Braucot otrreiz augšup ar tā saukto enkurveida pacēlāju, pēkšņi kalna vidū Reinim ap vidukli aptinusies aukla no cita turekļa, kas nezināmu iemeslu dēļ nebija nofiksējies un slīdējis lejup. Abi turekļi braukuši katrs savā virzienā, līdzi raujot Reini, un zēns no spiediena uzmests augšup. Par laimi, viens no turekļiem trūcis, taču pretspēki jau bija paspējuši lauzt zēna rokas kaulu, bet vēl vienu izliekt. Trases vadība - SIA Virsotne I - atbildību neuzņemas un arī Dienai komentāru sniedz vienīgi īsziņā.
«Nav, ko komentēt, neviens nav ierauts, paša vainas dēļ salauza roku. Kur jums tāda nepatiesa info?» atraksta atpūtas kompleksa Dāmu paradīze pārstāvis. Jautāts, vai pacēlāju negadījuma brīdī kāds darbinieks uzraudzīja, viņš atbild: «Protams, ka bija dežuranti. Vēlreiz saku, ka pats bija vainīgs. Ja māte nelasa kalna noteikumus, tā ir viņu pašu problēma.» Uzņēmuma pārstāvis notikušo sauc par sīkumu un pauž neizpratni, kāpēc par to būtu jāraksta. Tikmēr zēna māte Agita (vārds mainīts) norāda, ka pacēlāju neviens neesot uzraudzījis, jo citādi tas būtu ticis apturēts. «Uzreiz pēc negadījuma pie dēla palīgā pieskrēja cits slēpotājs, pēc tam es un tikai tad notikušo pamanīja kalna darbinieks. Viņi uzreiz atdeva naudu un piedāvāja aizvest uz slimnīcu, taču to izdarīju pati.» Vēlāk gan trases vadība nebija pretimnākoša un savu vainu neatzina. Agita uzrakstījusi iesniegumu policijā, taču pierādījumu trūkuma dēļ lieta izbeigta. Dāmu paradīzes īpašnieki bija piesaistījuši juristus, kas cietušā ģimenei likuši noprast, ka iespējamā tiesāšanās būtu veltīga, un vienojušies par 200 eiro kompensācijas izmaksu.
Taču Reinim aizvadītās svētku brīvdienas par sevi atgādinās vēl ilgi, jo uz kalna piedzīvotās sāpes bija vien aizsākums nepatīkamu pārdzīvojumu ķēdei. Vispirms Madonas slimnīcā puisim nepareizi uzlikts ģipsis, kas neveicinājis rokas dzīšanu un rezultātā pēc divām nedēļām nācies doties uz operāciju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Tur roka atlauzta, un uzlikti dzelzs stieņi. Pēc Agitas teiktā, zēnu visvairāk apbēdinot, ka izbojāti ziemas prieki, taču nepatiku pret slēpošanu notikušais neesot radījis, un nākamgad viņš savu sirdslietu turpināšot, tiesa, ne Dāmu paradīzes trasē.
Pacēlājs nav pārredzams
Pieredzējušāki kalnu trašu biznesa īpašnieki, vērtējot gadījumu, saka, ka tas noticis pacēlāja vainas dēļ. «Gadījumi, kad trose nenofiksējas un nāk pretī, ir paši bīstamākie. Tā ir pacēlāja vaina, taču, ja slēpotājs redz, ka tā notiek, jālaiž vaļā savs tureklis un jābēg projām,» norāda Siguldas pilsētas trases apsaimniekotāja Olimpiskā centra Sigulda valdes priekšsēdētājs Jānis Ciaguns. «Kalnu slēpošana pašos pamatos ir bīstams sporta veids, taču pacēlāji pamatā ir droši. Ja cilvēks to pareizi lieto, nekam nevajadzētu notikt. Taču meistarības ir dažādas, tāpēc mēs pacēlāja augšpusē algojam dežurantu, kura skatiens nepārtraukti pievērsts pacēlājam, un, tikko kāds notrīcas, viņš «dod pa pogām». Citiem slēpotājiem gan šāda raustīšana nepatīk, taču tā ir drošības nolūkos.»
Arī citi aptaujātie kalnu īpašnieki Dienai norāda, ka traumas uz kalniem visbiežāk tiekot gūtas krītot, saskrienoties vai uzduroties kādam šķērslim nobraukumu laikā. Ja negadījums notiek pie pacēlāja, tad tas ir vai nu tāpēc, ka aizķērušās drēbes, vai pacēlāja tehnisko nepilnību dēļ. To, ka notikušajā pie vainas, visticamāk, ir otrais variants, Dienai norāda Dāmu paradīzes kaimiņos jau 18 gadu esošās trases Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš: «Tas gadījums ir ļoti dīvains. Izskatījām ar saviem operatoriem, kā tas varēja notikt. Stipri labi, ka vēl tā beidzies, jo varēja būt vēl sliktāk. Viņiem tai trasei ir tāds reljefs, ka, pat ja operators apakšā būtu stāvējis, ir trases posmi, kur pacēlājs nav pārredzams. Man tas ir brīnums, kā šādam pacēlājam varēja atļaut strādāt. Viņi jau saka, ka dokumentācija esot sakārtota, taču grūti teikt...» J. Stradiņš piebilst, ka zēna vecums saskaņā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem ļāvis viņam pacēlāju izmantot bez pieaugušo klātbūtnes.
Četri gadi bez pārbaudēm
Pacēlājs ir ierīce, kas iekļauta Bīstamo iekārtu reģistrā. Sākt darbu tas var tikai pēc sertifikācijas, kuru Latvijā vairumā gadījumu veic starptautiska tehniskās kontroles apvienība TUV SUD. Kārtējās drošības pārbaudes pacēlājiem veicamas ik gadu, un to esamību kontrolē Patērātāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Pēdējās apjomīgās pārbaudes kalnu trasēs gan notikušas tikai 2011. gadā - toreiz pārbaudītas 22 vietas, pusē no tām atklājot pārkāpumus, kā rezultātā slēgti 28 pacēlāji un darbu īslaicīgi pārtrauca astoņas slēpošanas trases.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka šoziem pārbaudītas sešas trases, četrās no tām piedalījušies tehniskie eksperti. Par Gaiziņkalnā notikušo negadījumu iestāde neesot informēta, taču nu bīstamajam pacēlājam draudot pārbaudes un, iespējams, īslaicīga slēgšana.