Cigarešu kontrabanda nav tikai Latvijas problēma, bet gan visas Eiropas, pat visas pasaules mēroga problēma. Eiropas Savienībā tiek uzskatīts - cigarešu kontrabandas nodarītie zaudējumi ir 10-12 miljardi eiro gadā. Organizētās noziedzības pasaules pārstāvji sapratuši, ka ar cigarešu kontrabandu iespējams gūt lielu peļņu.
Varbūt Latvijā problēma ir arī tā, ka pircējam nav pietiekami lielas izpratnes par to, ka nevajag pirkt kontrabandas cigaretes, pat ja tās maksā lētāk par oficiāli nopērkamajām cigaretēm?
Protams, pieprasījums ir ļoti būtisks faktors. Kad tiek runāts par to, kā cīnīties ar narkomāniju, vienmēr tiek uzsvērts, ka jācīnās gan ar piedāvājumu, gan ar pieprasījumu. Tāpat arī, cīnoties ar cigarešu kontrabandu, ne tikai jāapkaro piedāvājums, bet arī jāmazina pieprasījums. Ja Latviju salīdzina ar Igauniju un Somiju, tad Latvijā pieprasījums pēc nelegālajām cigaretēm ir daudz augstāks nekā kaimiņvalstī Igaunijā vai Somijā. Tāpēc, pat ja mēs Latvijā atklājam daudz vairāk kontrabandas cigarešu nekā atklāj mūsu kolēģi Igaunijā vai kolēģi Somijā - valstīs, kurām tāpat kā Latvijai arī ir gara robeža ar Krieviju, - jāatzīst, ka nelegālais cigarešu tirgus Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā Igaunijā vai Somijā. Igaunijā un Somijā pieprasījums pēc kontrabandas cigaretēm ir mazāks nekā Latvijā, jo sabiedrības neiecietība pret nelegālu preču iegādi Igaunijā un Somijā ir augstāka nekā Latvijā. Var teikt, ka abās minētajās valstīs sabiedrības apziņas līmenis šajā jautājumā ir augstāk attīstīts nekā mūsu valstī.
Latvija bieži tiek salīdzināta ar Igauniju, uzsverot, ka Igaunija ir Latvijai soli priekšā. Tātad arī izpratne par to, ka pirkt kontrabandas cigaretes ir slikti, Igaunijā ir augstāk attīstīta?
Jā, nevar noliegt to, ka mūsu valsts tiešām var daudz mācīties no Igaunijas. Te gan jāpiebilst, ka mēs no mūsu Igaunijas kaimiņiem varam mācīties arī to, ka nevajag daudz un skaļi runāt par savām nebūšanām. Objektīvi vērtējot, arī Igaunijā vēl daudzas lietas ir jāsakārto. VID darbības jomā ir lietas, kurās Latvija Igaunijai jau ir soli priekšā. Te jāpiemin, ka tā dēvētajā nelegālajā akcīzes tirgū eksistē ne tikai kontrabanda, bet arī ražošana - gan nelegālā alkohola ražošana, gan nelegālo cigarešu ražošana - turklāt kreisās produkcijas ražošana var notikt oficiāli izveidotās un legāli strādājošās ražotnēs un var notikt arī pilnīgi nelegālās ražotnēs. Lai apkarotu nelegālo akcīzes preču izplatību, daudz var darīt ar preventīviem līdzekļiem. Lai ražotu cigaretes, nepieciešams izejmateriāls, un Latvijā tabakas lapas ir ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas nozīmē, ka to pārvietošanai jānotiek ar akcīzes preču stingrās uzskaites pavaddokumentiem, turklāt šādu preču pārvietošanas laikā jānodrošina galvojums. Ja šādas preces kaut kur pazūd, tad tam jau ir finansiālas sekas. Mēs arī aicinām harmonizēt akcīzes preču sarakstu, jo, kamēr cigarešu ražošanas izejviela nav aplikta ar akcīzes nodokli, noziedzniekiem pastāv iespēja sūtīt tabakas lapas ar tā dēvēto brīvo pavadzīmi uz Igauniju. Pārvadājums nekādā veidā netiek ne ierobežots, ne kontrolēts ar stingro uzskaiti, ne ar galvojumu, ne ar īpašas elektroniskās uzskaites palīdzību. Es ar to gribēju pateikt, ka ir lietas, kurās Latvija Igaunijai ir soli priekšā.
Kā vērtējat sadarbību ar tirgotājiem kontrabandas apkarošanā? Nav noslēpums, ka sabiedrībā iesakņojies stereotips - joprojām, ejot pa dažu labu tirgu, var saņemt piedāvājumu iegādāties neizprotamas izcelsmes cigaretes. Varbūt tas ir novecojis stereotips?
Nevar noliegt, ka šāda problēma pastāv joprojām. Mēs veicam kontrolpirkumus tirgos. Esam piefiksējuši, ka kopš 2015. gada vasaras nelegālās cigarešu paciņas Winston cena pieaugusi aptuveni par 50 centiem. Es uzsveru - nelegālās cigarešu paciņas. Nelegālās cigarešu paciņas cena ir apmēram 2,20-2,30 eiro, bet veikalā šādu cigarešu paciņu pilnīgi legāli var nopirkt par 2,80 eiro. Nelegālās cigarešu paciņas cena tuvojas legāli nopērkamās cigarešu paciņas cenai, un tas cigarešu lietotājus mudina domāt, vai vērts sevi pazemot, vēršoties pie nelegālajiem tirgoņiem un iegādājoties kontrabandas preci. Jāpiebilst arī, ka nelegālās produkcijas pārdošana tirgos nav tikai Latvijas problēma, bet gan ļoti daudzu valstu problēma. Te aktuāls jautājums, protams, ir par to, ko var darīt paši tirgotāji un ko var darīt amatpersonas, kas ir atbildīgas par tirgus teritoriju. VID redzējums ir, ka tirgus ar savu iekšējo kontroles sistēmu un savu apsardzes sistēmu varētu izstumt nelegālos tirgoņus ārā no tirgus teritorijas - vienalga, kur, kaut vai uz ielām. Ja tirgus amatpersonas apgalvo, ka to nevar izdarīt, tad mana atbilde ir - pamēģiniet paņemt ābolu kasti, nostāties, piemēram, Centrāltirgū un sākt tirgoties. Kāds tirgus apsardzes darbinieks vai tirgus amatpersona momentā būs klāt. Pat kauns, ka gadiem ilgi jārunā par tirgus faktoru saistībā ar kontrabandas cigaretēm, jo paši tirgus pārstāvji nelegālo cigarešu tirgošanas izskaušanai var darīt ļoti daudz. Turklāt tā dēvētā spaisa tirgošanas izskaušana pierāda, ka, ja ir vēlēšanās, nelegālās tirgotas var izskaust arī plašākā - pilsētvides - mērogā.
Tātad jūs uzskatāt, ka tirgus amatpersonām šajā jautājumā joprojām ir, ko darīt, lai novērstu kontrabandas cigarešu tirgošanu?
Tirgus amatpersonām nenoliedzami šajā jomā ir, ko darīt, bet tāpat arī mums, VID, vēl ir, ko darīt, un arī policijai ir, ko darīt. Mēs zinām, ka, tiklīdz tirgū parādās uniformās tērpti cilvēki, sāk darboties īpaša ziņošanas sistēma, daži tirgotāji uzreiz pazūd, kioski un citas telpas, kurās glabājas nelegālās cigaretes, ātri tiek aizslēgtas. Ar šo kontrizlūkošanas metodiku, kas darbojas tirgū, gan varētu tikt galā pats tirgus ar savu apsardzes sistēmu.
Kompānijas Nielsen pētījums rāda, ka lielākā daļa - 66,3% - kontrabandas cigarešu Latvijā tiek ievestas no Baltkrievijas. Kāpēc tieši no Baltkrievijas?
Baltkrievijas cigaretes starptautiskajā mērogā vērtējamas kā ļoti lētas. Pat no Krievijas saņemti signāli, ka šīs valsts nelegālo cigarešu tirgū konstatētas Baltkrievijā ražotās cigaretes. Baltkrievijas cigaretes savu nelegālo tirgus daļu iekaro arī Krievijā, un iemesls tam ir tieši Baltkrievijas cigarešu lētums - jo lētākas ir cigaretes izcelsmes valstī, jo lielāka peļņa, izmantojot cenas starpību, būs noziedzniekam. Pat atmaksājas kontrabandas cigaretes vest līdz Krievijas vidienei, frēzēt dēļus, kraut cigaretes dēļos un pēc tam vest uz Latviju, kur mēs šādās darbībās iesaistītos cilvēkus aizturējām. Ir gadījumi, kad Baltkrievijas cigaretes ienāk ar jūras transportu - tās aizgājušas līdz pat Apvienotajiem Arābu Emirātiem un pēc tam ar jūras transportu nonākušas Latvijā. Savukārt iemesls Baltkrievijas cigarešu lētumam saistīts ar Grodņas rūpnīcu. Šīs rūpnīcas produkcija licencēta tikai Baltkrievijas iekšējam tirgum, bet ražošanas apjoms daudzkārt pārsniedz to, ko Baltkrievija pati var patērēt, un pārprodukciju no Baltkrievijas tirgus cenšas izvest ārā. Turklāt, ja Baltkrievijā tiek veikti nelegālu cigarešu aizturējumi, tās tiek nevis iznīcinātas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, bet otro reizi realizētas, lai valstij dotu ienākumus.
Vai zemās degvielas cenas oficiālajās tirdzniecības vietās varētu būtu iemesls tam, ka saskaņā ar VID ģenerāldirektores teikto degvielas kontrabanda no Krievijas Latvijā nav īpaši aktuāla?
Var gadīties, ka pēkšņi mēs atklājam vērienīgu kontrabandas degvielas apjomu, bet tas, kas mazina riskus, ir draudzīgās cenas degvielas uzpildes stacijās. Zemās cenas degvielas uzpildes stacijās veicina to, ka zūd pieprasījums pēc nelegālās degvielas. Nelegālo tirgu mums izdevies ļoti būtiski samazināt, it īpaši benzīna jomā. Dīzeļdegvielas jomā - arī, bet ne tik strauji. Lielākais drauds un izcelsmes avots varētu būt no lielajiem kravas transporta līdzekļiem nolietā degviela. Daudzi autovadītāji, kas šķērso Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu, cenšas piepildīt pilnas bākas, kas nav aizliegts - ja vien tās nav papildus ierīkotās tvertnes. Diemžēl gadās, ka degviela tiek izmantota nevis transportlīdzekļa turpmākai darbināšanai, bet pārdošanai. Tas var būt paša automašīnas šofera mazais, nelegālais bizness vai arī vairāku cilvēku organizēts apjomīgs nelegālais bizness.
VID ģenerāldirektore arī norādīja, ka uz Latviju, izmantojot pasta pakalpojumus, tiek sūtītas narkotikas. Tas nozīmē, ka jums jāveic ļoti apjomīgs darbs, kontrolējot dažādus pasta sūtījumus?
Jā, tā ir. Bieži tiek sūtīti nelieli narkotiku apjomi, tikai daži grami, taču arī par šādiem sūtījumiem jāuzsāk kriminālprocess. Diemžēl daudzi cilvēki, it īpaši jaunieši, to nesaprot. Es gribētu aicināt jauniešus nesabojāt sev dzīvi un labi padomāt, vai iesaistīties narkotiku lietotāju, sūtītāju un saņēmēju lokā. Turklāt, ja vienu reizi izdevies palikt nesodītam, tas nenozīmē, ka nesodītam izdosies palikt arī turpmāk. Apmācītie muitas suņi strādā centīgi un labi saož narkotikas. Suņus nepiemānīsi, suņi narkotikas atklās.
Narkotikas lielākoties atklājat privātpersonu vēstulēs vai dažādu internetā iegādātu pirkumu piegādes sūtījumos?
Dažādi. Eksistē pat interneta saiti, kuros tiek piedāvāts izmēģināt narkotiskās vielas, turklāt bez maksas. Tādā veidā cilvēki tiek ievilināti narkotiku izplatītāju tīklos un padarīti par potenciālajiem narkomāniem. Daudzi sūtījumi tiek organizēti ļoti viltīgi, tāpēc, lai šādus noziegumus atklātu, ir jāpieliek pūles. Piemēram, sūtījumus organizē uz adresēm, kurās paši saņēmēji nedzīvo, bet zina, ka adresē oficiāli deklarētais pensionāru pāris uzturas laukos un pilsētas mājokļa pastkastīti neizmanto. Turklāt Pasta konvencija nenosaka to, ka starptautiskajos pasta sūtījumos jāidentificē sūtītājs, un tas ir liels šķērslis cīņā ar piegādes kanāliem. Turklāt daudzās valstīs, piemēram, Nīderlandē, mūsu tiesiskās palīdzības lūgumi paliek bez atbildes tad, ja ir saistīti ar nelieliem narkotiku apjomiem, pāris gramiem. Tik nelieliem apjomiem tur nepievērš uzmanību, jo Nīderlandē strādā, cīnoties ar daudz lielākiem narkotiku daudzumiem.
Pēdējā laika aktualitāte ir nelegāla migrantu ierašanās Eiropā un arī pārvietošanās no vienas Eiropas valsts uz citu. Kā VID Muitas pārvaldes darbu ietekmē šis jaunais izaicinājums?
Kontrabandā rūdīti cilvēki, kuri zina kontrabandas ceļus, atskārtuši, ka ar nelegālo migrantu pārvietošanu var nopelnīt - tāds ir mūsu kolēģu robežsargu secinājums. Kas attiecas uz muitas darbu, ir risks, ka šāda veida ieceļotāji, to vidū ne tikai nelegālie migranti, bet arī tie, kuri ieceļo ar likumīgiem dokumentiem, varētu ievest skaidru naudu, kuras izcelsme nav īsti skaidra, un pastāv risks, ka varētu ievest konvencionāli aizliegtās narkotikas. Mums jābūt gataviem, ka līdz ar migrāciju mēs nākotnē varētu novērot izmaiņas noziedzības tendencēs.
Sarunā ar LTV sacījāt, ka «pēc raidījuma De facto daudzi cilvēki, uz kuriem tagad krīt aizdomas, saņem pārmetumus vai sakāpinātu negatīvu interesi, ko viņi nav pelnījuši». Vai tiešām jūs domājat, ka sabiedrības interese par to, cik likumīgi ir VID darbinieku ienākumi, uzskatāma par negatīvu interesi? Tieši VID nostāja ir, ka cilvēkiem, kuri saņem tikai legālus ienākumus, no intereses, pārbaudēm un kontroles nav jābaidās.
Mana pārliecība ir, ka visi VID darbinieki pārmetumus nav pelnījuši. Es uzsveru vārdu «visi». Nenoliedzami katrā darbavietā ir tādi darbinieki, kuri strādā ļoti labi, ir darbinieki, kuri strādā spīdoši, bet ir arī darbinieki, kuru darbam gan iestādes vadītājam, gan tiešajam vadītājam jāseko ar īpaši lielu rūpību, jo šiem darbiniekiem nepieciešama īpaši detalizēta kontrole, pretējā gadījumā viņi nespēj kvalitatīvi veikt savus pienākumus. Arī VID nav izņēmums, mums ir darbinieki, kuru darbam vadītājam visu laiku rūpīgi jāseko līdzi. Apgalvot, ka tieši VID ir tā darbavieta, kurā nav problemātisku darbinieku, būtu infantilisms.
Labi, pieļausim, gandrīz katrā darbavietā ir cilvēki, kuri, tiklīdz vadība novērš skatu, steigšus pārtrauc strādāt un pievēršas izklaidēm sociālajos tīklos vai tenkošanai, tomēr pārmetumi VID darbiniekiem saistīti ar nopietnākiem pārkāpumiem.
Protams, ir dažādi darbinieku pārkāpumi - ir nolaidība, ir nevīžība, un, iespējams, ir arī nelikumīgas darbības. To, ka žurnālistu aktualizētā problēma ir pilnīgi aplama, nedrīkst teikt. Taču mēs aizietu galējībās, ja visu vispārinātu. Tas nebūtu taisnīgi pret tiem VID darbiniekiem, kas strādā godprātīgi, tas nebūtu taisnīgi pret godprātīgo darbinieku ģimenēm, pret viņu bērniem, kas atnāk no skolas un jautā savam tēvam vai mammai: «Re, visa skola runā, ka televīzijā rādīja tavu darbavietu. Vai tu arī darīji ko sliktu?» Uz akcentēto problēmu jāraugās ar ļoti lielu rūpību, situācija detalizēti jāpārbauda, bet dažu negodīgu darbinieku dēļ nevajadzētu mest ēnu uz visu VID kolektīvu.
Jūsuprāt, negodīgu cilvēku VID darbinieku vidū gadu gaitā kļūst vairāk vai mazāk?
Mazāk. Turklāt mēs, VID Muitas policijas pārvalde, paši palīdzējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un atklājām negodīgus darbiniekus, jāuzsver - iniciatīva toreiz nāca no mums. Tomēr, ja iestāde atmasko korumpantus savu darbinieku vidū, tad sabiedrība nedrīkst to traktēt tā: «Noķēra korumpantu, tātad šajā iestādē valda briesmīga atmosfēra.» Ar šādu attieksmi mēs nestimulēsim ķert korumpantus un sadarboties ar KNAB vai citu tiesībsargājošo iestādi. Nedrīkst radīt bailes - ja iestādē noķer korumpantu, tātad tūlīt būs uzbrukumi no sabiedrības, no medijiem būs pārmetumi: «Kā tad tā, pie jums strādāja korumpants.» Tieši pretēji - korumpanta noķeršanas gadījumā būtu jāsaka: «Tas ir lieliski, ka pati iestāde atmaskoja korumpantu savu darbinieku vidū.»