To vidū bija pat Elīnas Siliņas idejas, kas saistītas ar Saeimas autobāzes stingrāku uzraudzību, bet lielākā daļa no ierosinājumiem vērsti uz deputātu disciplīnas uzlabošanu. Saeimas Juridiskā komisija daļu no priekšlikumiem noraidījusi, bet par tiem tiek diskutēts jau vairākās sēdēs un Saeimas Kārtības ruļļa grozījumu izskatīšana ieilgst.
Autobāzi nelikvidēs
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja E. Siliņa jau vairākus gadus cīnās par uzlabojumiem un stingrāku kontroli Saeimas autobāzē. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzskata, ka Saeimas autobāze, kas apkalpo arī ministrijas, citas institūcijas un ārvalstu delegācijas, ir visiem paraugs ar savu augsto apkalpošanas kultūru. Gatavojoties E. Siliņas priekšlikumu apspriešanai, I. Čepāne bija iepazinusies ar situāciju autobāzē un konstatējusi - jau vairākus gadus E. Siliņa stāsta sabiedrībai, ka autobāze varētu strādāt labāk, un paralēli notiek mēģinājumi panākt tās privatizāciju.
I. Čepāne atminas, kā savulaik «par santīmiem noprivatizēta valdības autobāze, ko pēc tam par miljoniem pārdeva». Tikai pērnā gada nogalē valdība pieņēma rīkojumu, ar kuru atteica Saeimas autobāzes privatizāciju. Komisijas rīcībā esošie dokumenti liecina, ka to vēlējās pārņemt SIA AZ - INTER. Savukārt Lursoft datubāzē ir pieejama informācija, ka SIA AZ - INTER dalībnieks SIA AB Holding ir reģistrēts Duntes ielā, kas ir līdzās Saeimas autobāzei. SIA AB Holdings valdē ir arī Bislans Abdulmuslimovs. E. Siliņa komisijas sēdē savus priekšlikumus par stingrākas kārtības noteikšanu autobāzē atsauca un centās pārliecināt klātesošos, ka nevienu brīdi «nav bijusi doma likvidēt Saeimas autobāzi, bet gan centieni novērst dīkstāves un samazināt izmaksas». Viņa bija gandarīta, ka šajos gados izdevies panākt gan šoferu skaita, gan automašīnu samazināšanu.
Sodīt, samazinot algu
Lielu daļu ierosinājumu iesniegušas neatkarīgās deputātes Inga Bite un Inga Vanaga, kuras Reformu partiju atstāja vēlāk nekā no tās ievēlētā E. Siliņa. Abas deputātes arī rosinājušas atvilkt deputātiem no algas gadījumos, kad ir kavētas komisiju sēdes. Kārlis Seržants (ZZS) ieminējās, ka tā jau deputāti paliks Saeimai parādā. Viņaprāt, sēžu apmeklēšanas statistika neuzlabosies, drīzāk parlamentārieši kļūs izdomas bagātāki, minot attaisnojošos kavējumu iemeslus. Par komisiju sēžu apmeklēšanu deputātiem vairs nepiemaksā, un kvoruma nodrošināšana reizēm ir problēma. Nesen E. Siliņas vadītajā Publisko izdevumu komisijā piedalījās 19 uzaicināto viesu no ministrijām un arī no visai tālu reģionu pašvaldībām, bet kvorumu sēdē izdevās panākt ar minimālu pārsvaru.
I. Čepāne risinājumu neredz algas samazinājumā. Izpētot citu valstu pieredzi, redzams, ka viens no sodiem, «ja deputāti neprot uzvesties», ir tieši izslēgšana no dalības parlamenta sēdēs. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzskata - ja komisijas vai apakškomisijas nesanāk uz sēdēm «un kāds tikai grib saņemt algu par to vadīšanu, varbūt lietderīgāk ir no šādas komisijas atteikties». Valērijs Agešins (SC) norādīja, ka viņa pārstāvētajai frakcijai šis jautājums nav aktuāls, no kā varēja secināt, ka Saskaņas centra frakcijas vadība nodrošina tās deputātu dalību komisiju sēdēs. «Manuprāt, daudz lielāka problēma ir tā, ka deputātu ievēl no vienas partijas, bet tad viņš staigā pa citām partijām,» sacīja V. Agešins, vērsdamies pret neatkarīgajiem deputātiem. Savulaik, notiekot vēl lielākai deputātu «staigāšanai», Saeima noteica ierobežojumu viņiem pievienoties vai veidot citas frakcijas.