Kritizē un atbalsta
Incidents notika 10. septembrī restorānā Seekrug Rietumvācijas pilsētā Bīlefeldē. Nikābā tērptā sieviete bija ieradusies, lai kopā vēl aptuveni ar 3000 apmeklētāju baudītu gaismas šovu. Viņas plānus izjauca ēstuves īpašnieks Kristiāns Šulcs, kurš pieprasīja viņai novilkt galvassegu. K. Šulcs laikrakstam Rheinische Post apgalvojis, ka apmeklētāja atteikusies to darīt un kļuvusi agresīva. Pēc tam viņa esot pametusi pasākumu.
Neilgi pēc tam sociālajos tīklos parādījušies ieraksti, kuros restorāna īpašnieks apvainots rasismā un neiecietībā. Kā atbilde restorāna profilā sociālajā vietnē Facebook tika publicēts foto, kurā K. Šulcs redzams kopā ar Seekrug šefpavāru, kurš ir afrikānis. Vīrietis vietējiem medijiem sacījis, ka iepriekš no iestādījuma padzinis arī apmeklētājus, kam mugurā bijis zīmola Thor Steinar apģērbs, kas esot populārs neonacistu vidū.
Daudzi soctīklu lietotāji pauduši atbalstu K. Šulcam. «Mums vajag vairāk tādu cilvēku kā jūs, kas nosaka skaidrus noteikumus un pieturas pie mūsu vērtībām,» kādu ierakstu citē TheLocal.de.
Pēc šovasar notikušajiem islāma ekstrēmistu uzbrukumiem Vācijas sabiedrībā notiek diskusija par nikāba un burkas - musulmaņu sieviešu galvassegas, kas aizsedz visu seju, arī acis, - valkāšanu sabiedriskās vietās.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, kurš pārstāv kancleres A. Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu savienību (CDU), atbalsta burku un nikābu valkāšanas aizliegumu izglītības iestādēs un valsts institūcijās. Savukārt Bavārijā valdošā CDU māsas partija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - vēlas seju aizsedzošo galvassegu pilnīgu aizliegumu. CSU uzskata, ka tas palīdzētu uzlabot drošību Vācijā.
Mākslīgais risinājums
Aptaujā, ko augustā pēc raidsabiedrības ARD pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu institūts Infratest dimap, 81% respondentu atbalstīja daļēju burku un nikābu aizliegumu, bet 51% no tiem vēlējās pilnīgu konservatīvo galvassegu aizliegumu. Tikai 15 procentu iebilda pret jebkādu aizliegumu, vēsta Deutsche Welle.
Daudzi aizlieguma atbalstītāji uzskata, ka seju pilnībā aizsedzošās galvassegas var būt šķērslis musulmaņu sieviešu integrācijai Vācijas sabiedrībā. «Burku aizliegums būtu gudrs politiskais solis pret atsevišķu cilvēku centieniem norobežoties paralēlās sabiedrībās, tas veicinātu musulmaņu migrantu integrāciju un drošību Vācijā,» politologs Basams Tibi, kurš pats ir musulmanis, nesen rakstīja slejā tabloīdā Bild.
Starptautiskā radikalizācijas un politiskās vardarbības pētījumu centra direktors Pēters Neimanis uzskata, ka aizliegums Vāciju nepadarīs drošāku. «Tas būtu mākslīgs risinājums. Nezinu nevienu gadījumu, kad burku aizliegums būtu novērsis teroristu uzbrukumu vai kavējis kāda iesaistīšanos terorismā,» viņš sacīja ziņu aģentūrai DPA, piebilstot, ka no Vācijā dzīvojošajiem četriem miljoniem musulmaņu tikai niecīga daļiņa valkā šādu apģērbu.
Kanclere A. Merkele iebilst pilnīgam burku un nikābu valkāšanas aizliegumam, jo tas būšot reliģijas brīvības pārkāpums. «Reliģijas brīvība aizsargā arī tiesības būt atšķirīgam no tā, ko gribētu vairākums,» kanclere sacīja pagājušajā nedēļā. Tomēr arī viņa domā, ka izņēmuma gadījumos nepieciešams seju pilnībā aizsedzošo galvassegu aizliegums publiskās vietās.