ārlietu ministra viņš bija sagaidījis plašāku redzējumu «par bēgļu problemātiku, Eiropas šķelšanos, kā arī Šengenas zonas vājumu». Kad NA un ZZS pērn neatbalstīja valdības pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, Vienotību izglāba opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Saskaņa. LRA līderis Mārtiņš Bondars izteica nožēlu, ka E. Rinkēvičs neesot rosinājis iekšpolitisko diskusiju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, ko partneri izmantoja - viņaprāt, Nacionālās apvienības rīcību diktēja tas, ka tā labi jūtot savu elektorātu, bet ZZS darbībā liela nozīme ir socioloģijai.

Drīzumā lielu daļu atbildības par migrācijas problēmu no Vienotības varētu pārņemt ZZS, kuras pārstāvis Māris Kučinskis veido jauno valdību. LNT rīta raidījumā 900 sekundes otrdien premjera kandidāts pieļāva iespēju veidot jaunu Eiropas lietu ministra amatu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka viņam nekas par to neesot zināms. Taču M. Kučinskis jau iepriekš bija sacījis - ja valdība gūs Saeimas uzticību, viņš vairāk uzmanības vēlētos veltīt iekšpolitikai, tāpēc būs nepieciešams atbalsts ārpolitisku uzdevumu veikšanai. E. Rinkēvičs Dienai atgādināja, ka pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē bija aicinājis izveidot šādu posteni, - toreiz koalīcijas partneri noraidījuši šo lūgumu. Tagad ministrs neredz nepieciešamību pēc šāda amata, bet Ārlietu ministrija sniegšot visu nepieciešamo palīdzību premjeram viņa ārpolitiskajā darbībā. Taču neviens cits, izņemot premjeru, nevar Latviju pārstāvēt Eiropadomē, kuru veido ES valstu vai valdību vadītāji. Eiropadome ir institūcija, kurā nosaka ES politisko darba kārtību. Ja Latvijas premjers tajā nevar piedalīties, tad viņu pārstāv citas valsts valdības vadītājs, kuram ir deleģēta balss, skaidroja E. Rinkēvičs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?