Soft prasmju nozīme pieaug teju ikvienā amatā, jo mainās pašas profesijas, - šodien ir maz tādu, kurās visa mūža garumā vari darīt vienu un to pašu vai kurās visu dienu vari ne ar vienu nekontaktēties, skaidro organizāciju psiholoģe un konsultāciju uzņēmuma O.D.A. vadītāja Gitāna Dāvidsone. «Komunikācija pieaug gan organizācijās pašās, gan uz ārpusi. Klāt nākusi arī aizvien augošā orientācija uz klientu,» viņa komentē, kāpēc soft prasmēm nu tiek pievērsta tik liela uzmanība.
Primārais - atsaucība
Darba devēju acīs šobrīd visaugstāk kotējas tās «mīkstās» kompetences, kas saistās ar sociālajām prasmēm, - komunikācijas prasmes, prasme strādāt ar klientu, strādāt komandā, stāsta G. Dāvidsone. Vajadzīgas arī prasmes mācīties, kas ietver ne vien jaunas zināšanas, bet arī spēju mainīt savu uzvedību, būt elastīgam, attīstīties. «Pieprasītas ir prasmes, kas saistās ar personību, - iniciatīva, atbildības uzņemšanās, lēmumu pieņemšana. Gribu uzsvērt arī emocionālo inteliģenci, kas ir paškontrole, empātija, stresa vadības prasmes u. c.,» eksperte raksturo.
Lai gan ir jomas, kurās no soft prasmēm faktiski sastāv pati profesija (pārdošana, klientu serviss u. c.), šīs prasmes ir vienlīdz svarīgas arī profesionāli specifiskākos amatos, jo neviens nekur vairs nestrādā pilnīgi izolēti no kolēģiem, klientiem, partneriem. Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa stāsta, ka tūrisma un viesmīlības nozarē ļoti daudzi uzņēmumi pieprasa un potenciālajos darbiniekos vērtē gandrīz tikai soft skills, savukārt Zanda Šmate, Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta departamenta direktore, teic, ka šeit, pieņemot darbā vai paaugstinot darbiniekus, viņu soft un hard prasmes tiek vērtētas mijiedarbībā, vienoti. Z. Šmate piebilst, ka sevišķi būtiska ir darbinieka emocionālā inteliģence - spēja saprast, analizēt, izpaust un kontrolēt savas emocijas, izprast apkārtējo emocijas, izrādīt empātiju. «Svarīgas ir spējas sadarboties un ieklausīties citu viedoklī, sniegt un saņemt atgriezenisko saiti. Novērtējam, ja darbinieks spēj izteikties un proaktīvi piedāvāt risinājumus, kā arī pats strādā, lai attīstītu sevi. Tāpat mainās dažādu amatu saturs un palielinās informācijas apjoms, tāpēc svarīgi prast uzdot pareizos jautājumus un domāt kritiski,» viņa saka.
Arī IT nozarē līdz ar labām profesionālajām prasmēm no svara ir soft kompetences, norāda uzņēmumā Exigen Sevices. «Manuprāt, tās ir lietas, kuras cilvēkam nevar iemācīt - tās vai nu ir, vai nav. Svarīgākā noteikti ir attieksme kā tāda - gan pret savu darbu, gan kolēģu paveikto,» saka Kristaps Muzikants, Programmizstrādes biznesa centra vadītājs. Austris Vasiļevskis, starptautisko projektu izstrādes vadītājs, papildina: «Primārā prasme - atsaucība it visā!» Viņa pieredzē IT speciālistiem, kam ir arī labas soft skills, spīd plašākas karjeras iespējas un daudzveidīgāka attīstība.
Neko vairāk nevajag?
Vērtējot darbinieku soft prasmes, K. Muzikants gan atzīst, ka IT industrijā strādājošajiem nereti vieglāk ir komunicēt ar datoru, nevis blakus esošo kolēģi. «Vēl mums Latvijā cilvēki noteikti nav gatavi paust savu viedokli un nostāju par lietām, kas ir ačgārnas un varētu tikt darītas citādi,» viņš saka.
Daļa no tiem, kas darba tirgū ir jau ilgāku laiku, neapzinās soft prasmju svarīgumu, jo tās viņiem nav mācītas, līdz šim nav prasītas un nav arī īpaši novērtētas, teic G. Dāvidsone. «Tieši tāpēc uzņēmumos darbiniekiem pārsvarā māca tieši šīs prasmes, jo ir jūtams, ka to pietrūkst,» viņa saka. Tomēr soft prasmju līmenis saistās arī ar pašu cilvēku - kā viņš saprot, kas ir labs speciālists, ko no viņa gaida. «Ar tiem, kuri to sapratuši un nostājušies uz attīstības ceļa, viss ir kārtībā. Taču ir grūti mainīt to cilvēku uzskatus, kas domā - man ir divi diplomi profesijā un neko vairāk nevajag! Kaut tajā pašā laikā ar viņu neviens īsti negrib kopā strādāt, jo viņš ir iedomīgs, negrib sadarboties utt. Soft prasmes nevar iemācīt, ja cilvēks tās negrib mācīties, nesaprot, kā viņam pietrūkst un kāpēc tas būtu vajadzīgs.»
Z. Šmate ievērojusi, ka cilvēki Latvijā sāk vairāk piedomāt pie soft prasmju attīstīšanas, jo šo prasmju līmenis ir ļoti dažāds - tie, kas jau strādājuši korporatīvajā vidē, tās ir pilnveidojuši darbā, turpretim jauniešiem tās nereti ir izaicinājums. A. Doniņa gan Latvijas jauniešus raksturo kā atbildīgus, apzinīgus, ar labu prasmi sazināties svešvalodās un spēju sastrādāties komandā. Tiesa, salīdzinot ar Āzijas un Amerikas vienaudžiem, eiropieši ir mazāk uzņēmīgi un droši par savām spējām, piemēram, piesakoties uz praksi vai brīvprātīgo darbu. Pēdējos gados sāk izpausties arī cita problēma - jauniešu spēja komunicēt.
Izkopt var praktizējot
Pateicoties dažādiem jaunatnes projektiem, arī skolām, kas vairāk sākušas pievērsties soft prasmju apguvei, jauniešiem patlaban veidojas labāka izpratne par «mīksto» kompetenču nozīmi; vairāk iespēju tās attīstīt ir arī pieaugušajiem. Tomēr, kā norāda G. Dāvidsone, šo prasmju izkopšana atkarīga nevis no cilvēka vecuma, bet no personības, attieksmes un praktizēšanas. Soft prasmes var novērtēt un attīstīt tikai tad, ja tiek saņemta reakcija no citiem. Uzņēmumi arvien vairāk cenšas attīstīt atgriezeniskās saites kultūru - lai cilvēki jūt, kas ir viņu stiprās un vājās puses, kas vēl jāpamācās, stāsta G. Dāvidsone. Z. Šmate gan piebilst - mūsu sabiedrībai raksturīgi, ka atgriezenisko saiti gribam saņemt, bet ne vienmēr esam gatavi sniegt. Tomēr, viņasprāt, soft prasmes var attīstīt, tikai tās praktizējot, turklāt tas ir ilgstošs un nepārtraukts process, kur būtiska sevis paša vērtēšana, saprašana un analīze.
«Mīksto» prasmju izkopšanā var palīdzēt dažādu praktisku kursu apmeklēšana un, kā smaidot norāda A. Vasiļevskis, citi cilvēki, pasniedzēji, komandas un projektu biedri, lomu spēles, simulācijas, arī… alus. «Jāļauj cilvēkiem izteikt viedokli un nevajag to uzreiz noslaucīt līdz ar zemi. Jāiesaista darbinieki, kolēģi problēmu risināšanā, dodot iespēju uzņemties atbildību un pašiem tikt galā. Bet pamatā viss sākas no ģimenes un apkārtējās vides,» piebilst K. Muzikants.
Savukārt Turības Starptautiskā tūrisma fakultātē studenti soft kompetences var mērķtiecīgi attīstīt, paralēli studijām iesaistoties Profesionālās un personīgās pilnveides programmā, kurā ietilpst dažādas aktivitātes un iegūstams arī attiecīgs sertifikāts. «Piemēram, brīvprātīgas labdarības iniciatīvas veicina studējošo izpratni par sociālo atbildību, spēju strādāt komandā, komunikāciju, atbildību. Studentu aktivitātes vidusskolās (lekciju, semināru vadīšana u. c.) attīsta līderības prasmes. Programma paredz arī pilnveidot profesionālās prasmes, papildus lekcijām apmeklējot nozares profesionāļu diskusijas, seminārus,» stāsta A. Doniņa.