Valdība par VID ģenerāldirektoru varētu lemt 16. augustā, ja nenotiks kādi būtiski pavērsieni.
Ministri bija plānojuši I. Koļegovu apstiprināt jau 2. augustā, kad uz vienu dienu savu divu nedēļu atvaļinājumu pārtrauks premjers Māris Kučinskis (ZZS). Viņš ar I. Koļegovu tikās jau iepriekš un arī izteica viņai atbalstu. Taču Vienotība šonedēļ koalīcijas sanāksmē aicināja izskaidrot VID ģenerāldirektora izraudzīšanās procesu, kas notiekot steigā. Finanšu ministre skaidro, ka vēlas, lai VID ģenerāldirektora izvēle netiktu vilkta garumā, jo VID darbinieki gaidot skaidrību un iestādē ir jāturpina iesāktās reformas. Jautājumi bija arī Nacionālās apvienības līderiem, kuri būtu ieinteresēti redzēt arī plašāku pretendentu loku. Saeimai par nākamo VID ģenerāldirektoru nav jālemj, taču abas koalīcijas partijas pieprasījušas iespēju tikties ar oficiāli izvirzīto pretendentu.
Pēc tam, kad jūnijā beidzās iepriekšējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersonas pilnvaras, Valsts kanceleja uz šo posteni izsludināja konkursu, bet nevienu no 13 interesentiem konkursa komisija neatzina par piemērotu nozīmīgajam amatam. D. Reizniece-Ozola otrdien uzsvēra, ka šī bijusi pirmā reize VID vēsturē, kad iestādes vadītāju mēģināja meklēt konkursā. Kad tas beidzās bez rezultātiem, pēc kandidātiem ministre sāka raudzīties valsts pārvaldē.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš varot piekrist finanšu ministrei, ka pie pašreizējās atalgojumu sistēmas būtu diezgan grūti atrast piemērotu cilvēku privātajā sektorā. Taču NA vēlēsies tikties ar I. Koļegovu vai kādu citu oficiāli izvirzītu kandidātu, lai šo personu iztaujātu. Tas esot svarīgi arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA). «Nacionālā apvienība sagaida no VID ģenerāldirektora citu vīziju un stratēģiju,» teica G. Bērziņš, pēc kura domām Latvijai vajadzētu pārņemt labo Igaunijas pieredzi, kur uzsvars ir uz preventīvo darbu - datubāzēs ieraugot riskus kāda uzņēmēja darbībā, viņš par to tiek brīdināts, dodot laiku riskus novērst un vēlāk pārbaudot, vai viss ir kārtībā. Šāda sistēma kaimiņvalsts budžetā papildus devusi ievērojamus līdzekļus, skaidroja G. Bērziņš.
Uz vaicāto, vai I. Koļegova ir gatava izmantot Igaunijas pieredzi, viņa atbildēja: «Ārvalstu labās prakses studēšana iesākumā būs viens no svarīgiem darbiem, bet nedomāju aprobežoties tikai ar Igauniju.» Viņa savu darbību vēloties orientēt uz to, lai palīdzētu uzņēmējiem «viegli un saprotami nomaksāt nodokļus». D. Reizniece-Ozola uzsvēra - esot viens skaidrs mērķis, pēc kā izpildes arī vērtēs VID un tās vadības darbu, un tā ir nodokļu ieņēmumu palielināšana. To varot panākt ar efektīvu noziedzības apkarošanu un draudzīgu attieksmi pret uzņēmējiem, atvieglojot viņiem nodokļu nomaksu.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma informēja, ka šaubas ir radījusi VID ģenerāldirektora amata kandidātes I. Koļegovas amatpersonas deklarācija, kuras patiesumu varot izpētīt, tikai veicot nodokļu auditu. Pērn I. Koļegova sev un brālim piederošajā koka palešu ražošanas uzņēmumā SIA Pallogs dividendēs saņēmusi 320 000 eiro un tieši tādu pašu summu atdāvinājusi brālim un citam viņa uzņēmumam Cones Construction, ziņoja LTV. Līdzīgi dāvinājumi vai aizdevumi veikti arī citos gados. Pēc tikšanās ar finanšu ministri I. Koļegova, atbildot žurnālistiem, skaidroja, ka tā ir pilnīgi likumīga situācija un ir nomaksāti visi nodokļi, bet, tā kā uzņēmumā strādā tikai brālis, tad I. Koļegova viņam atdodot godīgi nopelnīto naudu. Dažādu privātu iemeslu dēļ viņai nav bijis laika nokārtot dokumentus, lai izņemtu savu vārdu no uzņēmuma līdzīpašnieku saraksta, ko sola izdarīt, bet šonedēļ brālis esot komandējumā.