Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Monologs vai dialogs?

Māris Zanders

Vērojot, cik pacietīgi un apdomīgi Latvijas vēsturnieki piedāvā sabiedrībai faktus par t. s. karstajiem vēstures jautājumiem, rodas jautājums, kāpēc zināma sabiedrības daļa ir tik nesatricināma savos pieņēmumos un alerģiska pret to maiņu. Prasti sakot, vēsturnieki var kaut uz galvas stāvēt, tomēr lielai daļai cittautiešu viedoklis par 1940. gadu, 16. martu, 9. maiju utt. ir iekapsulējies.

Protams, galvenais iemesls varētu būt tāds, ka šīs vēsturnieku aktivitātes notiek latviešu valodas informatīvajā telpā. Ja politiķi patiešām ir norūpējušies par sabiedrības saliedētības veicināšanu, tad ir varbūt jāatsakās no kāda būvprojekta un ietaupītā nauda jāatvēl Latvijas vēsturnieku darbu tulkošanai un izplatīšanai krievu valodā.

Tomēr viens iemesls varētu būt arī jēdziens, kas nelāgi skan, tomēr ir vienkārši objektīva realitāte - lielām tautām piemītošs impērisks domāšanas veids. Un te nav runa tikai par mūsdienu Krieviju un tās ideoloģiskās ietekmes zonā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu lielajam austrumu kaimiņam tas bijis raksturīgi vienmēr. Krievijas izdevniecība Nauka izdod publikāciju sēriju Eiropas salīdzinošās vēstures pētījumi. Sērijas otrajā sējumā (Ģeogrāfija un politika) lasāms pētījums par cariskās Krievijas diplomātiem, kuri pēc lielinieku apvērsuma palikuši emigrācijā un kuri vienotā frontē lobē ASV, Francijā utt., lai Rietumi neatzīst Baltijas valstu neatkarību. Labi, var saprast šādas aktivitātes 1919. gadā, kad šie cilvēki varbūt cerēja, ka boļševikus tūlīt padzīs un viņi varēs atsākt savu sūtņu darbu pilnvērtīgi. Bet notas tiek sūtītas arī 1920., 1921. gadā, kad it kā taču vajadzētu būt skaidram, ka valsts, ko tu pārstāvēji, ir zudusi, un tu attiecīgi neko nepārstāvi. Tātad runa ir par to, ka šie visnotaļ izglītotie cilvēki vienkārši nespēj sagremot, ka «kaut kādas nomales» atšķeļas no varenās impērijas, ka kādam var būt atšķirīgs skatījums un nodomi, pretēji impēriskajam. Skan padrūmi, bet, šķiet, mums ir jārēķinās ar to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju svešas valsts karogus plivinās arī tad, kad visi kara veterāni būs jau viņsaulē. Tas gan nenozīmē, ka nav vērts runāt ar nenozombēto cittautiešu daļu, bet, atkārtošos, bez valsts nopietnas attieksmes vēsturnieku darbs paliks runāšana caur skaņu necaurlaidīgu stiklu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?