Anekdotēs jau nonākusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) «iespējams, negodprātīgo darbinieku rotācija», lai arī daudz kritizēta, tomēr, šķiet, nav apturama. Saprotams ir gluži objektīvs apstāklis, ka bez neapstrīdamiem pierādījumiem nevienu par normatīvo aktu pārkāpēju atzīt nevar, arī no darba nevar atbrīvot tikai tāpēc, ka priekšniekam vai vēl kādam citam šķiet, ka kāds valsts pārvaldē strādājošais pret saviem pienākumiem attiecas negodīgi. Līdz ar to, ja ir politiska griba patīrīt kādu iestādi no tiem, kuri zaudējuši uzticību, bet kuru atbrīvošanai no darba trūkst juridiska pamata, iespējams, nekas cits neatliek kā pārcelt amatā.
Protams, likumdevējam pastāv iespēja atvieglot valsts darbā strādājošo atbrīvošanas no amata procedūru, taču tas saistīts ar risku, ka augsta līmeņa profesionāļi, kādi valsts pārvaldē neapšaubāmi ir vajadzīgi, tur strādāt būs vēl mazāk motivēti. Vai vismaz pierunājami, vienīgi piesolot krietni augstāku atalgojumu.
Tomēr «iespējams, negodprātīgo darbinieku rotācijas» kontekstā ir arī vairāki citi vismaz apspriešanas vērti faktori.
Pirmkārt, saistībā ar šī procesa politisko smaku. Proti, jau publiski parādījušies pieļāvumi, ka visa pamatā ir finanšu jomu kūrējošās partijas nomaiņa - ZZS pārstāvošā ministre grib paļauties uz sev, nevis konkurējošu partiju politiķiem lojāliem darbiniekiem. Tieši politiskās antipātijas tad arī varētu būt šīs «iespējamās negodprātības» pamatā. Pie iepriekšējiem ministriem taču visi bija gana labi. Šo faktoru netieši apstiprina tas, ka koalīcijā panākta vienošanās par VID darbinieku pārcelšanu darbā uz Vienotības un Nacionālās apvienības ministru kontrolē esošajām iestādēm. Viennozīmīgi teikt, ka šādas amatpersonu politiskās pārbīdes ir kas slikts, neņemos, jo vairāk tāpēc, ka kaut ko līdzīgu redzam arī citās rietumvalstīs, tiesa, tur tā arī skaidri pasaka: liekam amatos politiski lojālos, jo tikai tā varam būt droši par darbu vienotā komandā, lai nodrošinātu vēlētājiem doto solījumu izpildi. Savukārt, ja politiskās amatpersonu pārbīdes paslēptas zem saukļiem par attīrīšanos no negodīgajiem, kaitējums pamatīgi aptraipītas reputācijas veidā tiek nodarīts ne tikai koalīcijas partijām, kuru ministri saņem šo «dāvanu», bet arī valsts pārvaldei - sabiedrība redz, ka izbrāķētos no darba neatbrīvo, ir iestādes, kas tos pieņem, veidojas iespaids, ka tur «visi tādi».
Otrkārt, publiskās attieksmes veidošana par to, ka starp vārdiem «negodprātīgs» un «pārcelšana citā amatā» jeb «rotācija» ir liekama vienlīdzības zīme, iespējams, tiek izmantota arī kā psiholoģiskais ierocis, lai panāktu atsevišķu cilvēku brīvprātīgu aiziešanu no civildienesta. Proti, šajā situācijā pastāv visai liela šantāžas iespēja - pasaka cilvēkam, ka viņš tiks pārcelts darbā uz citu jomu, it kā nejauši piebilstot, ka gan jau par, iespējams, negodprātīgajiem nodēvēto uzvārdi ar laiku nāks gaismā. Kas atliek? Vien pašam rakstīt atlūgumu, tā paliekot nemanāmam. To, ka tas var nostrādāt, apliecina arī finanšu ministres pirms kāda mēneša teiktais, ka vēl neviens neesot atlaists, daži gan paši aizgājuši no VID.