Gandrīz visiem minimālā
Jau 2014. gadā, kad runāja par minimālās algas palielināšanu par 40 eiro, pašvaldības nebija apmierinātas. Tolaik Ciblas novada pašvaldības izpilddirektore Ināra Sprudzāne Dienai sacīja, ka gandrīz visi pašvaldības iestāžu darbinieki saņem minimālo algu, un, ja tā būs jāpalielina, būs jādomā, kur ņemt līdzekļus. Toreiz tāds kāpums tika apstiprināts, bet arī tagad mazo novadu pašvaldības nav gatavas atkal atalgojumu palielināt gandrīz par 40 eiro. I. Sprudzāne norāda, ka tas būtu grūti, jo ar minimālā sliekšņa celšanu atalgojums būs jāsamēro arī citiem. Turklāt, ja pašvaldība vēl kaut kā galā tiks, tad grūtāk klāsies uzņēmējiem. Pierobežā nav daudz darba vietu, bet tur, kur tās ir, pārsvarā tiek maksāta minimālā alga. No otras puses 10 eiro pielikumu, kas būtu kompromiss, izpilddirektore sauc par smieklīgu, sakot, ka tad labāk neko nemainīt. Ja valdība vienosies tomēr algu strauji palielināt, jābūt skaidram pamatojumam, kur tam rast līdzekļus. Latvija šobrīd neesot gatava skriet pakaļ Eiropai, uzskata I. Sprudzāne.
Līdzīgi domā arī Baltinavas novada pašvaldības vadītāja Lidija Siliņa. Protams, skatoties no darba ņēmēja puses, minimālās algas paaugstināšana ir atbalstāma, taču no otras puses pašvaldībai un uzņēmējiem tas sagādātu galvassāpes. Patlaban ir grūti prognozēt, kur tam rastu naudu. Nāktos atņemt kādām novadā īstenotām programmām. Otrkārt, paaugstinot minimālo algu, samazinās starpība starp speciālistu atalgojumu. Būtībā apkopējs pelnītu gandrīz tikpat cik kādas jomas eksperts ar krietni lielāku atbildību. Līdz ar to pašvaldībai būtu jāceļ atalgojums arī citiem, lai nezustu motivācija. To mazo pašvaldību budžeti nespētu atļauties. Arī te Dienai uzsver - ja minimālais atalgojums tiks palielināts, valdībai jādomā, kā pašvaldībām to kompensēt. «Mēs, protams, būtu priecīgi, ja mums cilvēki varētu saņemt vairāk, jo laukos tiešām uz minimuma strādā ļoti daudzi, bet, ja nebūs nekāda mehānisma, kas kompensē, tad vienkārši pašvaldībām būs jāsamierinās ar to, ka nebūs naudas attīstībai vai arī vienkārši nespēsim to pildīt,» piebilst pašvaldības vadītāja.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai norāda, ka strauju minimālās algas celšanu neatbalsta. Ir jāseko, lai algas pieaugums nepārsniedz produktivitātes pieaugumu. Pastāv arī risks, ka daļa uzņēmumu savu darbību pārtrauks vai meklēs iespējas, kā apiet likumu. Jāstrādā būtu vairāk pie tā, lai pārskatāmā laikā Latvijā vidējās algas lielums būtu vismaz 70% no Eiropas Savienības vidējā atalgojuma, liekot uzsvaru uz to, lai samazinās to cilvēku daudzums, kas saņem zemāko atalgojumu.
Sociāli aizsargātāki
Diskusijas izraisījuši arī labklājības ministra Jāņa Reira (Vienotība) izteikumi, ka no nākamā gada darba devējiem sociālās apdrošināšanas iemaksas par katru darbinieku būs jāveic no pilnas slodzes darba algas. Tādējādi darba devējs vairs nevarēs mākslīgi samazināt slodzi. Tas radījis pārpratumus. Kā Dienai skaidro LM pārstāve Marika Kupče, tas attieksies tikai uz tiem, kas nesaņem pat minimālo algu. No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2% apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par minimālo darba algu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šie cilvēki sev «nevarēs nopelnīt» pat minimālo pensiju. Nākamgad gan vēl paredzēts pārejas periods, kad obligātas sociālās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no minimālās algas. Turklāt par šo jautājumu diskusiju vairs nebūs, tas apstiprināts jau 2015. gadā sadarbībā ar citām ministrijām. Arī J. Endziņš min, ka nozare pārmaiņām būtībā ir sagatavojusies un virziens ir pareizs, taču uztraukums ir arī par dažām aplamībām. Piemēram, cilvēkam, par kuru jau tiek maksātas sociālās iemaksas lielā apmērā pamatdarbā, tās vēl jāmaksā arī, strādājot savā mikrouzņēmumā. Viņš gan cer, ka līdz gada beigām jautājumi, kas skar mazo biznesu, tiks sakārtoti.