Situācija nav spoža
Tikai 86 karjeras konsultanti šajā mācību gadā strādājuši skolās, turklāt lielākoties nepilnu slodzi. Piecas pilnas darba dienas strādājuši tikai pieci pedagogi karjeras konsultanti. Domājot par skolēnu karjeras iespējām, protams, sarakstā var likt ekskursijas, profesiju izpētes projektus un citas aktivitātes, bet arī tās nav nodrošinātas visā Latvijā un sistemātiski. Valsts izglītības attīstības aģentūras Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte Nora Kalēja Dienai skaidro, ka ar šiem jautājumiem strādāts tur, kur bijusi vadības izpratne. Citur karjeras izglītība nav bijusi vispār vai arī šis darbs uzticēts kādam no skolotājiem.
Lai sakārtotu sistēmu, trūkst arī speciālistu. Patlaban četrās augstskolās ir maģistra programma Karjeras konsultants, un līdz 2015. gadam to bija pabeiguši 313 kvalificēti karjeras konsultanti, taču skolās lielākā daļa no viņiem nestrādā.
Rezultātā karjeras izglītība Latvijā ir nepilnīga un fragmentāra, un tas tikai palielina risku, ka turpināsies disproporcija starp izglītojamo skaitu vispārējās un profesionālajās skolās. 2015. gadā vien aptuveni 40% pamatskolas beidzēju izvēlējās arodskolas. Nepieaugs arī skolēnu vēlme apgūt dabaszinātņu un eksaktos mācību priekšmetus. Nesamazināsies to jauniešu skaits, kuri nemācās un vienlaikus nestrādā. Pēc Eurostat datiem, 2015. gada sākumā vecumā no 15 līdz 19 gadiem Latvijā tādi bija 43,9 tūkstoši.
Plāns ir vērienīgs
Lai situāciju vērstu par labu, turpmākajos četros gados no Eiropas struktūrfondiem un valsts budžeta plānots ieguldīt vairāk nekā 23 miljonus eiro. Rezultātā būtu vienots karjeras izglītības modelis visās skolās. Runājot konkrētos skaitļos, mērķis ir panākt, lai šogad viens karjeras konsultants ir uz 2000 skolēniem, bet jau gadu vēlāk viens cilvēks strādātu ar 700 bērniem un 2020. gadā karjeras konsultants nodrošinātu konsultācijas 600 skolēniem. N. Kalēja skaidro, ka skolām būtu konkrēts paraugplāns. Nebūtu vairs tādas situācijas, ka viena skola brauc tikai ekskursijās, bet citur bērni tikai pilda testus.
Projektu reāli varētu sākt īstenot ar pilnu jaudu šā gada oktobrī, un liela plāna sastāvdaļa ir darbs ar skolu vadību, izglītības pārvaldēm, pašvaldībām, lai radītu vienotu izpratni. Nākamais solis būs sadarbības līgumu slēgšana ar pašvaldībām, lai tās, saņemot finansējumu, arī nodrošinātu karjeras izglītības konsultantu. Tajā pašā laikā tiks turpinātas iesāktās aktivitātes, piemēram, karjeras nedēļa un citi projekti.
Cita prioritāte
Skatoties uz plānu kopumā, Krāslavas novada pašvaldības Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne uzskata, ka tas problēmu laukos neatrisinās. Šis ir viens no novadiem, kurā skolās nav neviena karjeras konsultanta. Tam bijuši vairāki iemesli. Pirmkārt, nav bijušas brīvas štata vienības, jo iespējas algot karjeras konsultantu ir tikai no pašvaldības finansējuma, bet naudas trūkst. Otrkārt, nav arī pieteicies neviens darba meklētājs, kuram būtu atbilstoša izglītība.
Skatoties uz nākotnes plāniem, L. Miglāne ir skeptiska. Atbilstoši jaunajam pedagogu darba samaksas modelim viens karjeras konsultants ir uz noteiktu skolēnu skaitu. Līdz ar to būs jāmeklē speciālists, kurš būtu gatavs strādāt vairākās izglītības iestādēs vienlaikus. Tas nozīmē, ka cilvēkam pašam jābraukā pa laukiem, pa ceļiem, kas dažkārt pat nav izbraucami. Turklāt jāskatās novada specifika. L. Miglāne uzskata, ka svarīgāk ir nodrošināt logopēdu nekā karjeras konsultantu.
Atšķirīgā izpratne par prioritātēm un vajadzīgajiem speciālistiem ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā situācija ir tik dažāda. Ļoti daudzās izglītības iestādēs priekšroka dota logopēdam vai sociālajam darbiniekam, piebilst N. Kalēja. Taču karjeras izglītība būtu jāsāk jau no 1. klases atbilstoši vecumposmam, lai bērns būtu sagatavots pieņemt lēmumu.
Ideāls ārzemēs
Ar pašreizējo situāciju nav apmierināta arī Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja karjeras konsultante Inta Lemešonoka. Viņa Dienai norāda, ka šī joma atstāta novārtā. Skatoties uz nākotnes ieceri - viens konsultants uz 600 skolēniem -, speciāliste uzsver, ka ar to nepietiek. Individuālajai konsultācijai vajadzētu ilgt vismaz pusotru stundu, bet šādi strādāt ar katru bērnu nebūs iespējams. Jāņem vērā, ka Latvijā nemaz nav tik daudz cilvēku, kuriem būtu izglītība šajā jomā, bet skolotāji, kam varētu šādus pienākumus uzticēt, nav tik kompetenti. Savukārt profesionālie konsultanti nav gatavi strādāt skolās par pašreizējo atalgojumu. Risku, ka lielo plānu var neizdoties īstenot tieši cilvēkresursu dēļ, atzīst arī N. Kalēja. Viņa atzīmē, ka jautājums būs arī par cilvēku personisko ieinteresētību vispār strādāt skolā.
I. Lemešonoka vislabāko variantu novērojusi Zviedrijā un Norvēģijā. Tur 8. klasē skolēns jau redz savu tālāko izglītību gan vidējā, gan augstākajā līmenī un pat zina uzņēmumu, kurā viņš strādās. Tas ir panākts, jo katrā skolā ir karjeras konsultēšanas centrs, kurā ir nevis viens, bet četri konsultanti, kas strādā kopā ar sociālo darbinieku un psihologu. Latvijā katrā skolā vajadzētu būt vismaz vienam karjeras konsultantam, kurš strādā pilnu slodzi, neatkarīgi no bērnu skaita, uzskata I. Lemešonoka. Tas gan līdz 2020. gadam plānos nav ietverts. Tikai lielās skolas varēs nodrošināt atsevišķu štata vietu.