Pēc debijas Baireitā un viesošanās Ingolštatē, kur aizvadītā gada nogalē pianiste Aurēlija Šimkus koncertēja kopā ar Gruzijas kamerorķestri, jaunā, talantīgā mūziķe atsaukusies Liepājas Simfoniskā orķestra aicinājumam kopā atskaņot Volfganga Amadeja Mocarta jauneklīgo 12. klavierkoncertu. Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā šajā koncertā Dzintaru koncertzālē 18. februārī plkst. 19.00 atskaņos arī Bēthovena 2. simfoniju Re mažorā, programmu garnējot ar Mocarta laikabiedra un skolotāja Antonio Saljēri uvertīru operai Hubilajs, tatāru lielhans. Šo pašu programmu Aurēlijas Šimkus un liepājnieku sniegumā būs iespējams izbaudīt arī aristokrātiski greznajā Rundāles pils Baltajā zālē cikla Liepājas skaņas Rundāles pilī koncertā 20. februārī plkst. 18.00.
«Šobrīd man Mocarta mūzika ir īpaši aktuāla, jo, kopš 2014. gadā es kļuvu par Dortmundes Mocarta biedrības stipendiāti, man ir radušās daudzas iespējas spēlēt Mocarta klavierkoncertus kopā ar dažādiem ārzemju orķestriem. Tā, piemēram, šo 12. klavierkoncertu nesen spēlēju kopā ar Ingolštates kamerorķestri (Georgisches Kammerorchester Ingolstadt) Baireitas pilsētas koncertzālē (Stadthalle Bayreuth). Esmu ļoti priecīga šoreiz muzicēt Latvijā un atkal sadarboties ar Liepājas Simfonisko orķestri,» pianiste stāsta par gaidāmo uzstāšanos.
Aurēlija Šimkus šobrīd mācās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā 2. kursā pie profesora Sergeja Osokina un jau ir kļuvusi par starptautiski atzītu un pieprasītu mākslinieci. Vācijas ierakstu namā ARS Production izdoti jau divi viņas albumi. «Izcila pianiste, īsts atklājums,» latviešu pianisti vērtē vācu profesionālais žurnāls Piano News. Savukārt laikraksts Westfalische Rundschau viņas klavierspēlē apbrīnojis dvēseliskumu, kas piepildīts ar izsmalcinātāko muzikalitāti un jutekliskumu. Šogad pianisti gaida virkne koncertu Eiropā, to skaitā debija prestižajā Cīrihes koncertzālē Tonhalle kopā ar Cīrihes orķestri Orpheum Supporters Orchestra. Plānots ieskaņot arī pirmo albumu ar orķestri.
«Studējot Mocarta klavierkoncertus, es neesmu vairījusies no subjektīvas pieejas šai mūzikai, piemēram, izmantoju komponista doto iespēju veidot pašas komponētas kadences. Arī mūzikas raksturus es veidoju, iedvesmojoties no Mocarta operu tēliem, kuri šajā klavierkoncertā, kas radīts neilgi pirms operas Figaro kāzas, ir īpaši spilgti saklausāmi,» atklāj Aurēlija Šimkus. «Lai izveidotu patiesi autentisku agrīnā klasicisma klavierkoncertu interpretāciju, pianistam ir jāprot improvizēt vai vismaz sakomponēt savas kadences un ornamentāciju, jo, ņemot vērā tā laika instrumenta ierobežotās iespējas, tieši kadences un ornamentācija atšķīra vienu interpretāciju no otras.»