To ik gadu piešķir izciliem Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes maģistriem un doktoriem, kas veikuši sabiedrībai būtiskus un novatoriskus pētījumus. Šogad balvu komplektā ar finansiālu atbalstu saņēma seši maģistri un četri doktori, un viņu pētīto tēmu lokam ir visai plaša amplitūda - no energoefektivitātes un rūpniecības līdz veselības aprūpei un pilsētas infrastruktūras risinājumiem. Sīmensa Izcilības balvu šogad ieguvuši RTU maģistri Oskars Bormanis, Poļina Ivanova, Agnese Skujevska, Renārs Millers, Mārtiņš Miezis, LU maģistre Līga Jasulaņeca, RTU doktori Jānis Latvels, Dmitrijs Merkulovs, Sandis Spolītis, kā arī LU doktors Sergejs Spitāns.
Sāka ar mūziku
Līgas jājamzirdziņš ir nanotehnoloģijas, un LU viņa ieguvusi bakalaura un maģistra grādu fizikā, lai gan tikpat labi varēja būt arī mūziķe. Savulaik viņa aizbrauca uz Dāniju, kur pabeidza pirmo kursu mūzikas akadēmijā, apgūstot sitaminstrumentu spēli, bet tad izlēma, ka jākoncentrējas uz ko citu, viņasprāt, nopietnāku, un iestājās nesen izveidotajā nanotehnoloģiju studiju programmā. (Kultūra, sevišķi literatūra, teātris un radioteātris, gan joprojām ir stabili Līgas vaļasprieki.) «Nanotehnoloģiju programma bija jauns, interesants kurss, kas apvienoja gan bioloģiju, gan ķīmiju, gan fiziku. Varēja gūt ieskatu visos eksaktajos priekšmetos un darboties starpdisciplināri. Taču visvairāk iedvesmoja attēlošanas iespējas. Ar skenējošo elektronu mikroskopu, atomspēku mikroskopu var nonākt aptuveni 1000 reižu mazākā skalā nekā cilvēka šūna, turklāt izrādās, ka to visu var ne vien novērot, kas jau liekas elpu aizraujoši, bet pat kaut ko tur kustināt, mērķtiecīgi iespaidot,» Līga aizrautīgi stāsta par miniatūro nanopasauli.
Lai gan pēc pirmā bakalaura gada ilgas pēc mājām ņēma virsroku un Līga atgriezās Latvijā, kur LU nanotehnoloģiju studiju programmas nebija, šo lauciņu viņa izzinājusi arī, studējot fiziku. Tagad, kad iegūts maģistra diploms, Līga atzīst, ka patlaban viņai ir pārdomu periods - par doktorantūru, par zinātnieces karjeras veidošanu. «Izvērtēju savus plusus, mīnusus un iegūtās mācības, skatos, kādas ir iespējas,» viņa saka.
Tālāk par robežām
Nodarbošanās ar nanotehnoloģijām, konkrēti - maģistrantūras pētījums Nanovadu mehāniskās īpašības un to pielietojumi nanoelektromehāniskās sistēmās, Līgai atnesa arī Sīmensa Izcilības balvu. Nanovadi, kam līdzīgas struktūras var novērot arī dabā, ir ķīmiķu sintezētas nanolīmeņa struktūras, pēc uzbūves un funkcijām līdzīgas parastiem vadiem, taču daudzreiz niecīgākas (garumā - līdz vienam milimetram, bet diametrā - ar aci nesaskatāmas). Izmantojot skenējošo elektronu mikroskopu, nanovadus var ieraudzīt, arī kaut kur piestiprināt, iemontēt. Līga savā pētījumā koncentrējās uz to pielietojumu vienā konkrētā slēdzī. Viņa stāsta, ka pētījusi ļoti specifisku ar šāda slēdža darbību saistītu problēmu. «Visas tehnoloģijas, pie kā jau esam pieraduši, lielākoties pastāv, pateicoties tai elektronikai, kas tikusi attīstīta jau 60 gadu garumā. Cilvēki turpina ar to strādāt un to uzlabot, bet ar muguras smadzenēm jau jūt, ka tā nevar turpināties mūžīgi, ka tas viss sāk sasniegt fundamentālās robežas. Tāpēc cilvēki sāk domāt par alternatīvām, un nanovadi, kas tiek izmantoti slēdžos, ir viena no šīm alternatīvām tradicionālajai elektrotehnikas komponentei.» Slēdzis, kur izmantoti nanovadi, ir ļoti mazs un ar īpašām uzbūves īpašībām, tāpēc tam ir paaugstināta energoefektivitāte. Salīdzinot ar parastajiem vadiem, nanovadi arī ir izturīgāki pret ārējiem apstākļiem - radiāciju, augstu temperatūru -, tāpēc tos var izmantot arī kosmosa tehnoloģijās.
Patlaban - krustcelēs
Tiesa, šobrīd tas viss vēl ir pašā attīstības sākumā. Līga teic, ka zinātniekiem vēl ļoti daudz jāstrādā, lai sasniegtu paredzēto rezultātu. Izaicinoši ir tas, ka nanotehnoloģijas vēl ir maz standartizētas, to izmantošanā un izpētē ir ļoti daudz dažādu pieeju, taču tās patlaban ir ļoti populāras, un, ar tām darbojoties, jaunā, interesantā un attīstāmā pietiks vēl ļoti ilgam laikam. Līga stāsta, ka viņu kārdina gan nanotehnoloģiju tālāka pētīšana, gan praktiskais inženieru piegājiens - pamēģināt pastrādāt arī industrijā, tālākā nanotehnoloģiju komercializācijas posmā, nevis tikai tādā sākumfāzē kā pašreiz.
Tomēr patlaban Līga ir krustcelēs. Lai arī viņa nesen ievēlēta par pētnieci LU Ķīmiskās fizikas institūtā, kur strādā jau kopš bakalauru 2. kursa, zinātni viņa pašreiz sauc vairāk par hobiju, kurš jāfinansē ar darbu, kas nav saistīts ar pētniecību. Atbalstu jaunajiem zinātniekiem gribētos plašāku un nopietnāku, biedē arī nestabilais finanšu jautājums, jo nauda pieejama vai nu no valsts, vai no projektiem, kas te ir, te nav. Tāpēc pagaidām mešanos ar pilnu krūti zinātnē Līga «nolikusi uz pauzes». Jāpadomā.