Sēdes tiek rādītas tiešraidē internetā, uz tām uzaicināti nozaru eksperti un amatpersonas, kas dod iespēju interesentiem sekot līdzi viedokļu apmaiņai par Zolitūdes traģēdiju. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir par normatīvo bāzi, kam komisija pievērsās pirmdien. Deputāti konstatēja, ka Būvniecības likumu gatavoja četrus gadus trīs Saeimās, un tik ilgs process, pēc vairāku ekspertu domām, ir negatīvi vērtējams.
Viens no pirmajiem Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem pēc Zolitūdes traģēdijas bija par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. To likvidēja ekonomiskās krīzes apstākļos ar pamatojumu, ka tā varēs ietaupīt finansējumu. J. Spiridonovs tolaik strādāja tādā pašā amatā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kura iebilda pret atteikšanos no valsts uzraudzības būvniecībā. Skaidrojot Ekonomikas ministrijas pozīciju, J. Spiridonovs norādīja, ka saistībā ar funkciju pārklāšanos sākotnēji bijusi doma par inspekcijas reorganizāciju, nevis atteikšanos no tās pavisam. Lielāko daļu inspekcijas funkciju pēc reorganizācijas pārņēma pašvaldību būvvaldes.
Tieši pēc pašvaldību uzstājīga aicinājuma mazināt birokrātiju ministrija piekrita būvinspekcijas reorganizācijai, Dienai atzina toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Viņš jau mantojumā esot saņēmis pašvaldību un nevalstisko organizāciju vēstules. To ierosinājumā ministrija ieklausījusies, jo Valsts būvinspekcija bijusi neefektīva un nav nodrošinājusi uzraudzību objektā uz vietas, ko varēja izdarīt pašvaldību būvvaldes, skaidro A. Kampars. Tāpēc nevarot apgalvot, ka inspekcijas esamība būtu ļāvusi izvairīties no nelaimes. Apstiprinājumu tādai varbūtībai neguva arī komisija.
Inguna Sudraba (NSL), kura tajā laikā vadīja Valsts kontroli, norādīja, ka valsts nebija atradusi mehānismu, kā kontrolēt pašvaldību būvvaldes. To sēdē apstiprināja arī Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis, uzsverot, ka netika nodrošināta arī būvniecībā izmantoto materiālu kvalitātes pārbaude. Valsts kontrole vairākkārt bija vērsusies Ekonomikas ministrijā, bet tā esot tikai atrakstījusies. Atbildot uz Regīnas Ločmeles-Luņovas (Saskaņa) jautājumu, vai situācija būtu uzlabojusies, ja nenotiktu minētā traģēdija, A. Ērglis pieļāva iespēju, ka «tādā gadījumā mēs vēl tagad censtos pārliecināt Ekonomikas ministriju». Tās pakļautībā darbu ir sācis jaunās uzraugošās institūcijas - Būvniecības valsts kontroles biroja - vadītājs Pēteris Druķis, informēja J. Spiridonovs. Biroja izveidošana notiks pakāpeniski.