Jaunais Publisko iepirkumu likuma projekts ir ļoti apjomīgs un ietver daudzas izmaiņas iepirkumu procedūrā, kas saskaņotas ar Eiropas direktīvām. Valdība jauno likumprojektu skatīja vairākās Ministru kabineta komitejas sēdēs, pirmdien pabeidzot darbu pie šī dokumenta. To Finanšu ministrijā sāka gatavot pirms vairāk nekā gada, vēl Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības laikā. Priekšlikums par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu kā primāro bija viens no pēdējiem, kuru pirmdien izvērtēja ministri. Projekta autori paredz iespēju atsevišķos gadījumos piemērot arī zemākās cenas kritēriju, ja tehniskā specifikācija ir izstrādāta pietiekami detalizēti. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sēdē sacīja, ka pavisam atteikties no iespējas izmantot zemākās cenas kritēriju nebūtu labi.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane gan sēdē norādīja, ka neviens nav izskaidrojis, ko nozīmē detalizēta tehniskā specifikācija un saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tas nozīmē, ka būs interpretācijas iespējas un par jebkuru būvniecības iepirkumu varēs pateikt, ka tam ir pietiekami detalizēta tehniskā specifikācija. Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina nepilnības: «Ļoti žēl, ka vēl nav izstrādātas vadlīnijas, tagad tā ir tāda taustīšanās.» Taču premjers cer, ka līdz valdības sēdei tas būs konkretizēts, un aicināja ar šo likumprojektu vairs nekavēties, zinot, ka pietiekami daudz par to vēl būs diskusiju arī Saeimā.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā Latvijas Radio pirmdien atzina, ka jautājums par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ir viens no smagākajiem publiskajos iepirkumos. «Ja izvēlamies zemākās cenas kritēriju, ir jāsaprot, ka mēs orientējamies uz minimālo kvalitāti, jo pretendenti tad nav ieinteresēti piedāvāt kaut ko labāku par minimāli prasīto,» sacīja D. Gaile, vienlaikus arī uzsverot, ka šie vērtēšanas kritēriji nevar būt abstrakti, manipulējami un interpretējami.
Par gaidāmajām pārmaiņām publiskajos iepirkumos pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā runāja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura aicināja aizmirst vārdus «zemākā cena». Lūgta komentēt valdības komitejas sēdē pieļauto iespēju atsevišķos gadījumos to tomēr saglabāt, L. Meņģelsone Dienai pirmdien sacīja, ka tiem vajadzētu būt ļoti vienkāršiem gadījumiem, bet 90% publiskajos iepirkumos primārajam tomēr vajadzētu būt saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Uz to, viņasprāt, ir jāorientē arī domāšana, lai sabiedrība redzētu, ka uzņēmējs ir godīgs, maksā nodokļus un ir spējīgs attīstīties. Jauno projektu L. Meņģelsone uzskata par milzīgu soli uz priekšu.
«Lētākais nekad nav labākais,» Dienai sacīja arī Valmieras mērs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), taču viņš atzina - tagad nav viegli pierādīt, ka lētākais piedāvājums nebūtu atbilstošs. Pēc līguma noslēgšanas nākas saskarties ar mēģinājumiem prasīt papildu naudu, jo izrādās, ka projektu nav iespējams īstenot. Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums arī no pašvaldību interešu viedokļa būtu labāks, taču ir jābūt pilnīgi skaidram mehānismam, uzskata pašvaldības vadītājs. Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), atsaucoties uz iepirkumu komisijas un ekspertu teikto, bija līdzīgās domās: «Zemākā cena rada lielākas investīcijas nākotnē, jo, piemēram, to izmantojot bērnu laukumu iepirkumos, redzam, ka šie laukumi bieži ir jāremontē. Mūsu pozīcija - ja kaut ko pērk, tam ir jābūt tādam, kas darbojas. Ekonomiski pamatotais komponents var radīt pietiekamas garantijas iedzīvotājiem nākotnē.» Viņš gan norādīja, ka pašvaldības uzdevums ir arī ietaupīt resursus budžetā, tāpēc vienlaikus esot jāvērtē, cik piedāvājums ir saimnieciski izdevīgs.