IZM 2017. un turpmākajiem diviem gadiem bija iesniegusi 26 jaunās politikas iniciatīvas, kuru kopējā vērtība sasniedz 139,808 miljonus eiro. Atbalstu no Finanšu ministrijas (FM) naudas pārdalē guva vienīgi iniciatīva, kas plāno īstenot latviešu valodas apguvi Latvijā un ārzemēs, - 186 183 eiro apmērā. Atbalstīts arī 4,521 miljona eiro pieprasījums pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai, tomēr, kā skaidro IZM, par finansējumu minētajai reformai lems septembrī. Pārskatot savus izdevumus, ministrija vēl radusi iespēju sešas prioritātes daļēji finansēt no saviem iekšējiem resursiem un šiem mērķiem plāno pārdalīt nepilnus 17 miljonus eiro.
Kas notiks ar pārējām iniciatīvām, pagaidām nav skaidrs, taču kā būtisku visas iesaistītās puses min atbalstu pedagogiem, kuri paliks bez darba. Proti, skolotāji, kuri vecāki par 60 gadiem, līdz pensionēšanās vecumam varētu saņemt 65% no darba algas. Līdz ar skolotāju darba algu reformu nākamgad plānota skolu tīkla reorganizācija, un daļa skolotāju, visticamāk, paliks bez darba. Pēc IZM aplēsēm, amatu varētu zaudēt aptuveni 160 pedagogu.
Lai viņus atbalstītu, ministrija no 2017. gada budžeta lūdza papildu 1,4 miljonus eiro, taču nu, kad iecere palikusi neapmierināta, risinājumu meklēšot citur. «FM šo iniciatīvu izravēja ārā, taču jebkurā gadījumā tā ir kopīga valdības atbildība, kas varētu būt aktuāla, sākot no nākamā gada septembra. Tā ir valdības izšķiršanās, visticamāk, [nauda] būs jāmeklē līdzekļos neparedzētiem gadījumiem. Es nepieļauju iespēju, ka skolotāji paliks bez šī atbalsta, tas ir neiespējami,» ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, vien pauž cerību, ka viss, ko valdība iepriekš solījusi, tiks realizēts. Viņa uzsver, ka atbalsts darbu zaudējušajiem skolotājiem ir būtisks un nevar palikt karājamies gaisā. Kaut arī gan ministrs, gan premjers iepriekš solījuši konkrēto punktu pildīt, I. Vanaga piebilst, ka «tā jau nebūtu pirmā reize, kad vārdi valdībā nesakrīt ar darbiem». Jebkurā gadījumā esot jānogaida un jāseko līdzi turpmākajiem soļiem.
IZM turpmāko gadu prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana visās izglītības pakāpēs un jomās, veicot arī reformas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību bāzi. Lai gan jaunajām politikas iniciatīvām iegūts krietni mazāk, nekā cerēts, K. Šadurskis nav pārsteigts: «Ja paskatāmies uz kopējo pieteiktajām iniciatīvām nepieciešamo līdzekļu apmēru un pieejamajiem resursiem, ir diezgan saprotams, ka liela daļa paliek neapmierināta. Taču tas nav nekāds jaunums, šāda situācija ir gadu no gada.»
Jau ziņots, ka ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veidoja 803,4 miljonus eiro, taču gūtais atbalsts mērāms 102,6 miljonos.