«Tas ir diskriminējoši. Daudzi cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, strādā un maksā nodokļus. Kāpēc tik demokrātiskā pasākumā kā vēlēšanas mēs nevaram iekļauties sabiedrībā, bet tā vietā visa diena jāpavada mājās, gaidot, kad atnesīs urnu?» retoriski vaicā invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētajā vēlēšanu iecirkņu sarakstā vietas, kur vides pieejamība nodrošināta, bija īpaši iezīmētas. Savukārt cilvēki, kuriem nav interneta pieslēguma, šo informāciju varēja noskaidrot pa tālruni. «Ja konkrētajā iecirknī cilvēks ratiņkrēslā nevar iekļūt, viņš varēja to mainīt - elektroniski vai uzrakstot iesniegumu pašvaldībai. Otrs risinājums bija pieteikt balsošanu mājās,» variantus uzskaita CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Piemēram, vēlēšanu iecirkni šoreiz mainīja 7500 balsstiesīgo.
Slimnīcas pārkāpj likumu
A. Bolis saka, ka ne visi iecirkņi, kas norādīti kā vides pieejamības prasībām atbilstoši, tādi arī izrādās: «Piemēram, novērots, ka vairumam uzbrauktuvju trūkst margu vai arī pašā ēkā iekļūt var, taču balsošana notiek otrajā stāvā, kurp ved tikai kāpnes. Pats to piedzīvoju iepriekšējās vēlēšanās - lai varētu nobalsot, darbiniecēm nācās nest zīmju komplektu, parakstu grāmatu un vēlēšanu urnu lejā. Turklāt tas skar arī māmiņas ar ratiņiem un seniorus, kam pārvietošanās ir apgrūtināta.»
Vides pieejamība ir pašvaldību ziņā - tieši tās lemj, kurās sabiedriskajās ēkās ierīkot vēlēšanu iecirkņus, un saskaņo to ar CVK, kur savukārt uzsver, ka kopš pērnvasar notikušajām vietvaru vēlēšanām pieejamo iecirkņu skaits palielinājies par četriem procentiem. Tomēr no Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem vides pieejamības standartiem Latvija joprojām būtiski atpaliek - četros novados neviens iecirknis nebija pieejams cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gandrīz pilnībā diskriminēti tika Līgatnes, Babītes, Baltinavas un Ventspils novadu balsstiesīgie ar invaliditāti.
CVK mājaslapā publicētie saraksti atspoguļo arī to, kuras sabiedriskās iestādes pārkāpj likumu. Piemēram, no šā gada janvāra spēkā ir normatīvi, kas visām ārstniecības iestādēm liek nodrošināt vides pieejamību. Taču, piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrā Rīgā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā tas nav ņemts vērā. Nepieejamo vietu vidū visvairāk ir mācību iestāžu, sporta kompleksu un bibliotēku, savukārt invalīdiem draudzīgas ir pilsētu domes, pagastu pārvaldes un daļēji arī kultūras iestādes. Atzinīgi vērtējama vides pieejamība Kandavas, Kuldīgas, Lielvārdes, Mārupes, Ogres, Vecumnieku, Beverīnas, Aizputes, Aglonas iecirkņos - tur cilvēki ratiņkrēslos varējuši pašu spēkiem iekļūt un nobalsot teju visos iecirkņos.
Deputāti apcer idejas
Latvijā nav apkopoti dati, cik cilvēkiem ir pārvietošanās grūtības, taču Apeirona pārstāvis Tālis Bērziņš uzsver, ka vides pieejamība aktuāla ir ne tikai invalīdiem, bet arī pensionāriem un cilvēkiem, kuri ratiņkrēslā pārvietojas īslaicīgi, piemēram, atkopjoties pēc traumām. Jau spēkā esošā Latvijas likumdošana uzliek par pienākumu vides pieejamību nodrošināt jaunbūvējamām sabiedriskajām ēkām vai veco rekonstrukcijas gadījumā. Tomēr par to, vai vēlēšanu iecirkņu pieejamību varētu tuvināt Eiropas standartiem un situāciju uzlabot līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nav pārliecināti arī jaunievēlētie EP deputāti.
Artis Pabriks (V) uzskata, ka vides pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijā nāksies risināt vēl daudzus gadus: «CVK kopā ar pašvaldībām būtu jāizvērtē, vai valsts un pašvaldības īpašumā nav nesen renovētu ēku, kas ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un atsevišķus vēlēšanu iecirkņus pārcelt uz tām. Tāpat valstij jādomā par risinājumiem, lai cilvēks nebūtu piesaistīts tikai vienam iecirknim.» Roberts Zīle (NA) cer, ka EK šogad nodos EP kopš 2012. gada gatavoto Eiropas Pieejamības aktu. «Es būtu ļoti pateicīgs, ja Latvijas nevalstiskās organizācijas šī dokumenta izskatīšanas gaitā nāktu klajā ar saviem ierosinājumiem, un vienlaikus tomēr ceru, ka vēlēšanu iecirkņu fiziska nepieejamība nevienam nav bijusi šķērslis dalībai EP vēlēšanās,» norāda atkārtoti ievēlētais deputāts.
Savukārt Sandra Kalniete (V) uzskata, ka vēlēšanu iecirkņu nepieejamības problēmas risināšana ir CVK ziņā, jo, piemēram, skolas ierobežoto līdzekļu dēļ nevarot atļauties pārveidot savu infrastruktūru. Līdzīgās domās ir Krišjānis Kariņš (V): «Tas, ka joprojām daudzas sabiedriskās ēkas nav pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir nevis likumdošanas nesakārtotības dēļ, bet gan naudas un ieviešanas jautājums.»
Pretējās domās ir Apeirons - tās pārstāvji ir pārliecināti, ka Latvijā trūkst nevis līdzekļu, bet gan gribas un apņēmības vides pieejamību uzlabot. Arī tiesībsargs Juris Jansons jau iepriekš norādīja, ka šie jautājumi nevar tikt atspēkoti ar finansējuma trūkumu: «Laika ir bijis daudz, un nereti pieejamības nodrošināšana prasa vien zināšanas un vēlmi kaut ko mainīt, nevis finansiālas investīcijas.»