Jāuzsver, ka Latvijā situācija bezdarba jomā dažādos valsts reģionos ir ļoti atšķirīga. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada 30. aprīlī bija 8,8%. Tas ir zemāk nekā vidēji eirozonā, kur bezdarba līmenis sasniedz 10,2%. Lietuvā bezdarba līmenis šopavasar bija 7,6%, bet Igaunijā - 6,5%.
Latvijā vērojamas lielas bezdarba līmeņa atšķirības - Latgales reģionā bezdarba līmenis ir 18,8%, kamēr Vidzemes reģionā gandrīz divas reizes zemāks - 9,5%. Ja paraugās uz bezdarba līmeni deviņās republikas pilsētās, tad visaugstākais tas ir Rēzeknē - 16,8% -, kamēr Rīgā vien 5,3%. Aplūkojot bezdarba līmeni novados, kuru NVA rēķina, ņemot vērā bezdarbnieku īpatsvaru darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, redzams, ka Pierīgas statistiskajā reģionā nevienā novadā bezdarba līmenis nepārsniedz 7,7%, Kurzemes statiskajā reģionā no 18 novadiem tikai trijos bezdarba līmenis pārsniedz 10%, Vidzemes reģionā 10% līmeni pārsniedz sešos novados no 25, Zemgales reģionā no 20 novadiem bezdarbs virs 10% ir tikai vienā novadā. Savukārt Latgales statistiskajā reģionā nevienā no 19 novadiem bezdarba līmenis nav zemāks par 10,6%, bet sešos novados pārsniedz 20%.
Rīgas Ekonomikas augstskolas mācībspēks un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens Dienai iepriekš norādīja, ka bezdarba līmenis Latvijā kopumā nav augsts, taču problēma ir tā, ka bezdarbnieki mīt reģionos, kuros nav darba vietu.
Palīdz pilsētas tuvums
Viens no novadiem ar viszemāko bezdarba līmeni - 4,7% - ir Mazsalacas novads. Tā domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis relatīvi nelielo bezdarbnieku skaitu skaidro ar Valmieras tuvumu, kas ir tikai 40 kilometru attālumā, jo daudzi Mazsalacas iedzīvotāji dodas strādāt uz šo pilsētu, kurā bezdarba līmenis ir 4,8%. Viens no lielākajiem darba devējiem ir Vidzemes slimnīca. H. Rokpelnis atzīst, ka, iespējams, situācija ar bezdarbu novadā būtu sliktāka, ja tik tuvu nebūtu Valmiera. Turklāt sabiedriskais transports no Mazsalacas uz Valmieru un atpakaļ kursē tādos laikos, kas pilnībā atbilst strādājošu cilvēku vajadzībām, norāda H. Rokpelnis. Pašā Mazsalacas novadā lielākie darba devēji ir pašvaldība ar savu skolu, bērnudārzu un, protams, domi, kā arī lauksaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi un veikali.
Cita situācija ir Ciblas novadā, kur bezdarba līmenis ir 22,9%. Pašvaldības vadītājs Juris Dombrovskis teic, ka pagaidām salīdzinoši tuvā Rēzekne situāciju neglābj, jo tajā bezdarba līmenis ir gana augsts - 12,9%. Savukārt Daugavpils ir pārāk tālu - apmēram 140 kilometru attālumā -, lai cilvēki varētu ikdienā izbraukāt uz darbu un vakarā atgriezties mājās. Tajā pašā laikā J. Dombrovskis atzīst, ka lielākās cerības bezdarba mazināšanā savā novadā saista tieši ar Rēzeknes attīstību, jo tur plānots īstenot vairākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas uzņēmējdarbības attīstībai. Novada vadītājs arī bilst, ka nelolo ilūzijas, ka investoriem varētu būt interesanta Cibla, tādēļ jāraugās tieši uz tuvāko pilsētu attīstību.
Trūkst prasmju
Jāteic, ka situācija ar bezdarbu 21 Latvijas reģionālās attīstības centrā ir gana atšķirīga - no 18,8% Ludzā līdz 4,5% Ogrē. No 21 attīstības centra vien septiņos bezdarba līmenis pārsniedz 10%, un no tiem pieci atrodas Latgales reģionā. Vienā no reģionālās attīstības centriem - Alūksnē - bezdarba līmenis ir 11,1%. Novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis teic, ka pie vainas salīdzinoši augstajam bezdarba līmenim ir ne tikai darba vietu trūkums, bet arī bezdarbnieku prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām, kā arī reizēm nevēlēšanās strādāt. A. Dukulis teic, ka vietējā avīzē regulāri lasa lauksaimnieku sludinājumus, kuri meklē strādniekus, taču zina arī, ka lauksaimniekiem nemaz tik viegli ar darbinieku piesaisti nesokas, neraugoties uz samērā lielo bezdarbnieku skaitu Alūksnes novadā. A. Dukulis arī atzīst, ka bez darba esošie cilvēki, kuriem piešķirts mazturīgā statuss un līdz ar to pienākas dažādi pabalsti, ļoti rūpīgi rēķina, vai strādāt vispār atmaksājas. Īpaši tas attiecas uz zemākas kvalifikācijas bezdarbniekiem, kuri nevar cerēt uz darbu ar lielu atalgojumu. Pašvaldības vadītājs gan uzsver, ka nopietni tiek domāts arī par jaunu darba vietu radīšanu, īpaši piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.
Savukārt Dobeles novadā bezdarba līmenis ir 7,8%, par ko diezgan izbrīnīts ir novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kurš norāda, ka novadā darba vietu ir pietiekami un tās ir grūti aizpildīt. «Mums ir daudz ražojošu uzņēmumu, arī pēdējā gada laikā ir atvērušās jaunas ražotnes, darbu sākuši jauni veikali un autoserviss. Katrā tikšanās reizē ar uzņēmējiem es dzirdu sūdzības par darbaspēka trūkumu. Tā ka es teiktu, ka mums Dobeles novadā trūkst nevis darba vietu, bet darbinieku,» stāsta A. Spridzāns.
Tikai minimālā alga
NVA Dobeles filiāles vadītāja Ilze Indrikova teic, ka filiālē ir gana daudz vakanču, kuras ir grūti aizpildīt. Taujāta par iemesliem šādai paradoksālai situācijai, I. Indrikova teic īsi: cilvēkiem trūkst darba tikuma, viņi labprātāk saņem pabalstu, lai arī niecīgu, nekā dodas strādāt. 40% no visiem Dobelē reģistrētajiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, un I. Indrikova teic, ka apmēram 20% no tiem nekad nav strādājuši un arī nestrādās. Tiesa, I. Indrikova iezīmē arī citu aspektu - uzņēmēji pārsvarā piedāvā minimālo atalgojumu pat darbiniekiem, kuriem nepieciešama augstākā izglītība un valodu zināšanas. Filiāles vadītāja min piemēru, ka bezdarbniekos reģistrējusies kāda jauna sieviete, kura strādājusi par veikala vadītāju, taču par minimālo algu. Vēl viens piemērs - Kārļa Ulmaņa muzejs Pikšas meklē krājumu glabātāju ar augstāko izglītību, kuram cita starpā jāvada gan muzeja pedagoģiskās programmas, gan jāpiedalās zinātnisko darbu veikšanā un ekspozīciju izstrādē, taču piedāvātais atalgojums knapi pārsniedzot minimālo algu. Tiesa, Dobelē ir arī tādi uzņēmumi, kas piedāvā tiešām labu atalgojumu, taču tur ir nepieciešamas specifiskas prasmes, kādu daudziem bezdarbniekiem trūkst. I. Indrikova arī min, ka jauniešu iekļaušanos darba tirgū apgrūtina pieredzes trūkums, lai arī daudzi beiguši profesionālās skolas attiecīgajā specialitātē.
Jo tālāk, jo grūtāk
Uz grūtībām iekļaut ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū norāda arī NVA Daugavpils filiāles vadītājs Valērijs Kononovs, kurš teic, ka šajā pilsētā ar bezdarba līmeni 9,4% ilgstošie bezdarbnieki ir apmēram 36% no visiem filiāles klientiem. Tā kā filiāle apkalpo gan Daugavpils pilsētu, gan Daugavpils novadu, kā arī Ilūkstes novadu, V. Kononovs dalās savā novērojumā - jo attālāka vieta no pilsētas, jo augstāks ir ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tā, piemēram, Ilūkstes novadā tas ir ap 50%. Taču, kā stāsta V. Kononovs, šajā plānošanas periodā NVA darbojas īpaša Eiropas Sociālā fonda programma Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas ietver arī motivācijas pasākumus. Filiāles vadītājs cer, ka ar šīs programmas palīdzību vismaz daļu ilgstošo bezdarbnieku izdosies «iekustināt» centieniem apliecināt sevi darba tirgū.
V. Kononovs stāsta, ka NVA filiāle cieši sadarbojas ar pašvaldību un uzņēmējiem, lai bezdarbniekus apmācītu tieši tajās specialitātēs, kurās tas nepieciešams darba devējiem. Drīzumā Daugavpilī varētu tikt atvērta palešu ražotne, un V. Kononovs bilst, ka filiāle jau pašlaik strādā pie tā, lai bezdarbniekus profesionāli sagatavotu darbam. Taujāts, ja uz Daugavpili atnāktu investors ar plāniem atvērt ražotni, vai būtu pieejams darbaspēks, filiāles vadītājs teic, ka noteikti, jo no plāna pieteikuma līdz ražotnes atvēršanai ir pietiekami ilgs laiks, lai paspētu apmācīt cilvēkus. Daugavpilī, tāpat kā citur Latvijā, augstākais bezdarba līmenis ir cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, kuru darba prasmes bieži vien ir novecojušas, savukārt vidējais jauniešu bezdarba ilgums ir vien četri pieci mēneši. V. Kononovs ir pārliecināts, ka Daugavpils izaugsmei un līdz ar to bezdarba mazināšanai būtisks stimuls būs vairākas pieejamās struktūrfondu programmas, to vidū uzņēmējdarbības veicināšanai.