Liepājas teātrī pie sava otrā iestudējuma strādā krievu režisors Konstantīns Bogomolovs, lai jau šovakar, 17. aprīlī, pie skatītājiem nonāktu izrāde Mans Blasters ir izlādējies, viņš ir arī tās teksta autors.
Pirmo reizi Liepājā K. Bogomolovs strādāja 2012. gadā pie provokatīvā iestudējuma Stavangera, kas saņēma divas galvenās Spēlmaņu nakts balvas - Gada izrāde un Gada režisors - un ir izrādīts un godalgots vairākos starptautiskos festivālos. Šajā izrādē ar K. Bogomolovu jau strādājis arī aktieris Kaspars Kārkliņš, kurš atzīst, ka sadarbība veidojas ļoti viegli, jo režisors nāk ar savu tekstu, idejām, ko pārrada un papildina mēģinājumu gaitā, tādēļ līdz pat pirmizrādei aktieriem nav zināms, kāda tieši galu galā izrāde būs sanākusi. Tas esot radoši un interesanti.
Izrādi Mans Blasters ir izlādējies veidos vairāk nekā 20 atsevišķu fragmentu, ainu sakopojumu, stāstu, kuros tiks reflektēts ne tikai par sadzīviskām cilvēciskajām attiecībām, bet arī mūžīgajiem jautājumiem, mūžīgajām vērtībām, mūsu radīto civilizāciju un kultūru. Tas būs stāsts par cilvēkiem, attiecībām, pārdzīvojumiem un dīvaino laika pavadīšanu - dzīvi. Un nāvi. Kaspars, tāpat kā pārējie izrādes aktieri (Agnese Jēkabsone, Everita Pjata, Inese Kučinska, Gatis Maliks, Mārtiņš Kalita, Ģirts Lukevics), atveido dažādus tēlus vairākos stāstos. «Katrā no tiem esmu kāds pavisam citāds cilvēks, un tie it kā savā starpā nav saistīti, taču, palūkojoties uz visu izrādi kopumā, protams, vienojošais motīvs ir saskatāms.» Aktieris apgalvo - nav svarīgi, kāds ir izrādes žanrs, kādā stilā katrs no stāstiem tiek izstāstīts, bet galvenais ir vēstījums, ko uztvers skatītājs, un tas būšot katram individuāls - atkarībā no pieredzes, noskaņojuma un konkrētā brīža dzīves aktualitātēm. «Vienotā lielā izrādes tēma ir nāve. Arī par to varam runāt ļoti dažādi - ar joku, ar traģisku intonāciju, filosofiski... Tas ir ļoti personisks jautājums. Gadsimtu laikā cilvēki ir zaudējuši nāves jēgas izpratni, uztveram to kā kaut ko triviālu, pie brokastu kafijas izlasot statistiku ar bezpersonisku skaitli par bojāgājušo skaitu kādā zemes malā. Tajā pašā laikā mums par nāvi vajadzētu runāt vieglāk. Tas ir viens no dzīves notikumiem, neizbēgams,» prāto Kaspars.
Tie, kas jau ir pazīstami ar K. Bogomolova daiļradi, zina, ka viņa iestudējumi nekad nav vienkārši. Režisora mērķis ir provocēt skatītāju, likt domāt, izkāpt no savas komforta zonas. «Teātrim ar cilvēkiem kaut kas ir jādara. Jāsāpina. Bet sāpes vienmēr ir nepatīkamas,» uzskata K. Bogomolovs. Arī šoreiz režisors piedāvās neparastu skatījumu uz cilvēkiem, viņu būtību un eksistenci. Izrādē vienotā veselumā saplūdīs ironiskais un dramatiskais, reālais un fantastiskais. Tā būšot parodiska un vienlaikus nopietna, reizēm arī nikna. Gaismu partitūru veidojis mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Skarto tēmu dēļ izrāde gan nav ieteicama skatītājiem, kuri ir jaunāki par 16 gadiem.