Valsts prezidents plāno vērsties Saeimā ar savu iniciatīvu tad, kad deputāti sāks diskutēt par parlamentā jau iesniegtajiem priekšlikumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz stiprināt izpildvaru, atbildot uz Dienas jautājumu, informēja prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.
Ar priekšlikumiem par plašākām izmaiņām vairākos likumos Saeimā vērsās iepriekšējais prezidents Andris Bērziņš. Ierosmes, par kurām koalīcija vienojās, tika nodotas komisijām. Taču izpildvaras lomas palielināšanu valdošās partijas neatbalstīja, un šāda diskusija neesot plānota. Prezidents A. Bērziņš nebija piedāvājis veidot ministrijā jaunu amatu, bet gan palielināt parlamentāro sekretāru lomu.
Parlamentārais sekretārs ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā, bet ārvalstīs šī amata nozīme ir sveša, Dienai atzina konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņaprāt, arī pašu mājās parlamentārā sekretāra amats diemžēl ir noplicināts līdz ministra padomnieka līmenim, izņemot atsevišķus gadījumus, kad šajā postenī ir Saeimas deputāts. Tajā pašā laikā problēma patiešām pastāv, jo valdības locekļi bieži dodas komandējumos. «Lai krīzes situācijās nodrošinātu kvorumu valdības sēdēs, rezerves spēlētājs būtu vajadzīgs,» atzīst E. Pastars. Taču viņš uzsver, ka tādā gadījumā šai personai, kas tiklab var būt arī parlamentārais sekretārs, ir jābūt apstiprinātai Saeimā. Ja tas ir ministra vietnieks, tad ir jāsaprot, kas būs šī cilvēka kompetencē. Uz to Dienai norādīja arī bijusī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), pēc kuras domām likumā tad būtu skaidri jānosaka vietnieka funkcijas un var paredzēt, ka «sāksies kari par to dalīšanu». Ja atsakās no parlamentārā sekretāra, esot jāsaprot, kas uzturēs saikni ar parlamentu, sacīja juriste, kura ir pret šādām izmaiņām likumā.
Lielā daļā ministriju parlamentāro sekretāru amatā ir aicināti Saeimas deputāti, kuri pēc izvēles saņem algu valdībā vai Saeimā. Parlamentārajiem sekretāriem, tāpat kā ministriem, ir tiesības uzstāties Saeimas sēdēs, bet viņi nevar ministra vietā piedalīties valdības sēdēs un iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Likums paredz, ka valdībā var aicināt premjera biedru, kas parasti ir kāds no ministriem.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) būtu priecīgs, ja R. Vējoņa piedāvājums tiktu īstenots, jo parlamentārie sekretāri bieži starptautiskajos pasākumos aizvieto ministru, bet viņi netiek uztverti tādā līmenī kā pilntiesīgi ministra aizstājēji - ministra vietniekam būtu cits svars. Tikai tādā gadījumā vajadzētu izvairīties «no tās sērgas, ka ministrus aplipina ar citu partiju uzraugiem». Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) par premjeres parlamentāro sekretāru deleģēja Rihardu Kolu, jo Zaļo un Zemnieku savienība piekrita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) atstāt NA pārziņā ar nosacījumu, ka ZZS pārstāvis Edgars Tavars kļūst par VARAM parlamentāro sekretāru. To M. Kučinskis uzskata par patīkamu izņēmumu, jo, viņaprāt, abas amatpersonas saprototies labi. Taču premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) jūlijā pārtrauca sadarbību ar R. Kolu, kurš bija atbalstījis pret valdību vērstu opozīcijas iniciatīvu.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) laikā, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, ļoti bieži pārstāvēja ministru starptautiskajos pasākumos. Taču viņa Dienai sacīja, ka ES prezidentūrai nevajadzētu šajā diskusijā kļūt par atskaites punktu. Politiķe uzskata, ka racionāli būtu meklēt citas iespējas, kā risināt kvoruma jautājumu valdības sēdēs, piemēram, paredzot iespēju ministram prombūtnē deleģēt savu balsi. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) arī nedomā, ka minētās problēmas dēļ vajadzētu veikt tādas izmaiņas likumā, jo premjers organizē valdības darbu un raugās, lai sēdēs būtu nodrošināts kvorums. G. Bērziņš, tāpat kā premjere L. Straujuma, arī uzsvēra, ka vispirms vajadzētu sagaidīt Valsts prezidenta iniciatīvu un tad turpināt diskusiju. Valdības vadītāja atzīst, ka idejai ir arī savas labās puses, taču tagad valdības svarīgākais uzdevums ir valsts budžeta pieņemšana, sacīja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga.