Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Miljoni, lai jaunieši izdarītu izvēli

Šogad, kā arī turpmākos pāris gadus plānots ieguldīt aptuveni piecus miljonus eiro, lai Latvijā sakārtotu karjeras izglītību skolās. Pašlaik to izglītības iestāžu skaits, kurās šādi speciālisti strādā kaut nelielu slodzi, nav pat simts. Līdz ar to ir risks, ka nesamazināsies to jauniešu skaits, kuri ne mācās, ne strādā, kā arī nepieaugs skolēnu interese par valstij svarīgām nozarēm. Līdz šim lielā mērā viss bijis atkarīgs no izglītības iestādes vadības izpratnes.

Situācija nav spoža

Tikai 86 karjeras konsultanti šajā mācību gadā strādājuši skolās, turklāt lielākoties nepilnu slodzi. Piecas pilnas darba dienas strādājuši tikai pieci pedagogi karjeras konsultanti. Domājot par skolēnu karjeras iespējām, protams, sarakstā var likt ekskursijas, profesiju izpētes projektus un citas aktivitātes, bet arī tās nav nodrošinātas visā Latvijā un sistemātiski. Valsts izglītības attīstības aģentūras Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte Nora Kalēja Dienai skaidro, ka ar šiem jautājumiem strādāts tur, kur bijusi vadības izpratne. Citur karjeras izglītība nav bijusi vispār vai arī šis darbs uzticēts kādam no skolotājiem.

Lai sakārtotu sistēmu, trūkst arī speciālistu. Patlaban četrās augstskolās ir maģistra programma Karjeras konsultants, un līdz 2015. gadam to bija pabeiguši 313 kvalificēti karjeras konsultanti, taču skolās lielākā daļa no viņiem nestrādā.

Rezultātā karjeras izglītība Latvijā ir nepilnīga un fragmentāra, un tas tikai palielina risku, ka turpināsies disproporcija starp izglītojamo skaitu vispārējās un profesionālajās skolās. 2015. gadā vien aptuveni 40% pamatskolas beidzēju izvēlējās arodskolas. Nepieaugs arī skolēnu vēlme apgūt dabaszinātņu un eksaktos mācību priekšmetus. Nesamazināsies to jauniešu skaits, kuri nemācās un vienlaikus nestrādā. Pēc Eurostat datiem, 2015. gada sākumā vecumā no 15 līdz 19 gadiem Latvijā tādi bija 43,9 tūkstoši.

Plāns ir vērienīgs

Lai situāciju vērstu par labu, turpmākajos četros gados no Eiropas struktūrfondiem un valsts budžeta plānots ieguldīt vairāk nekā 23 miljonus eiro. Rezultātā būtu vienots karjeras izglītības modelis visās skolās. Runājot konkrētos skaitļos, mērķis ir panākt, lai šogad viens karjeras konsultants ir uz 2000 skolēniem, bet jau gadu vēlāk viens cilvēks strādātu ar 700 bērniem un 2020. gadā karjeras konsultants nodrošinātu konsultācijas 600 skolēniem. N. Kalēja skaidro, ka skolām būtu konkrēts paraugplāns. Nebūtu vairs tādas situācijas, ka viena skola brauc tikai ekskursijās, bet citur bērni tikai pilda testus.

Projektu reāli varētu sākt īstenot ar pilnu jaudu šā gada oktobrī, un liela plāna sastāvdaļa ir darbs ar skolu vadību, izglītības pārvaldēm, pašvaldībām, lai radītu vienotu izpratni. Nākamais solis būs sadarbības līgumu slēgšana ar pašvaldībām, lai tās, saņemot finansējumu, arī nodrošinātu karjeras izglītības konsultantu. Tajā pašā laikā tiks turpinātas iesāktās aktivitātes, piemēram, karjeras nedēļa un citi projekti.

Cita prioritāte

Skatoties uz plānu kopumā, Krāslavas novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne uzskata, ka tas problēmu laukos neatrisinās. Šis ir viens no novadiem, kurā skolās nav neviena karjeras konsultanta. Tam bijuši vairāki iemesli. Pirmkārt, nav bijušas brīvas štata vienības, jo iespējas algot karjeras konsultantu ir tikai no pašvaldības finansējuma, bet naudas trūkst. Otrkārt, nav arī pieteicies neviens darba meklētājs, kuram būtu atbilstoša izglītība.

Skatoties uz nākotnes plāniem, L. Miglāne ir skeptiska. Atbilstoši jaunajam pedagogu darba samaksas modelim viens karjeras konsultants ir uz noteiktu skolēnu skaitu. Līdz ar to būs jāmeklē speciālists, kurš būtu gatavs strādāt vairākās izglītības iestādēs vienlaikus. Tas nozīmē, ka cilvēkam pašam jābraukā pa laukiem, pa ceļiem, kas dažkārt pat nav izbraucami. Turklāt jāskatās novada specifika. L. Miglāne uzskata, ka svarīgāk ir nodrošināt logopēdu nekā karjeras konsultantu.

Atšķirīgā izpratne par prioritātēm un vajadzīgajiem speciālistiem ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā situācija ir tik dažāda. Ļoti daudzās izglītības iestādēs priekšroka dota logopēdam vai sociālajam darbiniekam, piebilst N. Kalēja. Taču karjeras izglītība būtu jāsāk jau no 1. klases atbilstoši vecumposmam, lai bērns būtu sagatavots pieņemt lēmumu.

Ideāls ārzemēs

Ar pašreizējo situāciju nav apmierināta arī Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja karjeras konsultante Inta Lemešonoka. Viņa Dienai norāda, ka šī joma atstāta novārtā. Skatoties uz nākotnes ieceri - viens konsultants uz 600 skolēniem -, speciāliste uzsver, ka ar to nepietiek. Individuālajai konsultācijai vajadzētu ilgt vismaz pusotru stundu, bet šādi strādāt ar katru bērnu nebūs iespējams. Jāņem vērā, ka Latvijā nemaz nav tik daudz cilvēku, kuriem būtu izglītība šajā jomā, bet skolotāji, kam varētu šādus pienākumus uzticēt, nav tik kompetenti. Savukārt profesionālie konsultanti nav gatavi strādāt skolās par pašreizējo atalgojumu. Risku, ka lielo plānu var neizdoties īstenot tieši cilvēkresursu dēļ, atzīst arī N. Kalēja. Viņa atzīmē, ka jautājums būs arī par cilvēku personisko ieinteresētību vispār strādāt skolā.

I. Lemešonoka vislabāko variantu novērojusi Zviedrijā un Norvēģijā. Tur 8. klasē skolēns jau redz savu tālāko izglītību gan vidējā, gan augstākajā līmenī un pat zina uzņēmumu, kurā viņš strādās. Tas ir panākts, jo katrā skolā ir karjeras konsultēšanas centrs, kurā ir nevis viens, bet četri konsultanti, kas strādā kopā ar sociālo darbinieku un psihologu. Latvijā katrā skolā vajadzētu būt vismaz vienam karjeras konsultantam, kurš strādā pilnu slodzi, neatkarīgi no bērnu skaita, uzskata I. Lemešonoka. Tas gan līdz 2020. gadam plānos nav ietverts. Tikai lielās skolas varēs nodrošināt atsevišķu štata vietu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Karjeras izglītība

2012./2013. mācību gadā bija 54 karjeras konsultanti, šajā - 86.
Mērķis ir 2017. gadā nodrošināt vienu karjeras konsultantu uz 700 skolēniem, 2020. gadā - vienu uz 600 bērniem.
Kopējais finansējums plāna realizēšanai plānots
23 897 588 eiro - lielākā daļa no Eiropas struktūrfondiem.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?