Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Naudu sargāja, tagad prasīs

«Man nevajadzēs 100 dienu, lai ieskrietos,» Dienai saka pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš nākamajā valdībā uzņemsies labklājības ministra amata pienākumus. Viņam nozare nav sveša. Turklāt gan pats, gan nozares pārstāvji kā plusu uzsver finanšu jomas pārzināšanu. Šaubas ir par J. Reira spēju sadarboties, uzklausīt visus viedokļus. Diemžēl vecā slava iet līdzi. Turklāt tagad no naudas sargātāja jākļūst par naudas prasītāju.

Skats uz citu darbiem

Ministra amata kandidāts J. Reirs Dienai skaidro, ka labklājības nozare viņam nav jauna, jo gan kā finanšu ministram, gan Budžeta komisijas vadītājam viņam bijusi ļoti liela saskare ar šiem jautājumiem. Šogad ciešā sadarbībā ar Labklājības ministriju strādāts pie pensiju, tehnisko palīglīdzekļu un citiem jautājumiem. Turklāt Finanšu ministrija saskaņo jebkuru dokumentu valdībā; tas dod iespēju iedziļināties.

Pēc J. Reira nosauktajām prioritātēm skaidrs ir arī tas, ka viņš vēlas cieši strādāt kopā ar Veselības un Izglītības un zinātnes ministriju. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņš min veselības apdrošināšanas ieviešanu, balstoties uz sociālajām iemaksām. Te svarīgi būtu pārņemt to valstu pieredzi, kurās arī lielā mērā daļa veselības aprūpes tiek finansēta no sociālā budžeta. Turklāt uzsvars būtu uz pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Jāsamazina līdzmaksājumi, jāpiešķir lielāks finansējums ambulatorajai izmeklēšanai, un jāpārskata kompensējamo zāļu apmaksas apjoms. Tiks aktualizēts arī jautājums par pensiju indeksāciju un pensiju stāžu.

Starp prioritātēm ir arī demogrāfijas politika. Ir jānostabilizē pabalstu sistēma, un akcents jāliek uz trešā bērna politiku. Sistēmai būtu jābūt tādai, lai ģimenes būtu ieinteresētas lielākā atvašu skaitā.

J. Reirs min arī darbnespējas lapas ar nepieciešamību sistēmu uzlabot. Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas reformām arī Labklājības ministrijai jādomā par sociālo spilvenu pedagogiem, kuri var zaudēt darbu, un izdienas pensijām. Topošajam ministram ir pārliecība, ka daudz arī izdosies paveikt, jo šajā un nākamajā gadā sociālais budžets ir ar pozitīvu bilanci.

Slava pa priekšu

Līdz šim J. Reirs kā ministrs izpelnījies slavu kā tāds, kurš nemāk veidot dialogu ar nozari. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija kategoriski pret viņa virzīšanu par premjera amata kandidātu, jo uzskatīja, ka tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par pašreizējās valdības demisiju nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016. gada budžeta kontekstā. Arī uzņēmumu aptaujā J. Reirs saņēma viszemāko novērtējumu - 3,4 balles 10 ballu sistēmā. Turklāt visbiežāk jeb 28,8% gadījumu uzņēmēji par šī ministra darbu devuši tieši vienu balli.

Tas atstājis sekas, un tagad labklājības nozares pārstāvji ir nedaudz skeptiski - ir bažas par dialoga veidošanu. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš Dienai min gan plusus, gan mīnusus. Pluss - pieredze finanšu sfērā un budžeta jautājumos. Viņš zina, ko ir iespējams atļauties un ko ne, kaut gan tas arī var bremzēt vairāku jautājumu attīstību. Pie mīnusiem A. Siliņš min nepilnīgo J. Reira izpratni par labklājības jautājumiem un tām problēmām, kas nodarbina pensionārus. A. Siliņu gan mierina tas, ka Vienotība, kuras pārziņā arī būs šī sfēra, ir paziņojusi, ka pensionāri būs tās prioritāte.

Pieredzi politikā uzteic arī Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Tomēr ir risks, ka J. Reirs varētu nerēķināties ar citu partneru domām - tā ir noticis jau iepriekš. Turklāt budžetā tikuši iestrādāti arī populistiski priekšlikumi, kas absolūti nepalīdzot nabadzīgākajām cilvēku grupām, piemēram, diferencētais neapliekamais minimums, kas neskar tieši tās grupas, kurām tas būtu nepieciešams. P. Leiškalns no J. Reira sagaida, ka sistēma tomēr tiktu uzlabota tieši attiecībā uz tām grupām, kuras nav vainojamas savā nabadzībā, piemēram, bez vecāku gādības palikušie bērni. Jautājums ir arī par invalīdu apgādībā esošajām personām, jāturpina arī pensijas sistēmas sakārtošana. Darāmo darbu kopumā ir ļoti daudz, un arī P. Leiškalns uzskata, ka tagadējā naudas sargātāja loma ir pluss, jo finansējums netiktu pieprasīts tikai populistiskiem mērķiem, bet konkrētām lietām, kam tas nepieciešams visvairāk. Viņam ir lielas cerības, ka darbs varētu būt produktīvs. J. Reiram ir jāmeklē jauns skatījums, un viņš nozarē var ieviest citas vēsmas. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai stāsta, ka iepriekš sadarbība ar J. Reiru bijusi pragmatiska un neveiksmes vairāk saistītas ar visas valdības, ne tikai ministra darbu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?