Atzīstu, ka šogad bija vairāki šādi gadījumi, un tie bija saistīti ar būvdarbiem. Noslēdzoties rekonstrukcijai, Rīgas lidostā lidmašīnām būs iespējams nolaisties arī sliktākos laikapstākļos.
Kā vērtējat aviokompāniju konkurenci Rīgas lidostā?
Galamērķu izvēle ir dinamisks process, kas noteikti nekad neapstāsies, - mainās ceļošanas tradīcijas un intereses. Robežas ver jauni darba tirgi, citi kļūst neinteresanti. Šis process bija un būs mainīgs, un katrai aviokompānijai ir savi apsvērumi lidot vai nelidot kādā konkrētā maršrutā. Lidojumi, kuri nav pasažieru piepildīti, ir pietiekami dārgi - ātri var «iebraukt» ļoti lielos mīnusos. Kādai no aviokompānijām neizturot konkurenci un slēdzot kādu galamērķi, pasažieri «iegūst» augstākas cenas. Kamēr ir konkurence, tiek organizētas dažādas akcijas, pievilcīgāki piedāvājumi. Tas ir labi, ja ir konkurence, un Rīgas lidosta par konkurences trūkumu nevar sūdzēties - daudzos maršrutos reisus nodrošina vairāk nekā viens pārvadātājs, un tādējādi pasažieri iegūst labu cenu.
Kāda ir konkurence Baltijas valstu lidostu vidū?
Es neteiktu, ka ir ļoti saspringta konkurence. Tirgus, ko katra lidosta vērtē kā savu, ir attālums trīs stundu braucienā ar automašīnu. Ja mēs apvelkam ap Rīgu šādu riņķi, tajā, protams, iekļūst arī kaimiņvalstu lidostas. Loģiski, pasažieri, kuri ir pa vidu starp lidostām, izvēlas, vērtējot pēc piedāvājuma. Pasažieri vienmēr izvēlas labākos piedāvājumus, bet piedāvājumus nodrošina aviokompānijas - cik atraktīvi tās darbojas vienā vai otrā lidostā, un kāda ir šo aviokompāniju politika pasažieru piesaistē. Lidostām ir ierobežotas iespējas iesaistīties cīņā par pasažieriem, kuri ir aviokompāniju klienti. No Rīgas lidostas vasaras sezonā bija 81 tiešais galamērķis, kas šāda mēroga lidostai ir ļoti labi. Es negribu teikt, ka mēs pie tā esam apstājušies un dusam uz lauriem. Bet ir grūti strauji kāpt augstāk, jo visu nosaka loģika un tirgus.
Jāuzsver, Rīgā mēs apkalpojam pusi no Baltijas pasažieriem. Skaidrs, tas nav tāpēc, ka Rīgā būtu šausmīgi daudz iedzīvotāju. Pasažieru vidū ir arī igauņi un lietuvieši. Mūsu atrašanās vieta Baltijā pa vidu ir ļoti izdevīga. Igauņiem tādā ziņā ir grūtāk. Tallinā ir 11% kritums pārvadāto pasažieru ziņā, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vienā brīdī mūs Ryanair baidīja, ka ies projām. Ko mēs redzam pašlaik? Ryanair joprojām mums draud: «Mēs iesim tur, mēs iesim vēl kur citur.» Tādā gadījumā mēs runāsim ar citām aviokompānijām, lai Ryanair vietu aizpildītu. Rokas klēpī salikuši, sevi vai kādu citu žēlodami, nesēdēsim.
Ir daudz tādu galamērķu, kurus nepiedāvā lidosta Rīgā, bet piedāvā lidostas Igaunijā vai Lietuvā?
Visos maršrutos, kuros notiek sīvākā konkurence, reisi ir arī no Rīgas. Darba tirgi lietuviešiem un igauņiem ir tie paši, kas mums. Iespējas, kuras atvērušās, ir tās pašas. Te mēs atgriežamies pie aviokompānijām un to politikas. Atlika aviokompānijai Wizz Air izveidot bāzi Viļņā, kad arī Ryanair pārvācās uz Viļņu, lai gan Kauņas pašvaldība un lidosta bija ieguldījusi līdzekļus un gājusi pretī Ryanair, lai tikai kompānija bāzi veidotu tur. Aviokompānijām ir šī iespēja «staigāt» un darīt, kas tik ienāk prātā! Tagad Viļņas lidosta piedzīvo lielu kāpumu, bet neviens nerunā, ka turpat blakus Kauņā ir kritums. Pasažieri migrē, un tas parāda, ka starp lidostām ir mijiedarbība.
Daudzi pasažieri atver kaut tā paša Ryanair interneta mājaslapu un skatās, kādi šai aviokompānijai ir piedāvājumi no Rīgas, Kauņas vai Viļņas. Protams, no kuras lidostas tajā brīdī ir kaut kas lētāks, uz to pasažieris arī aizmigrēs. Lidosta šo procesu nu nekādi nevar ietekmēt, pasakot, piemēram, Ryanair: «Piedāvājiet, lūdzu, tirgū biļetes no Rīgas par vienu latu, lai mēs gada beigās «sarautu» pasažieru skaitu.» Tas ir neiespējami.
Kad beigsies Rīgas lidostas un Ryanair noslēgtais sadarbības līgums?
Lidostas un Ryanair līgums ir spēkā līdz 2015. gada pirmajai pusei. Mums nav lieks neviens pasažieris, mēs par katru pasažieri esam gatavi cīnīties. Ar aviokompāniju esam sarunu procesā. Prieks, ka dažkārt pat varam runāt arī konstruktīvi. Ryanair ir smags sarunu partneris, bet nesaku, ka esam noskaņoti izbeigt šo sadarbību un ka šīs aviokompānijas pārvadātie pasažieri mums nebūtu vajadzīgi. Pasažieri neatkarīgi no tā, vai lido ar šo vai citu aviokompāniju, ir Rīgas lidostas klienti, un mums galvenais ir viņus nepazaudēt. Bet par velti mēs nevienu nevaram apkalpot, turklāt nevienam nevaram radīt labākus apstākļus vai kādas maksāšanas atlaides. Visiem jāstrādā vienādos apstākļos. Ja aviokompāniju apmierina šie vienādie apstākļi lidostā - lūdzu, turpinām sadarbību. Mums nav nekādu pretenziju pret Ryanair kā kompāniju. Biznesā ir ļoti vienkārši - rodam kopīgu valodu naudas izteiksmē vai arī ne.
Jūs minējāt, ka konstruktīvs dialogs ir tikai dažkārt.
Ir bijuši dažādi periodi. Ir kalni, ir lejas, ir atkal kalni un cerības.
Vai Ryanair Rīgā vēlas privileģētus nosacījumus?
Protams! Par šo kompāniju biežāk dzirdams nevis reklāmās, bet gan saistībā ar dažāda veida tiesvedībām vai kādiem atraktīviem paziņojumiem. Tas ir veids, kā piesaistīt uzmanību. Šai aviokompānijai ir tiesvedības ar daudzām Eiropas lidostām. Tas neliecina, ka Ryanair būtu ļoti miermīlīga kompānija. Es teiktu - interesanta kompānija, un ar to arī tā iegūst savu popularitāti.
Ja jums neizdosies panākt kopsaucēju, 2015. gadā šīs aviokompānijas Rīgas lidostā vairs nebūs?
Tas ir atkarīgs arī no pašas lidsabiedrības - ja tā ir gatava zaudēt Rīgas pasažierus vai pateikt, ka visi Rīgas pasažieri pārcelsies uz citu lidostu līdzi Ryanair, tad, protams, mēs kā lidosta kaut ko zaudēsim. Bet tāda aviokompānijas rīcība nebūtu loģiska. Aviācijā pats dārgākais ir iedzīvināt kādu maršrutu, lai tajā rastos pasažieri. Tas prasa ne tās mazākās investīcijas. Tomēr pēc maniem novērojumiem Ryanair ir pieņēmusi arī daudzus neloģiskus, vienkārši uz principa balstītus lēmumus, tāpēc es neizslēdzu nevienu pavērsienu.
Bijušas dažādas spekulācijas, tostarp - Ryanair lidojumi no Tukuma lidostas. Es no šīm spekulācijām distancējos.
Kā raugāties uz Tukumu - vai šai reģionālajai lidostai vispār ir iespējams apkalpot tāda mēroga pasažieru reisus?
Noteikti, ir. Tukuma lidostā ir privātais investors, un, ja investors saskata savu vietu tirgū, tātad ir situāciju izvērtējis.
Kādas ir lidostas attiecības ar airBaltic, vai tiesvedības un valstij piederošo aviokompānijas akciju apķīlāšana ietekmē jūsu sadarbību?
Nē. Mūsu sadarbība līdz ar airBaltic pašreizējās vadības atnākšanu noteikti ir uzlabojusies. Mēs darām katrs savu darbu. Smago vēstures mantojumu neesmu radījis ne es, ne tagadējais airBaltic menedžments. Mēs meklējam konstruktīvu risinājumu. Galvenais, lai klients neredz, kas notiek sētas pusē, lai redz to cirku teātrī uz skatuves. Šos jautājumus mēs esam nošķīruši. Mums vienkārši šobrīd vajadzētu saprast, kā nonākt līdz kompromisam. Tiesvedība vai servisa degradēšana, skatoties ilgtermiņā, lidostai nebūtu īsti vēlama, jo airBaltic pārvadā 63% pasažieru.
Vai tiesvedībā mierizlīgums nav iespējams?
Mēs šobrīd runājam, tās ir konstruktīvas sarunas, kurās mēģinām saprast, kā nonākt pie abām pusēm pieņemama rezultāta.
Rixport pārstāvji, kas bija iecerējuši attīstīt viesnīcu un izstāžu zāļu kompleksu pie lidostas, norāda, ka nav varējuši izmantot no lidostas īrēto zemi. Kā jūs šo situāciju vērtējat? Viņiem tomēr bija lieli plāni.
Šī kompānija vinnējusi iespēju attīstīt konkrēto teritoriju. Gadu gaitā no projekta nekas īsti nav realizējies. Patlaban izskatās, ka tiek meklēti kaut kādi salmiņi, pie kuriem pieķerties, lai projektu nerealizētu. Mēs nevienam neko neaizliedzam, zeme joprojām ir viņu, un viņi var būvēt jebko, ko uzskata par vajadzīgu vai iespējamu.
Tas ir tikai mans minējums, bet pieļauju, ka ekonomiskā krīze ietekmējusi biznesu un tagad ar godu jāatkāpjas, kādu citu padarot par vainīgo. Ikviens, kurš gribējis kaut ko uzbūvēt lidostā, būvatļauju saņēmis. Mārupes pašvaldība vai lidosta nav nevienu ierobežojusi. Mēs vienmēr esam gatavi runāt ar šo investoru - ļoti nopietns investors, apsveicama ideja, bet no idejas reālos darbos es neredzu neko, tikai pārmetumus.
Es būtu ļoti priecīgs, ja šodien Rīgas lidostā būtu moderna viesnīca ar stāvvietām pie viesnīcas un visu, ko Rixport bija gatavs izveidot. Krīze darīja savu, tas ir skaidrs. Bet nevajag teikt, ka lidosta vainīga - mēs valstī krīzi neradījām. Līgums tika noslēgts laikā, kad krīzi vēl neviens neparedzēja. Ja cilvēks ko solījis, man no viņa tas arī ir jāprasa. Lidosta nav mans privātais uzņēmums, man Valsts kontrole pajautās, kāpēc es neprasu no šī uzņēmuma to, ko uzņēmums solījis un par ko apsolījis maksāt. Ja radusies kāda nepārvaramā vara, nāc un pierādi! Es esmu atvērts - runājam, liekam pamatus un ceļam viesnīcu! Mēs nevienam citam pašlaik attiecīgo teritoriju nevaram piedāvāt,
Rixport pašlaik ir vienīgas, kas to var attīstīt, tas atrunāts līgumā.
Vai nomas naudu Rixport maksā?
Visādi gājis. Nevaru teikt, ka galīgi neko nav maksājuši, savas saistības kaut kādā brīdī pildījuši. Protams, šīs saistības ir pasmagas salīdzinājumā ar tirgus situāciju, bet katrs uzņēmējs ar kaut ko riskē. Es nevaru sadarbības partneri atbrīvot no saistībām tikai tāpēc, ka viņam šī spēle vairs nepatīk.