Taču tās izveides iniciatora Ringolda Baloža (NSL) vēlmi rīkoties tāpat Saeima neatbalstīja. Vairāki deputāti apšauba šīs komisijas lietderību un parlamentārās izmeklēšanas efektivitāti, kas atstājot negatīvu iespaidu arī uz Saeimas tēlu.
«Ja es palieku, tad mierā nesēdēšu,» Dienai pirms otrdien paredzētās sēdes sacīja R. Balodis. Viņš ar kolēģiem jau vienojies, ka darbs jāsāk ar Valsts ieņēmumu dienestā notiekošo, uz komisijas sēdēm aicinot arī personas, kuras tiks rotētas. Šie cilvēki līdz šim nav snieguši komentārus, atsaucoties uz ierobežotām iespējām to darīt, bet uz deputātu jautājumiem viņiem būs jāatbild un komisijas sēdes ir atklātas. «Tas darbs būs tik interesants, ka arī deputāti, kuri aizgājuši, gribēs nākt atpakaļ,» pieļauj R. Balodis, kurš iepriekš vadīja izmeklēšanas komisiju, kas pētīja Zolitūdes traģēdijas apstākļus.
R. Balodis gribēja kļūt arī par jaunās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, bet koalīcija šo amatu uzticēja Veiko Spolītim (Vienotība), kuram tādu organizatorisko iemaņu nav. V. Spolītis nesen Saeimas sēdē apstiprināja gatavību darbu turpināt un sacīja: «Mums kopā tā ir lieliska iespēja sabiedrībai ļaut pārliecināties par parlamenta kontroli tādā svarīgā lietā kā skandalozie notikumi Valsts ieņēmumu dienestā un no sabiedrības viedokļa dot izvērtējumu, vai tajā ir darbojies astoņkājis vai varbūt simtkājis.» Vēl komisijā strādā Jānis Dombrava (NA) un Guntis Kalniņš (ZZS).
Ja koalīcijas deputātu mērķis bija nedot R. Balodim tribīni, tad opozīcijas pārstāvis pats domā, ka viņa darbs Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā ir bijis iemesls, lai koalīcija nepieļautu parlamenta kontroli par tās partiju vadītajām ministrijām. Arī Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs uzskata, ka komisijas vadība ir jāuztic kādam, kas ierosināja tās izveidošanu. «Tas ir vēl viens mehānisms, kas nodrošina parlamentāro kontroli pār izpildvaru, tāpēc priekšsēdētājam ir jābūt no opozīcijas, nevis koalīcijas, kas nebūs ieinteresēta veikt šo izmeklēšanu,» uzsver A. Klementjevs, ar teikto pamatojot sava kolēģa atsaukšanu no izmeklēšanas komisijas.
Tās pilnais nosaukums ir «Parlamentārā izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā». Garajā nosaukumā ietvertie jautājumi daļēji ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas kompetencē. Tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) atceras, ka ir bijis vienā izmeklēšanas komisijā, kas vērtēja Lato Lapsas 2007. gadā izdotajā grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis atklātos faktus. Kopš tā laika A. Latkovskis izmeklēšanas komisiju darbā vairs neiesaistās, jo vienīgais ieguvums no tām esot, ka kādai problēmai tiek pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. «Pateicoties medijiem, aktivitātes ap Valsts ieņēmumu dienestu ir milzīgas un izpildvara jau daudz dara. Neticu, ka šī komisija var izdarīt vairāk,» sacīja A. Latkovskis. Viņš atbalstītu komisijas likvidāciju. Turpretī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka izmeklēšanas komisijas ir parlamentārās demokrātijas sastāvdaļa un tā ir iespēja deputātiem iedziļināties kādā aktuālā jautājumā. Viņaprāt, ja neskaita atsevišķu deputātu aktivitātes, komisija, kas vērtēja, piemēram, Maxima traģēdiju, atklāja daudzas lietas, kuras nepieciešams pilnveidot.