Latvijā 13 sugu pūces
Ornitologs Andris Avotiņš norāda, ka Latvijā kopumā jebkad ir novērotas 13 sugu pūces. Vairākas no tām - meža pūce, ausainā pūce, apodziņš, urālpūce, bikšainais apogs, ūpis, mūsu mežos ligzdo katru gadu. «Līdz aptuveni XX gadsimta vidum Latvijā ligzdojusi arī plīvurpūce. Šobrīd, visticamāk, ļoti nelielā skaitā un iespējams neregulāri, pie mums ligzdo arī purva pūce. Atsevišķos gados noteiktos reģionos ir bijušas aizdomas par ziemeļpūces un svītrainās pūces ligzdošanu, tomēr pierādīts tas nav,» stāsta A. Avotiņš.
Ligzdo arī māju bēniņos
Pūces ir plēsīgie putni, tāpēc to uzturā ietilpst bezmugurkaulnieki - kukaiņi, gliemeži, sliekas, zirnekļi un vēžveidīgie - zivis, rāpuļi, abinieki, putni un nelieli zīdītāji. «Barības sastāvs dažādām pūču sugām stipri atšķiras. Lielās pūces, piemēram, ūpji, medī zaķus, jaunas lapsas un putnus - kaijas, pīles un vistveidīgos putnus. Lai gan atsevišķas sugas ir specializējušās noteiktā barības veidā, lielākā daļa pārtiek no tiem dzīvniekiem, kas konkrētajā apvidū ir visvairāk izplatīti. Pēc sekmīgām medībām pūcēm raksturīga uzvedība, ko var saukt par apsegšanu, kad upuris tiek pārklāts ar spārniem, lai sargātu iegūto barību no cita plēsēja, kas var mēģināt to atņemt. Šī uzvedība tiek demonstrēta tikai tad, ja upuri plāno apēst pats plēsējs, nevis to transportēt, piemēram, mazuļiem. Ja barības ir daudz, atsevišķas pūču sugas veido krājumus koku dobumos,» teic A. Avotiņš. Vairums Latvijā sastopamo pūču sugu ir dobumperētājas - tās ligzdošanai galvenokārt izvēlas koku dobumus, tomēr var ligzdot arī pamestu vai netraucētu ēku bēniņos, ja nav citu piemērotu vietu. Tas raksturīgi, piemēram, meža pūcei.
Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange norāda, ka pūcēm aktīvais laiks ir, kad cilvēki parasti jau guļ, tieši tāpēc tās asociējas ar sava veida misticismu - parkiem, mežu un pat kapiem. «No visām pūču ārējā izskata iezīmēm, iespējams, visuzkrītošākās ir acis. Lielas, vērstas uz priekšu, tās veido vienu līdz piecus procentus no ķermeņa svara atkarībā no sugas. Lielās acis pūcei nodrošina paaugstinātu redzes intensitāti, īpaši vājas gaismas apstākļos. Interesanti, ka pūces, līdzīgi kā citi putni, nespēj grozīt acs ābolus, tās var skatīties tikai uz priekšu. Tomēr pūcēm šo trūkumu kompensē spēja pagriezt galvu uz kreiso vai labo pusi gan horizontālā, gan vertikālā plaknē līdz pat 270 grādu platā leņķī,» stāsta ornitologs Andris Avotiņš. Tā kā pūces lieliski redz naktī, pastāv uzskats, ka tās ir aklas spilgtā gaismā. Tomēr tā nav taisnība, un dažas pūču sugas spilgtā dienas gaismā redz pat labāk nekā cilvēks.
Drīzāk traucē nekā palīdz
To, kāpēc kādas pūču sugas skaits samazinās, ornitologs A. Avotiņš skaidro ar dažādiem faktoriem. «Kā jau visām putnu sugām, arī pūcēm nozīmīgākie apdraudējumi saistīti ar dzīvotņu degradāciju vai pat iznīcināšanu. Par piemēru var ņemt Latvijā visbiežāk sastopamo sugu - meža pūci. Suga ir dobumperētāja, tāpēc to apdraud ligzdošanas dobumu samazināšanās, kas šo sugu vairāk ietekmē mozaīkveida lauku ainavās, kurās meži mijas ar pļavām un laukiem. Lielākā ietekme ir aleju un parku izzāģēšana, veco koku novākšana lauku viensētās. Tāpat apdraudējumu pastiprina augstais trokšņa piesārņojuma līmenis, piemēram, mežizstrādes rezultātā. Savukārt lielāko no mūsu pūcēm - ūpi - apdraud traucējums un ligzdu postījumi, ja suga ligzdo uz zemes. Ūpis ir jūtīgs pret cilvēku klātbūtni ligzdošanas vietā, jo sevišķi olu inkubācijas laikā, bet arī kamēr mazi mazuļi. Tikai atsevišķi Latvijas ūpji aizsargā savu ligzdu, uzbrūkot cilvēkiem, vairums dodas prom, sargājot sevi. Reizēm pietiek ar nomaldījušos atpūtnieku, kas nepareizā laikā noiet garām, lai ūpja ligzdošana attiecīgajā gadā būtu iztraucēta - ligzda nesekmīga. Vairāk nekā citas pūces ūpi ietekmē ligzdu postītāji, kas atšķirībā no citām pūču sugām nav tikai caunas, bet iekļauj visus pa zemi staigājošos plēsējus un mežacūkas,» par pūču apdraudējumu stāsta ornitologs.
Notiks Pūču diena
Pūces sastopamas visā Latvijā. Savukārt ligzdojošas un ziemojošas sugas Latvijā ir meža pūce un urālpūce. «Vislabāk un ērtāk pūces var vērot zooloģiskajos dārzos. Pūces tomēr galvenokārt ir naktīs aktīvi putni ar slēptu dzīvesveidu. Tās patiešām ieraudzīt var kā klusas ēnas pārlidojam pagalmus vai ceļus. Biežāk tās ieraugāmas auto gaismās nakts pārbraucienos. Turklāt pūces ir teritoriālas. Savas teritorijas tās iezīmē vokalizējot. Līdz ar to pūču vērošana vairāk saistīta ar to dzirdēšanu,» norāda A. Avotiņš. Savukārt Inta Lange aicina ikvienu sestdien, 27. augustā, doties uz Līgatnes dabas takām, kur notiks Pūču diena. Šobrīd Līgatnes dabas takās mīt četru sugu pūces, starp kurām ir arī Latvijas lielākās pūces - ūpji. Pūču dienā būs iespējams ne vien apskatīt pūces, bet arī doties izzinošā pārgājienā un piedalīties radošajās darbnīcās.