Atcelt neko nevar
Gan šī, gan iepriekšējā valdība skaidri virzījusies uz mērķi izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli. Bijusī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) bija pat uzsvērusi, ka no 2017. gada jaunajai finansēšanas sistēmai jau jāstrādā. Tāpēc jo lielāku pārsteigumu daudzos raisīja Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma minētais, ka jaunā veselības ministre A. Čakša atsakās no šī plāna. Nīderlandes vai Dānijas modelis Latvijā nestrādāšot, tā vietā A. Čakša cer medicīnas naudas makā ielikt 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ir aptuveni 70 miljoni eiro, bet pārējo naudu salasīt, veicot dažādus uzlabojumus.
Šādi ministres izteikumi radījuši neizpratni Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (Vienotība). Viņš Dienai sacīja, ka tas ir ierakstīts valdības deklarācijā un ir arī Vienotības Latvijas simtgades programmas sastāvdaļa. Veselības ministrijai bija dots uzdevums līdz jūlijam sagatavot veselības apdrošināšanas modeļa variantus. Dokuments arī saņemts, un tagad nepieciešamas diskusijas. Līdz ar to ministres izteikumiem negribas ticēt, uzsvēra deputāts, lūgts tos komentēt. Ja no tā grib atsacīties, jāatceļ iepriekšējais valdības lēmums. Arī ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars Dienai apliecināja, ka neviens iepriekšējais lēmums nav atcelts un par turpmāko rīcību valdība nav lēmusi. Šobrīd tie ir tikai A. Čakšas izteikumi, un obligātā apdrošināšana joprojām ir valdības rīcības plānā. Līdzīga nostāja ir Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Vēl pirms A. Čakšas apstiprināšanas ministra amatā deputāti ar viņu tikušies un saņemts apliecinājums, ka kopumā veselības apdrošināšanas modeli viņa atbalsta. Tagad ir grūti saprast, kas mainījies. Ja tā ir jauna iniciatīva, NA sagaida diskusijas, bet vienlaikus vēlas vērtēt arī visus trīs izstrādātos modeļa variantus, Dienai sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Esot pārprasta
A. Čakša, atbildot uz Dienas lūgumu precizēt savus izteikumus, norādīja, ka atbalsta tieši valsts obligāto veselības apdrošināšanu, bet ne tās nodošanu privātajam sektoram. «Manā retorikā nekas nav mainījies. Es tikai visu laiku atkārtoju to, ka mēs esam iesnieguši trīs modeļus, un es pati aizstāvu to, kurš paredz obligāto valsts veselības apdrošināšanu. Tas, pret ko es iestājos, ir privāta apdrošināšana. Ja šobrīd mēs neredzam iespēju, ka šis finansējums nāktu no kāda no nodokļiem, iemaksām, tad pacientam ir jāatver savs maks un vai nu jāpērk pašam apdrošināšana, vai pašam jāveic šīs iemaksas, kas man neliekas pieņemami brīdī, kad mums ir liela daļa ar zemiem ienākumiem,» skaidro ministre. Tas nozīmētu, ka valsts skaidri definē minimālo grozu ar pakalpojumiem, ko nodrošina pilnīgi visiem iedzīvotājiem, un grozu, ko nodrošina valsts apdrošināšanas sistēmā iekļautajiem. Tā būtu pāreja no kvantitātes uz kvalitāti, definējot, kas pacientam ir vajadzīgs. Šobrīd vairāk sanākot, ka par pacientam nepieciešamo lemj pakalpojuma sniedzējs, saņemot finansējumu. Būtiskākais šādā variantā saprast, kur ņemt papildus nepieciešamo naudu, un lielākās diskusijas ir par sociālo budžetu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai gan sacīja, ka šāds variants īsti nepastāv. Pirmkārt, jau iepriekš bijis runāts, ka veselības aprūpei varētu novirzīt 1% no sociālā budžeta, bet krasi negatīva attieksme pret to bijusi pensionāru biedrībām. Otrkārt, 70 miljoni nekādā veidā nerisinās veselības aprūpes problēmas, tā būs tikai «maza piešpricīte». Treškārt, pāri palikušie līdzekļi sociālajā budžetā nākamajiem gadiem jau ir faktiski sadalīti pamatbudžetā un tuvākie iespējamie līdzekļi pieejami tikai 2019. gadā. «Sociālais budžets nevarēs piedalīties veselības aprūpes problēmu risināšanā,» uzsver J. Reirs.
Diskusijas par visiem trim modeļiem valdībā esot gaidāmas tuvākajā laikā.