Pieļauj ieguvumus
Atbilstoši Oxford Economics novērtējumam naftas barela vidējās cenas samazināšanās par 20 ASV dolāriem (13,77 eiro) gadā noved pie globālās ekonomikas izaugsmes par 0,4% divu triju gadu laikā. Oxford Economics pētnieki, balstoties uz 45 valstu ekonomiku analīzi, arī apgalvo, ka galvenās ieguvējas no zemām naftas cenām būs to importējošās attīstības valstis. Tāpat ieguvējas būs vairākums attīstīto valstu, taču ne tik lielā mērā, jo to iekšzemes kopproduktā (IKP) naftas imports veido procentuāli mazāku daļu.
Savukārt valstīm - naftas eksportētājām - prognozes nav iepriecinošas, un eksperti nešaubās, ka visgrūtāk pielāgoties situācijai būs tām valstīm, kuras galvenokārt tērē, nevis saglabā naftas ienākumus. Kā uzskata Moody's, lielākās cietējas no zemām naftas cenām būs Krievija un Venecuēla, jo tām ir politiski grūti samazināt izdevumus. Turpretim Saūda Arābija, pasaules lielākā naftas eksportētāja, uzkrājusi ievērojamas valūtas rezerves un ir spējīga pārdzīvot pat 7-8 zemu cenu gadus, tāpat vairāk vai mazāk ievērojamas valūtas rezerves ir arī citām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC arābu valstīm. Jāpiebilst, ka netrūkst gan ekspertu, kuri apšauba zemu naftas cenu pozitīvo ietekmi uz globālo ekonomiku.
Pretrunas ap Krieviju
Kas attiecas uz konkrētām valstīm, kā galvenā zaudētāja no naftas cenu krituma visbiežāk tiek minēta Krievija. Kā norāda Oxford Economics, zemās cenas, apvienotas ar Rietumu sankcijām Ukrainas krīzes dēļ valstī, kuras naftas un naftas produktu eksports 2013. gadā bija 308,2 ASV dolāru miljardu apmērā un kuras gāzes eksporta cenas piesaistītas naftas cenām, izraisījušas īstu ekonomisko viesuļvētru. Atbilstoši Krievijas finanšu ministra Antona Siluanova vārdiem - valsts zaudējumi jau sasnieguši 200 miljardus dolāru (no tiem ap 150 miljardiem dolāru - tieši naftas cenu krituma dēļ), un 2015. gads Krievijai, kuras budžetam vēlamā naftas cena 2015. gadā ir 96 dolāri par barelu, nacionālās valūtas rubļa kurss, salīdzinot ar 2014. gada sākumu, krities jau vairāk nekā par 100%, bet inflācija sasniegusi divciparu skaitļus, būs grūtākais šajā gadsimtā. Savukārt Krievijas Banka prognozē IKP kritumu 3,2% gadā, kas ir optimistiska prognoze, salīdzinot ar, piemēram, Morgan Stanley prognozi - 5,6%.
Tiesa, atšķirībā no starptautiskajām reitingu aģentūrām un Rietumu politiķiem Maskavā grūtības uzskata galvenokārt par stimulu ilgi vilcinātās ekonomikas diversifikācijas sākšanai. To iecerēts panākt, īstenojot vērienīgu pretkrīzes plānu vairāk nekā 20 miljardu eiro apmērā. (Tā kā visi plāna pasākumi izteikti rubļos, valūtas kursu salīdzināšana gan var nebūt īsti precīza, jo, domājams, reālais efekts jeb pirktspējas paritāte plāna ietvaros būs vismaz divreiz lielāka.)
Tāpat atsevišķi pētījumi liecina, ka apgalvojumi par Krievijas ekonomikas totālo atkarību no naftas cenām ir pārspīlēti, lai gan arī nenovērtēt to lomu nav iespējams. Vienlaikus vājais punkts ir banku un uzņēmumu ārējie parādi, kas veido vairāk nekā 90% no kopumā gandrīz 600 miljardu dolāru lielā visa ārējā parāda. Pastāv ticama iespēja, ka gaidāms vairāku lielu privāto kompāniju bankrots, tomēr kopumā situācija Krievijas ekonomikā ir labāka, nekā tiek uzskatīts, un to atzīst arī aģentūra Bloomberg, kuras komentārā nesen bija norādīts - par uzvarētājām naftas cenu karā ilgtermiņā, visticamāk, kļūs tieši Krievija un Saūda Arābija.
Sagatavojušās grūtībām
Vērtējot citu naftas eksportētājvalstu apstākļus, visizdevīgākajā situācijā atrodas Norvēģija, protams, ja kopējo situāciju vispār iespējams saukt par izdevīgu. Norvēģijas rīcībā ir pasaulē lielākais suverēnais fonds - 870 miljardi dolāru (pie kopējā naftas un naftas produktu eksporta 50 miljardu dolāru apmērā gadā), tāpat kopējo situāciju neietekmē fakts, ka naftas un gāzes eksports veido aptuveni ceturto daļu valsts budžeta, jo sabalansētam budžetam nepieciešamā naftas cena ir tikai 40 dolāru par barelu - pēc Fitch datiem. Naftas cenu kritums gan rada bažas par investīciju nozarē apsīkumu un spiedienu uz nacionālo valūtu - kronu, tomēr kopumā valsts ir labi sagatavojusies triecienu uzņemšanai.
Iespaidīgi uzkrājumi (740 miljardi dolāru) ir arī Saūda Arābijai, tomēr kopējā situācija ir pat mazāk iepriecinoša nekā pārējās Persijas līča monarhijās. 2013. gadā naftas eksports 321 miljarda dolāru apmērā veidoja 85% valsts eksporta un 89,5% budžeta ieņēmumu, bet naftas daļa IKP bija 45%. Atbilstoši Moody's novērtējumiem monarhijai vēlamā naftas cena šogad ir 89 dolāri par barelu, bet gadījumā, ja tā atradīsies aptuveni 60 dolāru robežās, valsts budžeta deficīts sasniegs 14%. Tāpat ievērojami krītas arī daudzu valsts privāto kompāniju ienākumi, kas arī atkarīgi no naftas cenām, tomēr gan politisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ Saūda Arābija vismaz publiski sola turpināt uzturēt līdzšinējos ieguves apjomus (attiecīgi zemas cenas) līdz galīgai uzvarai, lai gan valsts budžeta prognozēs bez liela trokšņa iekļāvusi naftas cenu 2015. gadam 80 dolāru par barelu apmērā.
Galvenās zaudētājas no naftas cenu krituma ir Venecuēla (kopējais eksports 2013. gadā - 76 miljardi dolāru) un Irāna (eksports 2013. gadā - 62 miljardi dolāru), kā arī Āfrikas lielākā ekonomika Nigērija (eksports 2013. gadā - 65 miljardi dolāru). Zaudētāja, neraugoties uz naftas ienākumu apdrošināšanu, ir arī Meksika (eksports 2013. gadā - 13 miljardi dolāru), kura šogad bija iecerējusi vērienīgu valstij piederošās naftas un gāzes nozares uzņēmumu privatizāciju, taču tagad atteikusies no šiem plāniem, kā arī samazinājusi budžeta izdevumus par 8,3 miljardiem dolāru.