Četrkājainie vai spārnotie draugi var būt ne tikai skaists piedzīvojums, bet arī atbildība. Dzīvnieki mīl un uzticas, viņi spēj piedot arī pāridarījumus, tāpēc vecvecāku pienākums ir iemācīt mazajam pilsētniekam saprast mūsu mazākos brāļus, nedarīt pāri saviem lauku četrkājainajiem draugiem, nedzenāt vistas, nespert sunītim, nesamīt ar kāju pēc lietus virs zemes izlīdušo slieku. Ikviena dzīva radība ir cilvēka cieņas un apbrīnas vērta. Pamazām bērnam var uzticēt kādu pienākumu - atnest zāli trušiem, pabarot kaķīti. Tas attīstīs bērna emocionālo pasauli.
Taču pieskatītājiem noteikti jāņem vērā, ka pat vismīļākie dzīvnieki ir neprognozējami, tāpēc mājas radībām noteikti jāļauj pie atbraukušo vasarnieku klātbūtnes pierast lēnām, kā arī jāgādā, lai bērni ne mirkli nepaliek bez uzraudzības - viens pret vienu ar dzīvnieku.
Lai mums visiem prieka pilna vasara!