Tas, cik azartiski Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča pirmdien valdības komitejas sēdē aizstāvēja KNAB piedāvāto noteikumu projektu par nākamā KNAB priekšnieka izvēli, radīja iespaidu, ka Delnas vadītājam daļēji varētu būt taisnība. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) komitejas sēdē arī deva iespēju KNAB pārstāvei detalizēti argumentēt savu viedokli, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa priekšlikumiem - viņš arī vadīs KNAB priekšnieka atlases un vērtēšanas komisiju, kurā vēl būs Drošības policijas, Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja vadība.
I. Jurča gan īpaši uzsvēra, ka «noteikumi nav rakstīti esošajam priekšniekam», tādējādi cenšoties pārliecināt ministrus tos neuzlūkot kontekstā ar J. Streļčenoka darbību un profesionālajām iezīmēm. Valdībā KNAB vadītāja izvēles kārtību plānots apstiprināt 2. augustā, uzreiz pēc tam izsludinot konkursu uz šo posteni. J. Streļčenoka pirmais piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas novembra vidū. Viņš jau ir izrādījis interesi kandidēt uz amatu vēlreiz.
Visvairāk laika komitejas sēdē aizņēma strīdi par to, kā komisija četru cilvēku sastāvā varēs vienoties par labāko amata pretendentu, ja balsis sadalīsies uz pusēm. Komisijas sastāvs ir noteikts Saeimā nesen pieņemtajos KNAB likuma grozījumos. Valsts kancelejas vadītājs M. Krieviņš piedāvāja uz apstiprināšanu valdībā virzīt tikai to kandidātu, par kuru komisijai ir vienprātīgs viedoklis. Tam I. Jurča iebilda, tāpat viņa nepiekrita kompromisa variantam - gadījumā, ja balsis dalās uz pusēm, izšķirošā balss pieder komisijas vadītājam - Valsts kancelejas direktoram -, bet ministri tomēr to atbalstīja.
KNAB priekšnieka kandidātus paredzēts vērtēt pēc noteiktas punktu sistēmas. Piemēram, desmit punktus piešķirs, ja pretendenta padotībā ir vairāk nekā simt darbinieku, ja viņš ir pierādījis spējas patstāvīgi pieņemt nepopulārus lēmumus un darboties stresa situācijās. Savukārt kandidāta pieredze operatīvajā darbībā un izmeklēšanā novērtēta tikai ar pieciem punktiem. I. Jurča sēdē skaidroja, ka tās ir tikai divas no vairāk nekā 30 KNAB funkcijām. Arī M. Kučinskis piekrita, ka tādā gadījumā nav nepieciešams izcelt operatīvo darbu. I. Jurča arī neredz pamatu padziļināti vērtēt vadītāja prasmes, kā to piedāvāja Delnas pārstāvis. Viņa pusē bija arī Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, uzskatot, ka ir svarīgi noskaidrot, kā nākamais KNAB priekšnieks savā līdzšinējā darbībā ir spējis sastrādāties ar darbiniekiem, vai nav ar viņiem konfliktējis un tā grāvis iestādes reputāciju. Noteikumu projektā paredzēts, ka paša KNAB priekšnieka kandidāta reputācijas vērtēšana būs saistīta ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam.
Par komisijas izraudzīto un valdībā apstiprināto KNAB vadītāju pēc tam vēl būs jālemj Saeimai. ZZS vadošie politiķi jau ir izteikušies par atbalstu J. Streļčenokam, ja viņu izvirzīs, bet Nacionālā apvienība Visu Latvija!-TB/LNNK bijusi rezervētāka. «Komisija vērtēs kandidātus, un partijām tas būs jāņem vērā. KNAB vērtē arī partiju darbību. Līdz ar to mums jābūt ļoti uzmanīgiem, izsakot komentārus par KNAB darbu. Tas var tikt izmantots pret politiķiem,» Dienai teica NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš piekrītot premjeram M. Kučinskim, ka KNAB ir no politiskās varas neatkarīga iestāde «un mēs to respektējam». Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) situācija, kāda ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, šķiet biedējoša, ņemot vērā, ka tajā ilgstoši notiek personāliju savstarpēja apkarošana no abām pusēm, kas mazina sabiedrības ticību KNAB spējām apkarot korupciju. «Noteikumi ir vēl viens solis šajā virzienā. Taču Jaroslava Streļčenoka uzvedība liecina, ka viņam ir politiskais atbalsts, bet iestādei ir jābūt neatkarīgai,» sacīja S. Āboltiņa.