«Mums bija liels gods trenēt Latvijas izlases komandas. Kad 2009. gadā šo darbu uzsākām, mūsu mērķis bija divi pasaules čempionāta cikli, taču novadījām veselus trīs. Nolēmām, ka nu pietiek. Komandai ir nepieciešamas jaunas sejas un jaunas idejas,» teikts somu speciālistu publicētajā paziņojumā. Pašreizējais līgums gan paredzēja iespēju turpināt sadarbību vēl divus gadus, līdz pasaules čempionātam Rīgā, taču pēc savstarpējas tikšanās nolemts to nedarīt. «Secinājām, ka iestājusies maza rutīna. Viņi kaut kādā ziņā ir sevi izsmēluši un vairs nejūt tādu uguntiņu darbā ar izlasi kā iepriekš,» atklāja Ilvis Pētersons. «Labāk kaut ko mainīt brīdī, kad vēl ejam līknītē uz augšu, nevis sagaidīt bedri, kad jau ir jāmeklē kaut kādi cēloņi.»
Sešu gadu laikā, kopš Parvianens strādā ar Latvijas izlasi, komanda nostiprinājusies pasaules čempionāta labāko sešniekā, taču tā arī nesasniedza kāroto pusfinālu, līdz kuram ļoti maz pietrūka 2012. gadā. «Ja arī viņus sākumā īsti nenovērtēja, tad tagad ir redzams tas, ka izlases spēles stilu viņiem izdevās pamainīt un florbolisti no tā ir ieguvuši, ko apliecinās arī visi izlases līderi,» LFS prezidents uzskata, ka komanda šajos gados progresējusi, taču, lai apsteigtu pasaules četras spēcīgākās komandas, vajadzīga veiksme. «Čehiem un šveiciešiem tomēr ir vismaz trīs reižu lielāks spēlētāju resurss, par zviedriem un somiem nemaz nerunājot,» uzskata Pētersons. Viņš gan joprojām ir pārliecināts, ka Latvijā iespējams izveidot spēcīgu valstsvienību. «Ja jau bobslejisti var gada laikā satrenēt pasaules līmeņa komandu, kāpēc lai mēs nevarētu to pašu izdarīt ar divdesmit florbolistiem?» retoriski vaicā LFS prezidents.
Nesen izveidotā treneru padome Andra Pīlupa vadībā tuvākajā laikā apsvērs iespējamās kandidatūras uz trenera amatu. «Svarīgi ir izsvērt, vai varam uzticēt komandu vietējam speciālistam, vai arī vēl vienu ciklu jākrāj pieredze ārzemju speciālista vadībā,» uzsvēra Ilvis Pētersons, norādot, ka līgums ar jauno treneru kolektīvu tiks parakstīts vismaz līdz 2016. gada pasaules čempionātam.
Kontakts ar somu treneriem gan netiks pazaudēts, jo Parviainens solījis turpināt palīdzēt ar latviešu spēlētāju iekārtošanu ārzemju klubos, kā arī pārbaudes spēļu sarunāšanu. «Šķīrāmies kā draugi, un nekas slikts nav noticis,» norādīja Pētersons.