Visā Eiropā sportos
Diemžēl statistika rāda, ka fizisko aktivitāšu līmenis nav pietiekami augsts, un dažās valstīs tas pat pazeminās. Kā Dienai pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Latvijas rezultāts gan ir samērā labs uz citu valstu fona, taču sliktāks par Eiropas vidējo līmeni. Attiecīgi, pēc Eirobarometra aptaujas datiem, Latvijā regulāri ar sportu nodarbojas katrs trešais iedzīvotājs, kamēr vidēji Eiropā regulāri sporto ap 40% cilvēku. Savukārt atbildot uz aptaujas jautājumu par to, vai cilvēks vispār ar kaut ko aktīvi nodarbojas, piemēram, dejo, pārvietojas ar velosipēdu, 60% Latvijas iedzīvotāju ir atbildējuši apstiprinoši, un tas, pēc I. Šteinbukas domām, ir ļoti labs rādītājs. Tikmēr Eiropā fiziski aktīvi ir aptuveni puse. Tāpēc Eiropas sporta nedēļas mērķis nav katru veicināt kļūt par čempionu un nodarboties ar profesionālo sportu, bet vienkārši kustēties.
Kā Dienai norāda EK pārstāvniecībā Latvijā, visā Eiropā Sporta nedēļa notiks vienlaicīgi. Lai tas būtu iespējams, tā tiek plānota ciešā sadarbībā ar vietējo koordinatoru atbalstu. Eiropas Sporta nedēļa ir jauna Eiropas Komisijas iniciatīva, kas, lai veicinātu sportu un fiziskās aktivitātes, vienlaikus norisināsies 31 Eiropas valstī. Pasākumi Eiropas Sporta nedēļas ietvaros notiks gan izglītības iestādēs - skolās, bērnudārzos, gan dažādos uzņēmumos, sporta klubos un fitnesa centros - telpās un ārpus tām. Šajā nedēļā plānots iedvesmot eiropiešus būt aktīviem ne tikai īslaicīgi, bet visu gadu. Turklāt 12. septembrī notiks ceturtā Latvijas Spēka diena.
Atbalstu iniciatīvai pauž arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, norādot, ka jautājums ir par mūsu ikdienas paradumiem. Ministrija nodala divus virzienus, kuri abi ir ļoti svarīgi - no vienas puses, augsto sasniegumu sports, bet, no otras puses, tautas sports un īpaši jauniešu aktivitātes.
Sportu biežāk negrib
Runājot par bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu nozīmi, vēl nesen veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) intervijā Dienai sacīja, ka patlaban 22% pirmklasnieku ir liekais svars un viens no izskaidrojumiem bērnu sliktajai veselībai ir tieši tas, ka viņi nav trenēti. Sporta stundās var dabūt ieskaiti, rakstot referātu par olimpiskajām spēlēm, nevis skrienot vai lecot. Līdz ar to Veselības ministrija atkārtoti aicinās pārskatīt sporta stundu saturu un ieviest papildu trešo sporta nodarbību. Piemēram, Ungārijā līdz 4. klasei sports ir katru dienu, bet no šā gada tā būs arī 5. klasē, nākamgad arī sestajā un tā tālāk, atzīmējis ministrs.
Savukārt M. Seiles attieksme nav viennozīmīga. Viņa Dienai sacīja, ka aicina uz kustību nozīmi raudzīties krietni kompleksāk. Pirmkārt, būtu jāpārskata jau esošo sporta stundu norise un saturs, ko aicina darīt arī G. Belēvičs. Ministre uzskata, ka daudzās skolās pilnvērtīgi netiek izmantoti tie resursi, kuri jau ir. Savukārt attiecībā uz trešo sporta stundu M. Seile atzīmēja, ka 2018. gadā ir paredzēta jaunu standartu ieviešana, un patlaban notiek mācību priekšmetu pārskatīšana. Arī pieprasījums no sabiedrības ir ļoti daudzveidīgs - vairāk informātikas, vairāk sporta, vairāk veselības mācības, vairāk dzīvesziņas. Līdz ar to šis process nebūs vienkāršs. Nepieciešams samērot dažādas intereses.
Tikmēr ministre aicina arī vecākus pievērst lielāku uzmanību bērnu brīvā laika pavadīšanai, jo ir skaidrs, ka tikai obligātajā izglītības sistēmā kustību daudzums nekad nebūs pietiekams. Arī daļa brīvā laika jāvelta fiziskajām aktivitātēm. Te nedrīkst aizmirst par pieaugušo piemēru.